Vidzemes graudu audzētāji Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā seminārā “Graudkopība Latvijā – ražotāju un zinātnieku skatījumā” tika informēti gan par tehnoloģiskajiem risinājumiem nozarē, gan valsts politiku, tirgu un tiešajiem maksājumiem nākamgad. Institūta speciālisti deva praktiskus padomus miežu, rudzu, kviešu audzēšanā, slimību apkarošanā.
Par situāciju graudu nozarē informēja Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta augkopības nodaļas vadītāja vietniece Kristīne Sirmā. Latvija graudus eksportē. “Graudaugu cenas pēdējos gados pasaulē bijušas svārstīgas. Tās ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan valūtas kursi, gan naftas cenas,” akcentēja Kristīne Sirmā un uzsvēra, ka mainīgais pieprasījums, protams, ietekmē arī mūsu graudaudzētājus. 2008.gadā labvēlīgo laika apstākļu dēļ kviešu raža bija rekordliela un līdz ar to ievērojami kritās iepirkuma cena. Taču 2009. gada sākumā daudzās pasaules valstīs bija nelabvēlīgi laika apstākļi: vairāki aukstuma viļņi visā Eiropā (īpaši Melnās jūras baseina valstīs, Slovākijā, Vācijā, Francijas ziemeļos) un Ziemeļamerikā, sausums Argentīnā, Austrālijā, Ķīnā, stipras lietavas, plūdi Austrālijā. Jau no 2006. gada novembra beigām dolārs ir svārstīgs. Ja pērn 21.jūlijā viens ASV dolārs bija 1,6 eiro, tad šogad 10.martā vairs tikai 1,26, bet 2005. gada 21. novembrī
tas bija 1,3 eiro.
“Lai gan vēl gluži nesen pasaules naftas cenas prognoze bija 250 ASV dolāri par barelu, tagad tā ir 40 – 48 dolāri par barelu un neveicina graudu izmantošanu ar pārtiku nesaistītās nozarēs, piemēram, atjaunojamās enerģijas iegūšanai,” skaidroja speciāliste.
Par valsts politiku graudkopībā stāstīja Zemkopības ministrijas Kopējās lauksaimniecības politikas departamenta politikas plānošanas nodaļas vecākā referente Elīna Krūmiņa.
“Šogad maksājumos izmaiņu nebūs,” uzsvēra Elīna Krūmiņa. Eiropas
kopējās lauksaimniecības politikas efektivitātes pārbaudē jeb tā sauktajā “veselības pārbaudē” tika nolemts, ka Latvijā ir jāpārskata lauksaimniecības atbalsta politika – tiešajiem maksājumiem jābūt atdalītiem no ražošanas. Atdalīšanas mērķis ir – audzē ko gribi un maksā vienādi. Līdz šim lauksaimnieki bieži vien izvēlējās audzēt to, par ko vairāk maksāja. Izņēmums būs zīdītājgovju un aitu audzēšana, tām dalībvalstis nolēma saistošos maksājumus.
Latvija balsoja pret kompromisu, ņemot vērā, ka nebūs pieejams tūlītējs un atbilstošs finansējums tiešajiem maksājumiem un lauku attīstības pasākumiem, tai skaitā jaunajiem izaicinājumiem, tomēr kompromisā panākti būtiski ieguvumi.
Eiropas Komisija un Padome ar kopēju deklarāciju ir uzņēmusies saistības un ir gatava veikt lauksaimniecības tiešo maksājumu sistēmas un pastāvošo atšķirību ES dalībvalstu starpā izvērtēšanu, ar mērķi veidot jaunu lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada.
Ar nākamo gadu platībmaksājumiem par laukaugiem jābūt atdalītiem no maksājumiem par ražošanu. Latvijā uzsāktas diskusijas par to, kā notiks atdalīšana, kādus references rādītājus izvēlēties. Valsts tiešos maksājumus varēs saņemt par platībām, kas pieteiktas 2008.gadā vai 2006. gadā vai trīs gadu vidējo, jo referencei jābūt balstītai uz vēsturi. Tā kā sadalītais maksājums ir saistīts ar vēsturi, jaunie zemnieki to saņemt nevarēs, bet ir paredzēts īpašais atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem.
“Aizvien notiek diskusijas ar lauksaimniekiem. Varam mainīt nosacījumus lopbarības platībām. Tagad tām ir zema atbalsta likme. Šis maksājums nav jāatdala, bet izstrādājot nosacījumus, tos var mainīt. Var nolemt par kādu no lopbarības kultūrām nemaksāt, palielināsies maksa pārējām. To grūti izdarīt, nevaram vienoties,” stāstīja speciāliste un piebilda, ka zālāju sēklu audzēšanas atbalsta nosacījumi nemainās, bet samazinās sugu skaits. Valsts tiešo maksājumu nosacījumi citiem lauksaimniekiem nemainīsies. Noslēdzoties ES veselības pārbaudei, tika nolemts, ka atbalsts kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību tiks pārtraukts ar 2010.gadu. Turpmāk šis atbalsts būs iekļauts vienotajā atbalsta maksājumā.
Panākts, ka ar 2010.gadu dalībvalstis varēs piešķirt īpašo atbalstu, desmit procentus tiešo maksājumu jeb 14,5 miljonus eiro atvēlēt īpašam atbalstam. Tas var būt atbalsts piena, liellopu un teļa gaļas, aitu un kazu gaļas audzētājiem, lai risinātu grūtības ekonomiski vājās vai vides jutīgās teritorijās. Tas var būt atbalsts īpašiem lauksaimniecības saimniekošanas veidiem, kas nozīmīgi vides aizsardzībai, lauksaimniecības produktu kvalitātes un mārketinga uzlabošanai, lai uzlabotu dzīvnieku labturības standartu uzturēšanu, kā arī atbalsts dzīvnieku un augu slimību radīto ekonomisko zaudējumu kompensāciju fondu izveidei. Īpašo atbalstu var saņemt pārstrukturēšanas programmas, lai novērstu zemes pamešanu vai risinātu īpašās lauksaimnieku problēmas, kā arī, lai daļēji segtu ražas apdrošināšanas prēmijas.
Zemnieki ar graudu pārstrādātājiem vēl pārrunāja iespējamās šīgada ražas cenas un sadarbības nianses. FAKTI * Pērn Latvijā graudaugus audzēja 543,1 tūkstošos hektāru. * Visvairāk – 31 procentu – aizņēma ziemas kvieši, 23 procentus vasaras mieži, 16 – vasaras kvieši. * Latvija ir piektā graudu eksportētājvalsts ES. * Izvedam gandrīz 14 miljonus tonnu, ievedam 8,2 miljonus tonnu
graudu. * Graudi izvesti uz Dāniju, Vāciju, Lietuvu, arī nedaudz uz Poliju, Zviedriju, Igauniju, Krieviju.
Komentāri