Pirmdiena, 19. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Par darba gadu trīs lati kabatā

Druva
23:00
15.04.2008
6

Par grozījumiem Pensiju likumā parakstīsies daudzi “Druvas” aptaujātie pensionāri.

Birutas Līces un Annas Grosbergas darba mūžs bijis vairāk nekā 50 gadu. Tagad kundzēm jau ir krietni pāri deviņdesmit.

“Visu laiku jau pensijai pieliek, bet pa latam. Cik ilgi gan man jādzīvo, lai sasniegtu tos iztikas līmeņus! Godmanis solīja, ka pēc diviem gadiem saņemšu 250 latus mēnesī. Bet laikam gan viņam vairs neticu,” sacīja 96 gadus vecā Anna Grosberga, kura dzīvo Cēsu pansionātā un ar dzīvi ir apmierināta.

“Man no pensijas paliek kādi 20 lati. Pārējais ir pansionātam – esmu paēdusi, siltumā, savā istabiņā. Man paziņa stāstīja, kad viņa par dzīvokli samaksājot, zāles nopērkot, tad tik daudz pāri nepaliekot. Ļoti grūti cilvēkiem klājas,” tā Annas kundze, kura algotu darbu strādājusi līdz sirmam vecumam. No darba apbedīšanas birojā aizgājusi 80 gados. Līdzīgi darījusi viņas draudzene Biruta Līce, kura bijusi gan pārdevēja, gan strādājusi komunālo uzņēmumu pārvaldē, bet pēdējos 20 darba gadus audusi un šuvusi “Daiļradē”.

“Strādāju no 16 gadu vecuma. Sāku par pārdevēja mācekli kādā privātā veikalā, arī mācījos – tirdzniecību un vēlāk lietišķajā skolā tekstilnodaļā. Man rokdarbi patika jau no bērnības, bet viegli nebija. Nesaprotu cilvēkus, kuri maz dzīvē strādājuši. Es bez darba sevi nevaru iedomāties. Esmu arī daudz darījusi tieši to, kas patika,” stāstīja Biruta Līce, kura arī 89 gadu vecumā netur rokas klēpī. Viņa savējos priecē ar pašas adītiem un austiem lupatu deķiem.

Katra no kundzēm par ik nostrādātu gadu pensijā nesaņem vairāk par trim latiem. Vaicātas, vai vēlreiz izvēlētos tikpat garu darba mūžu, kundzes domā atšķirīgi.

Biruta Līce stāsta, ka strādājot jutusies labi, tāpēc neko daudz dzīvē nemainītu, par naudas trūkumu viņa ļoti negaužas.

“Dzīvoju kopā ar vecākās meitas ģimeni. Lielāko daļu pensijas, apmēram 120 latus no saviem 163, atdodu meitai, lai rīkojas un visu samaksā, vajadzīgo nopērk. Pārējo padalu mazbērniem. Ēdu ļoti maz un pie kopīga galda. Bet man nepatīk, ka tagad palielina tikai mazās pensijas. Man ir tie daži lati vairāk, un pavasarī nesaņēmu klāt ne santīma. Labi, ka par stāža gadu tomēr izlēmuši no jūnija piemaksāt visiem,” pensiju politikā bija iedziļinājusies Biruta un piebilda, ka naudu nekad īpaši nav taupījusi. Tāpēc viņa neļaunojas uz Godmani par rubļa devalvāciju un banku krahi viņu nekad nav skāruši.

“Es mācījos no veciem ļaudīm – vienmēr turi sauju atvērtu, gan atdodot, gan saņemot naudu. Un nežmiedz santīmu kulakā, tad naudas nekad nebūs,” tāds padoms izskanēja no Birutas, bet Anna gan piebilda: “Man mazliet žēl, ka mums nav tādas dzīves, kā pensionāriem ārzemēs. Būtu nostrādājusi, saņēmusi pensiju un varējusi braukt pasauli apskatīt. Tagad gaidu, ka līdz ar Latvijas 90 gadi pati nosvinēšu jau 97. dzimšanas dienu, bet draudzenīte novembrī būs tieši

valsts vecumā.”

Pensionāri dažādi var spriest par dzīvi, tās iespējām, bet arī Biruta Līce un Anna Grosberga saka, ka par pensiju aprēķināšanas kārtību un palielināšanu ir jāparakstās. “Lai valstsvīri redz, ka esam uzņēmīgas,” tā abas sirmgalves un arī gados jaunākos mudina parakstus nežēlot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iestudējums aizkustina skatītājus

06:40
19.05.2025
18

Liepas amatierteātris “Krams” skatītājus priecēja Ineses Tālmanes lugas “Cerību ēnā” pirmizrādē. Klāt bija arī autore, kura atklāja, ka luga tapusi, iedvesmojoties no Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nāves ēnā”, mēģinot iztēloties, kā toreiz jutās sievietes, gaidot mājās savus vīrus, tēvus un mīļotos, kuri bija palikuši uz ledus gabala. “Tas ir stāsts par mātes un meitas attiecībām, zvejniekciema […]

Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni

00:00
19.05.2025
106

Liepas iedzīvotāji, kā arī tie, kuri dodas ceļā uz Valmieru, ievērojuši, ka šoseju no pagasta centra uz Valmieras pusi remontē, uzlabo arī sabiedriskā transporta pieturu. Arī lielais akmens ar uzrakstu “Lode”, kas atrodas šosejas malā netālu no dzelzceļa pārbrauktuves, izkustināts no gadiem ilgās atrašanās vietas. Ceļa remonts te sācies aprīļa beigās. Latvijas Valsts ceļu Komunikācijas nodaļa […]

Bērzu birzī divas fotoizstādes

00:00
18.05.2025
42

Brīvdabas mākslas galerijā “Miers un bērziņš” Vecpiebalgā miera un fotomākslas cienītāji šovasar var apskatīt divas stilistiski atšķirīgas fotoizstādes. Bērzu birzī, kad vēl tikai viss plaukst, atkal priecē vecpiebaldzēna Aivara Ošiņa    fotogrāfiju kolekcija “Puķes, putni, Piebalga”. Vairāk nekā 60 lielformāta fotogrāfijās Piebalgas sajūtas. “Pērn, kad atvērām galeriju, saņēmām daudz sirsnīgu atsauksmju .Bija cilvēki, kuri atbrauca vasarā […]

Ugunsdzēsēju un glābēju dienā – apbalvojumi, svinības un pateicības

00:00
17.05.2025
144

Katru gadu 17.maijā tiek svinēta Ugunsdzēsēju un glābēju diena, bet šogad šajā datumā iekrīt dubultsvētki, jo tiek atzīmēta arī 17.gadadiena ugunsdzēsībai Latvijā. Atzīmējot šos svētkus un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ieguldījumu Latvijas un tās iedzīvotāju drošības stiprināšanā, 13.maijā Kocēnu kultūras namā godināja VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes amatpersonas un darbiniekus. Pieminot Latvijas ugunsdzēsības 160. […]

Te ir bioreģions. Vērtība, kas jāizmanto

00:00
16.05.2025
80

Otrais bioreģiona forums bija domubiedru satikšanās, viedokļu un pieredzes apmaiņa. Arī atskats uz pusotra gada paveikto un vienošanās par turpmāk darāmo videi draudzīga un sadarbībā balstīta bioreģiona attīstībā. “Bioreģions nav tikai administratīva ideja vai stratēģisks termins. Tas ir aicinājums visiem kopā radīt vidi, lai dzīve ritētu saskaņā ar dabu. Bioreģions ir sadarbības platforma līdzīgi domājošiem, […]

Baroka pērle jāuztur un jāspodrina

00:00
15.05.2025
76

Ungurmuiža ir muzejs, nevis biznesa objekts, atzīst muižas nomnieks Renārs Sproģis Kad daba mostas, zied ievas, mežā baltus, zilus un dzeltenus paklājus veido vizbulītes, ne viena vien dabas un kultūrvēstures cienītāja ceļš ved uz Ungurmuižu. Te var doties pastaigā pa mežu, parku, apskatīt Latvijā vienīgo koka celtni – baroka pērli un unikālos 18. gadsimta sienu gleznojumus. Pēdējā […]

Tautas balss

Darbības vārdi norāda darīšanu

18:48
19.05.2025
9
Sarmīte Feldmane raksta:

Klausāmies nākamās domes deputātu kandidātu runas, skaidrojumus, solījumus. Kāds ieskatās    sarakstu piedāvātajās priekšvēlēšanu programmās, lai izlemtu, kuru mērķi atbilst paša redzējumam un vajadzībām. Bet ir vērts arī pavērties pagātnē, kas ir šodiena. Proti, ko partijas solīja pirms četriem gadiem un kas izdarīts, vai ieceres palikušas tikai vēlmju sarakstā. Tiesa, daži šodienas deputātu kandidāti toreiz […]

Kāpēc neveidojas iedzīvotāju padomes

18:50
18.05.2025
14
Lasītāja K. raksta:

“Nez kur Cēsu novadā pazudusi virzība uz iedzīvotāju padomēm? Nolikumu martā pieņēma, bet tālāk nekas nav dzirdēts. Vai kādā pagastā cilvēki grib to veidot, vai kāds pieteikums saņemts? Jāņem vērā, ka pagaidām esam diezgan kūtri, ka vajadzīgs kāds rosinājums, atgādinājums par šo iespēju, bet viss pieklusis. Padomes būtu laba iespēja veidot saiti ar pašvaldību. Domāju, […]

Cēsīs joprojām trūkst soliņu

18:50
18.05.2025
25
Pensionāre Anna raksta:

“Cēsis sevi sauc par kultūras galvaspilsētu, bet kultūra nav tikai pasākumi. Tā ir arī iedzīvotājiem ērta, piemērota vide. Taču par to netiek domāts. Se­nioriem ir grūti Cēsis izstaigāt kājām, un ko redzam? Trūkst soliņu. Agrāk Rī­gas ielas sākumā, kur Raunas vārtu apstādījumi, uz mūra bija ierīkotas sēdvietas. Nu jau gadiem dēļi novākti, ja gribi piesēst, […]

Remontē ielas. Satiksmē sajukums

18:47
18.05.2025
19
1
Dra­bešu pagasta iedzīvotāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs ielas remontē, tikai iedzīvotājiem un noteikti arī satiksmes organizatoriem grūti, ka to vienlaikus dara tik daudzās vietās. Gan jau būvnieki arī nevar visu precīzi paredzēt un nākas pamainīt kādu darbu. Braucēji apjūk, braukā pa pilsētu, kamēr atrod, kā tikt līdz vajadzīgajai vietai. Derētu norādes, shēmas izlikt jau pie lielajiem ceļiem, pa kuriem […]

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
45
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Sludinājumi