Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Par bišu ražojumiem

Druva
00:00
01.12.2006
3

Turpinām “Druvā” pagājušās piektdienas numurā iesākto stāstu par bišu produktu lietošanu uzturā. To izmantošanu profilaksei, veselības uzlabošanai un arī atveseļošanās posmā. Materiāli top sadarbībā ar Vecpiebalgas ģimenes ārsti, apiterapeiti Ilonu Radziņu. Šoreiz par pāris produktiem, kuri nopērkami pie biteniekiem, arī gadatirgos, bet ikdienā aptiekās. Imunitātes saldi rūgtenie sargi

Droši vien daudziem, kuriem nav alerģijas pret bišu produktiem, ārsts ieteicis palietot pa tējkarotei ziedputekšņu dienā. Parasti gan vēl seko piebilde – ja garšo, jo daudziem negaršojot. Tie, kuriem zeltaini oranžīgie krikumi smeķē, interesanti būs arī zināt, cik daudz vērtīgu un enerģiju rosinošu vielu organisms iegūst no kārtīgas ziedputekšņu šķipsnas.

Putekšņos ir nedaudz vairāk par 24 procentiem olbaltumvielu, 3,3 procenti tauku, 18,5 procenti cukuru, arī pelni, pienskābes, B grupas vitamīni, C,E vitamīni un A provitamīns – karotīns, arī dažādi fermenti, aminoskābes un minerālvielas. Bites putekšņus vāc ar mutes orgāniem, sajauc ar nektāru un siekalām un ievieto pakaļkāju groziņos, kur izveidojas putekšņu nastiņas.

Saime, kas aktīvās sezonas laikā izaudzina 160 līdz 180 tūkstošus bišu, patērē, tātad arī savāc, no 15 līdz 25 kilogramiem ziedputekšņu. Putekšņu krāsa atkarīga no augu sugas un var būt no krēmkrāsas līdz melnai. Viendabīgas krāsas putekšņus Latvijā reti var ievākt. Bites vāc putekšņus vienlaikus no dažādu augu ziediem. Jo putekšņi no lielākas augu daudzveidības, jo vispusīgāka ir to iedarbība uz cilvēka organismu.

Ziedputekšņi aktivizē cilvēka organisma aizsargspējas, pastiprina tā reaģēšanu pret nelabvēlīgiem apstākļiem, aktivizē leikocītus cīņai pret svešķermeņiem asinīs. Putekšņiem piemīt reģenerējošas spējas organisma audu bojājumu gadījumos, tie paātrina aknu fermentu atjaunošanos, tādējādi uzlabojot kuņģa un zarnu darbību, normalizē hemoglobīna līmeni, pozitīvi iedarbojas uz asinsradi, paaugstina fizisko izturību lielu garīgo un fizisko slodžu laikā.

Ziedputekšņus kā stiprinošus un ārstnieciskus līdzekļus var lietot kopā ar medu, propolisu, bišu māšu peru pieniņu. Dziedē miesu un dvēseli

Bišu māšu peru pieniņš ir bagāts ar bioloģiski aktīvām vielām, nepieciešamajiem hormoniem, fermentiem, tam ir imūnregulējoša iedarbība. Īpašais bišu produkts paātrina toksīnu izdalīšanos no organisma, uzlabo smadzeņu šūnu barošanos, palīdz novērst impotenci, regulē glikozes izmantošanu organismā, paātrina brūču un čūlu dzīšanu, nepieļauj dažu ļaundabīgo šūnu veidošanos, palīdz aterosklerozes profilaksē un arī pie citām indikācijām.

Interesanti, ka bišu māšu peru pieniņš veidojas tikai darba bišu virsrīkles dziedzeros. Ar peru pieniņu bites baro arī bišu mātes cirmeni un pieaugušo bišu māti intensīvas dēšanas laikā.

Cilvēkiem šo pieniņu iesaka pēc smagām slimībām spēku atjaunošanai. To iesaka jaunajām māmiņām, lai stimulētu piena sekrēciju, lietot arī pēc dzemdībām, kad bijis asins zudums, pēc ķirurģiskas iejaukšanās. Bišu māšu peru pieniņš stimulē arī nervu sistēmu un uzlabo ēstgribu.

Ne velti tautas medicīnā kopš seniem laikiem peru pieniņu izmantoja miesas un dvēseles dziedināšanā. Konfektēs un košļenēs

Bišu vasks ir bioloģiski aktīvs produkts ar baktericīdām īpašībām, kas nezūd pat pēc tehniskas pārstrādes. Vaska sastāvā ir ap 300 dažādu vielu. To saražo darba bitīšu vaska dziedzeri, kas atrodas vēderiņa apakšpusē. Viena kilograma vaska ražošanai mazais kukainītis patērē četrus kilogramus medus. Un sezonā viena saime var saražot apmēram kilogramu vaska, ko izmanto medicīnā medikamentu sastāvā, stomatoloģijā kā protezēšanas palīgmateriālu. Parfimērijā, vasku apstrādājot, iegūst smaržvielas. Vasku izmanto arī krēmu, lūpu krāsu ražošanā. Pārtikas rūpniecībā ar vasku var pārklāt konfektes, tas ir košļeņu sastāvā. Vasku lieto sveču gatavošanai, glezniecībā, tēlniecībā, gatavo mulāžas. Vasku izmanto arī mākslīgo bišu šūnu ražošanai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
9

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
233

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi