Mājdzīvnieku saimnieku bezatbildības dēļ patversmē nonāk aizvien vairāk kādreiz gribētu četrkājaino draugu.
Vakar “Druvu” Cēsu sīkdzīvnieku patversmē sagaidīja trīs rējējiņi. Divi palielāka auguma vilkveidīgi sunīši un plušķītis, kurš saimnieku gaida jau trīs mēnešus. Viņi visi bijuši saimnieka suņi, taču izrādījušies nevajadzīgi.
“Nekad nesapratīšu, kā cilvēks var atvest suni pie manis un vienkārši pateikt – lieciet, kur gribat, man viņš apnika, vairs nav vajadzīgs. Mēs dzīvojam nenormālā valstī. Cilvēki var izmest dzīvniekus, izmest bērnus. Kāpēc neatbrauc un pie pakša nenoliek savu mašīnu? Esam drausmīga patērētāju sabiedrība. Ir cilvēki, kuri mani sapratīs. Galvenokārt tie, kuri savus dzīvniekus mīl, rūpējas, ārstē,” sacīja patversmes vadītāja Brigita Ozoliņa un vēl piebilda: “Man sirds ir pilna. Nevaru piekrist, ka cilvēki dvēselē kļūst labāki. Katru nedēļu jāpasūta konteiners, kurā tiek iemesti eitanazēti suņi un kaķi. Viņiem visiem pāri nodarījis cilvēks. Tie pārsvarā ir veci dzīvnieki, bijuši slimi un tajā brīdī kļuvuši nevajadzīgi.” Brigita Ozoliņa ar bažām raugās pavasarī, jo tieši tad visvairāk suņu zaudē mājas. Daudzi aizklīst, daudzus saimnieki izmet no mašīnām, lai meklē jauno vietu pasaulē. Bet jūnijs esot mēnesis, kad patversmes pagalms kaķēnu pilns. Cilvēki sakot- pieklīda. Neizprotami, kā var pieklīst seši kaķēni uzreiz.
“Es gan gribētu teikt, ka ir aizvien vairāk rūpīgu cilvēku, kuri mājdzīvnieku iegādājas apdomīgi, bet dzīve iegrozās dažādi. Nākas atteikties no suņa, ja jādodas darbā uz ārzemēm. Aizvien biežāk saimniekus meklējam suņiem un arī kaķiem, kuru gādīgie saimnieki bijuši solīdā vecumā un aizgājuši no šīs pasaules,” stāstīja Cēsu pilsētas domes komunālās nodaļas speciāliste Anita Bukeja, tā pamatoja arī nepieciešamību patversmi paplašināt. Pašlaik patversmē nonākušo četrkājaiņu dzīve rit lielā šaurībā, tāpēc turpat “Lācīšos” blakus garāžā izdevies iekārtot vēl vienu patversmes telpu, līdz ar to būs divreiz vairāk vietu. Līdz šim patversmē vienlaikus varēja izmitināt tikai septiņus suņus.
“Esmu pateicīga Pārtikas un veterinārajam dienestam, kurš neizmantotā garāžā atļāva iekārtot patversmes jaunās telpas. Tas bija vajadzīgs, jo jāsaprot, ka dzīvnieki arī turpmāk pazaudēs saimniekus. Cilvēki tik ātri nemainās, atbildība un attieksme ir atšķirīga,” tā Anita Bukeja, kura priecājās, ka sākas siltais periods un aizvien vairāk laika patversmes iemītnieki varēs pavadīt āra voljērā. Gandarīti par sīkās telpas remontu ir arī būvdarbu veicēji – firma “Cinis”. “Ielikām starpsienu, jaunus griestus. Tas jau bija ļoti sīks un viegli izdarāms darbs. Svarīgs ir ieguvums. Pats pirmo reizi biju šādā dzīvnieku novietnē. Nu, nav te nekāda prieka. Tajā brīdī, kad ņem dzīvnieku mājās, katram ir jāapsver, ka tas prasīs rūpes, laiku un kopā ar ģimeni vadīs gadus. Tāpēc man mājās nav suņa, jo esmu skrejošs cilvēks. Sunim vajag cilvēka klātbūtni,” novērtēja firmas “Cinis” valdes priekšsēdētājs Aivars Mergins, kuru mājās gaida kaķis.
Pašlaik jaunās patversmes daļa ir vien pietiekami gaiša un plaša telpa. Drīzumā izvietos arī dzīvnieku būrus. Vēl pēc laika tajos tupēs, smilkstēs un cilvēku žēlastību gaidīs mazāka un lielāka auguma sunīši, arī daži kaķi. Pašlaik trīs suņu puikas gaida jaunus un labus saimniekus, kuri tad nu spētu pierādīt, ka cilvēks ir patiesais un cēlais suņu bara vadonis. Ne velti taču saka: “Dod, Dievs, man būt tādam, kāds izskatos sava suņa acīs.” Ir, pēc kā tiekties.
Komentāri