Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Otrie – tas nozīmē nākamie aiz pirmajiem

Druva
00:00
06.12.2006
2

Kooperatīvā sabiedrība “Zaubes kooperatīvs” ieguvusi konkursa “Sējējs 2006” veicināšanas prēmiju grupā “Lauksaimnieku kooperācija”, kurā uz galveno balvu pretendēja četri kooperatīvi – divi gaļas, divi piena pārstrādes uzņēmumi. Gaļa ar identifikācijas numuru

“Zaubes kooperatīvs” ir viens no diviem bioloģiski sertificētajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Specializācija – liellopi. Tirgum piedāvā liellopu gaļu. Otra uzņēmējdarbības niša – liellopu tirdzniecība uz un no citām Eiropas Savienības valstīm.

Kooperatīva vadītāja Aelita Runce atzīst, ka šis gads ir bijis ļoti saspringts. Uzņēmuma apgrozījums palielinājies divas reizes. Tomēr pamatnodarbošanos – bioloģiskās liellopu gaļas ražošanu – varētu vēl paplašināt, ja vien būtu pieprasījums.

– Bioloģiski audzēta liellopu gaļa, protams, ir prece maksātspējīgākajai, turīgākajai pircēju daļai. Piegādājam produkciju Rīgas restorāniem “Kaļķu vārti”, “Vincents”, “Rīdzene”, veikalam “mc2”, ekovirtuvēm un bioloģiskās produkcijas tirgotājiem. Nedaudz paņem tirdzniecības tīkli. “Rimi” mūsu preci tirgo divās vietās – lielveikalā “Spice” un “Olimpijā”. “VP Markets” arī dažos veikalos. Taču apjomi, ko paņem veikalu ķēdes, ir niecīgi, toties zaļajā tirdziņā Rīgā izpērk visu, ko aizvedam, – stāsta kooperatīvās sabiedrības darbiniece Anita Lazdiņa.

Pieprasītāka, lai cik dīvaini tas pirmajā brīdī nešķistu, ir dārgākā produkcija. Ir pircēji, piemēram, restorāna “Vincents” pavārs Mārtiņš Rītiņš, kuri izvēlas pat konkrētas šķirnes liellopu gaļu. Arī veikalos pirmos izpērk augstvērtīgākos gaļas gabalus, bet lētākie, kaut barības vērtības ziņā ne sliktāki, ledusskapī paliek ilgāk. Pērkot gaļu kautuvē uz vietas, tās cena ir zemāka.

Iespēju uzturā izmantot vērtīgu gaļu izvēlējušās arī divas skolas. “Zaubes kooperatīvs” produkciju piegādā vietējai pamatskolai un Rīgas kultūru vidusskolai.

Uzņēmumā sagatavotā gaļa iegūta no bioloģiskajās saimniecībās audzētiem jaunlopiem. Produkts patērētājam tiek piedāvāts fasējumā. Uz iepakojuma līdz ar kooperatīva zīmolu ir arī tās saimniecības nosaukums, kurā dzīvnieks audzēts, kā arī jaunlopa reģistrācijas numurs. Pircējs var “Lauksaimniecības datu centra” interneta mājas lapā attiecīgajā sadaļā ievadīt garo skaitļu virkni un pārliecināties par lopa vecumu, kā arī redzēt citus izcelsmes datus.

Latvijas bullēni Itālijas pļavās

Dzīvnieku tirdzniecība ir lielākā kooperatīva uzņēmējdarbības daļa. Dažāda vecuma liellopi, galvenokārt teliņi, ceļo uz daudzās ES valstīm – Nīderlandi, Beļģiju, Franciju, Itāliju, Slovēniju un citām. Gadā tiek pārdoti vairāki tūkstoši lopu. Dzīvniekus iepērk visā Latvijā, bet kooperatīva biedriem ir labvēlīgāki nosacījumi, viņi saņem lielāku cenu.

Lielākoties pārdod teliņus. Bullīšus iepērk nobarošanai, tādēļ pieprasīti gan šķirnes dzīvnieki, gan krustojumi ar gaļas šķirnēm. Telītes tiek gādātas audzēšanai, tās vēlas šķirnes. Retāk uz Rietumvalstīm aizceļo kravas ar nobarotiem dzīvniekiem.

– Liellopu gaļas nozare ir perspektīva, produkcijai, gan gaļai, gan dzīvniekiem, ir noiets. Taču mūsu zemniekiem jāmācās tos audzēt, jāapgūst jaunas tehnoloģijas, jādomā par barību, par ciltsdarbu. Tad arī rezultātu jutīs maciņā. Bet šobrīd situācija nemaz nav teicama, – saka A.Runce.

Šķirnes dzīvnieki ar “Zaubes kooperatīva” starpniecību ceļo arī uz otru pusi, uz Latviju.

Nākotne izsolēs un mācībās

Līdztekus ražošanai kooperatīvā sabiedrība organizē mācības saviem biedriem. Piedalās nozares semināros un citos izglītojošos pasākumos. Itin bieži lekcijas lasa un ar novitātēm iepazīstina pati A.Runce.

Par vienu no mērķiem sabiedrība izvirzījusi arī gaļas liellopu audzēšanas un bioloģiskās saimniekošanas popularizēšanu. Kooperatīvs regulāri piedalās Latvijas lauksaimniecības izstādēs, bioloģiskās lauksaimniecības pasākumos.

A.Runce aktīvi darbojas Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācijā, meklējot risinājumus nozares attīstībai. Viens no tiem – publiskas izsoles. Diemžēl patlaban uzpircējs nereti cenšas apmānīt audzētāju, vicinot viņam gar degunu naudas žūksnīti un nosakot dzīvnieka vērtību ar mistisko mērīšanu. Savukārt dažs audzētājs nesaprot, ko nozīmē kvalitatīvi nobarots liellops, un grib par savu ne īpaši vērtīgo bullēnu saņemt augstāko samaksu. Izsoles saliktu visu pa plauktiņiem, stimulējot zemnieku labāk strādāt, savukārt uzpircējiem būtu nolikta latiņa, kā jāvērtē lopi un cik par tiem jāmaksā.

Latvijā pirmā gaļas lopu izsole notikusi pavisam nesen, 25.novembrī valsts aģentūrā “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti””. Viena no tās iniciatorēm un organizētājām ir “Zaubes kooperatīva” vadītāja.

– Turpmāk ceram izsoles rīkot divas reizes gadā. Mūsu sapnis, lai tās kļūtu par gaļas šķirnes liellopu galveno tirdzniecības veidu, lai izsolēm izietu cauri dzīvnieki gan vaislai, gan pārstrādei, – saka A.Runce.

– Lopu turētājiem būtu iespēja salīdzināt savus jaunlopus ar citās saimniecībās audzētajiem, vērtēt, mācīties. Savukārt tas, ka izsolēs lopus vērtē eksperts, ka to dara publiski, ļautu sakārtot novērtēšanas un cenas jautājumus. Otrie nav sliktākie

Konkursā “Sējējs” kooperatīvo sabiedrību ieteikusi Latvijas kooperatīvo sabiedrību asociācija.

– Konkursam gatavoties mums nebija laika. Uzņēmumā notiek būvdarbi, uzlabojam kautuvi, gaļas sadali, telpas strādājošajiem, novietnes dzīvnieku turēšanai. Kādi bijām, tādi sagaidījām komisiju, – darbā steigu neslēpj A.Runce. Un saka, ka ir ļoti apmierināta ar rezultātu – veicināšanas prēmiju jeb otro vietu.

A.Runce joko, ka latviešiem parasti par sevi raksturīgi divi galēji vērtējumi, vai nu uzskata sevi par vislabāko, vai pavisam sliktu. Taču prieks saņemt arī otro un tikpat labi trešo vai ceturto vietu. Tā ir patīkama sajūta, kad saproti, ka tavs veikums ir atzīts.

“Zaubes kooperatīvs” *Dibināts 1998.gada maijā; *gaļas pārstrādes ražotne sāka darboties 2003.gada janvārī; *kooperatīvā ir 130 biedri.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
10

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
23

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
236

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi