
Sporta kluba “Saulrīti” rīkotajā novusa turnīrā sadalītas godalgas, uz ko spēlētāji gāja veselas astoņas kārtas. Nedēļas nogalē notikušajās finālsacensībās bija bezkompromisa cīņa, jo katra uzvara varēja būt svarīga kopvērtējumā. Katrs no dalībniekiem varēja pārliecināties, ko nozīmē meistarības un regulārs sacensību apmeklējuma sakausējums. To lieliski pierādīja uzvarētājs kopvērtējumā – Gunārs Majors, kuram pēdējā kārtā izcīnītā ceturtā vieta netraucēja uzvarēt kopvērtējumā trīsdesmit četru vīru konkurencē, par deviņiem punktiem apsteidzot otrās vietas ieguvēju Ediju Laškovu. Papildus tam G. Majors kļuva par aktīvā novusista Alda Zālīša dāvātā medus poda īpašnieku.
Finālsacensību sākumā G. Majors neslēpa, ka nebūs viegli noturēt kopvērtējuma līdera godu, jo pretinieki ir ļoti spēcīgi: “Jākoncentrējas katrai spēlei, katram sitienam, jāpārdomā katrs gājiens. Tas nav riču – raču spēlēt. Jābūt psiholoģiski stipram un līdzsvarotam. Pat ja pieļauta kāda kļūda, jāsavācas it kā nekas nebūtu noticis un jāturpina spēle. Jānoskaņojas no pirmā līdz pēdējam sitienam, jo ikviens ir svarīgs.”
G. Majors arī norāda, ka svarīgi mācēt atslēgties no apkārtējiem, kuri skatās, komentē spēli. Pretējā gadījumā grūti koncentrēties un spēle neies kā vajag. Bet tur nepieciešama pieredze. G. Majors jau vairāk nekā 25 gadus ir novusā, šajā laikā uzkrājot lielu pieredzi. Spēlē arī Latvijas čempionātā, kur viņa pārstāvētā Naukšēnu komanda bijusi pat augstākajā līgā, tad izkrituši uz pirmo līgu, bet nākamgad ir apņēmības pilni tur atgriezties.
Konkurence “Saulrītu” sacensībās ir nopietna, it īpaši, ja atbrauc Valmieras novusisti.
“Jo spēcīgāks pretinieks, jo labāk. Ja spēlēsi tikai ar vājākiem, gūstot vieglas uzvaras, nekādas izaugsmes nebūs,” saka G. Majors. Lai gūtu panākumus, nepieciešami regulāri treniņi. G. Majors stāsta, ka trenējas reizi nedēļā, bet labāk būtu vēl biežāk.
Novuss joprojām ir lielā cieņā, un uz sacensībām brauc spēlētāji no Igaunijas, Krievijas, Ukrainas. Arī latvieši brauc uz Igauniju. Šī spēle kļūst arvien iecienītāka, nodibināta pat starptautiskā novusa federācija.
Turnīra jaunākais dalībnieks bija Sandis Kalniņš, taču jau ar pietiekamu spēļu pieredzi, jo savā grupā bijis Latvijas čempions, Eiropas junioru vicečempions. Šogad Latvijā ticis līdz pusfinālam. Viņš atzina, ka konkurence turnīra spēcīga, uzvaras viegli nenāk: “Lai tiktu pie uzvarām, svarīga precizitāte, bet lielā mērā panākums atkarīgs no veiksmes faktora. Ļoti nozīmīgs ir pirmais sitiens, no kura atkarīga tālākā norise. Te nepieciešams treniņš, mājās pašam galds, un trenējos. Protams, vienam trenēties nav tas labākais, jo labāk ja ir kāds pretinieks, kas ienes to dažādību.”
S. Kalniņš uzsver, ka novusā, gluži kā ikvienā sporta veidā, jābūt psiholoģiski stipram, un pat ja pretī nāk kāds līderis, jābūt pārliecinātam par saviem spēkiem, jāiet ar vēlmi uzvarēt. Svarīga arī fiziskā forma, jo ilgas stundas nākas nostāvēt kājās.
“Novuss patīk, esmu tajā ar visu sirdi un dvēseli,” saka S. Kalniņš.
Turnīrā blakus vīriem spēlē arī dāmas. Pēdējā kārtā piedalījās vien divas, Ināra Brante un Evija Paparde, bet kopumā ieskaites punktus turnīrā saņēmušas piecas novusistes. Uzvaru šajā grupā izcīnīja E. Paparde, kura zaudētājos atstāja ne vienu vien vīru. Viņa atzina, ka vīriešu konkurencē patīkot spēlēt labāk, jo tā iespējams gūt lielāku pieredzi. Izaugsme viņas karjerā esot sākusies, tieši sākot spēlēt vīru konkurencē. Lai arī “Saulrītu” turnīra uzvarēts, ar šo sezonu spēlētāja nav apmierināta: “Vai nu veiksme novērsusies, vai kas noticis, bet neiet kā gribētos. Ja pērn republikā biju trešā, šogad esmu tālu no goda pjedestāla.”
Novusu spēlē jau astoņus gadus, tas patīk, jo, viņaprāt, tā ir azartiska spēle. Arī viņa uzver, ka jānoskaņojas uz katru spēli, neatkarīgi kāds pretinieks: “Ja ej ar domu, ka šoreiz noteikti uzvarēšu, ļoti iespējams, ka paliksi zaudētājos. Katrs sitiens ir svarīgs, paviršība atnes zaudējumu. Ja kādu kauliņi neiesitīsi, pretinieks otru iespēju var nedot. Tāpēc katrā izspēlē jāmēģina iesist visi astoņi, jeb kā saka novusisti – jātaisa štose. Gadās, ka vīri pat vairāk nekā 20 štoses sit, lai tiktu pie uzvarēta seta. Man bijušas padsmit pēc kārtas, bet tā ir liela psiholoģiskā spriedze. Taču tādā mačā pat zaudēt ir patīkami, jo bijusi skaista spēle. Vienmēr labāk zaudēt skaistā spēlē, nekā muļķīgā.”
Pēdējā sacensību kārtā vispirms notika spēles apakšgrupās. Pirmajā labākie bija: Gunārs Majors, Agris Miglāns, Mārtiņš Porītis, Pēteris Kulšs, Aivars Grīnbergs, Ziedonis Riekstiņš, bet otrajā – Edijs Laškovs, Andris Krasts, Guntars Liepiņš, Egils Auniņš, Sandis Kalniņš, Gunārs Puriņš.
Pēc tam pieci labākie no katras grupas sacentās finālā, kur vietas sadalīja sekojoši: A. Krasts, E. Laškovs, G. Liepiņš, G. Majors, A. Miglāns, M. Porītis.
Sieviešu konkurencē: Evija Paparde, Ināra Brante.
Gada kopvērtējumā sieviešu konkurencē triumfēja Evija Paparde, aiz sevis atstājot Ināru Branti, Gerli Averu, Antru Krievāni, Tamāru Kupli. Vīru konkurencē labāko sešnieks: Gunārs Majors, Edijs Laškovs, Egils Auniņš, Agris Miglāns, Mārtiņš Porītis, Andris Krasts. Jānis Gabrāns Oļģerts Tīliks
Komentāri