Piektdiena, 12. decembris
Vārda dienas: Otīlija, Iveta

Notikumi atklāj patieso vēsturi

Druva
23:00
23.04.2009
80
200904231924481639

Raunas pagasta “Daiņkalni” Latvijas vēstures un cilvēku likteņu pētniekus saista jau septiņus gadus. Tad arī plašākai sabiedrībai kļuva zināmi notikumi 1952.gada aprīlī. Novadpētnieks, bijušais gatartietis Jānis Lācis arī izzināja, ka te bunkurā cīņā ar čekistiem iznīcinātas viņa divas māsīcas un brālēns. “Daiņkalnos” un kaimiņos “Graškalnos” iekārtotas piemiņas vietas, un atceres brīžos ik pavasari te satiekas dažādu paaudžu pārstāvji. Un ik pavasari pa kripatiņai vien atklājas jauni fakti par notikumiem, kuri skāra daudzus Raunā un kaimiņu Brantu pagastā, arī Gatartā, no kurienes šaipusē slēpjoties bija ieradušies mežabrāļi.

“Par pēckara notikumiem sāka runāt tikai pēc Atmodas. Par mežabrāļiem ziņu maz. Domājams, ka visi materiāli ir Maskavā, kamēr netiksim klāt arhīviem, neuzzināsim patiesību. Mūsu paaudze to neuzzinās,” atzīst Latvijas Nacionālo partizānu apvienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Stefans un piebilst, ka notikumu liecinieki gadu desmitus par mežabrāļiem klusēja, jo nedrīkstēja runāt. Viņš pauž gandarījumu, ka dažviet vietējie novadpētnieki izsekojuši un izzinājuši mežabrāļu cīņas, viņu likteņus. Bet ar katru gadu to izdarīt aizvien grūtāk, jo aizsaulē aiziet liecinieki, tie, kuri varēja pastāstīt. “Mēs nezinām un diezin vai kādreiz uzzināsim, kur guldītas bunkuros nošauto cīnītāju mirstīgās atliekas,” saka Jānis Lācis un uzsver, ka katrs atklātais fakts ir vērtīgs, lai uzzīmētu tā laika notikumu gaitu un cilvēku likteņus.

Pirms septiņiem gadiem “Daiņkalnos” satikās Regīna Tīliba, Einārs Zariņš un Turalds Dziļums. Viņi ir dzīvi palikušie, kuri saistīti ar bunkuru. Regīnu, jaunu meiteni, mežabrāļi izgrūda no bunkura, tikai laimīgas nejaušības dēļ viņu nenošāva, Einārs piedzimis bunkurā, tikai pateicoties mediķu drosmei, izdzīvojis. Par saviem pirmajiem dzīves gadiem maz zina Turalds. “Tēvs ir no Palsmanes, māte no Brantiem, tepat kilometrus četrus no “Daiņkalniem”. Vecāki “Daiņkalnus” nomāja. Esmu dzimis 1951.gada jūnijā, un te dzīvoju kopā ar tēvu un māti,” stāsta Turalds.

Vija Sēja, kura kā mediķe pēc kaujas ieradās “Daiņkalnos”, atceras: “Kad čekisti māju ieņēma, vīstoklītī atrada bērnu. Tēvs bija turpat blakus nošāvies. Mātes nebija. Viņa it kā dzīvojusi arī kur citur. Kāpēc bērns bija pie tēva, neviens nepateiks. ” “Kā mamma tika cauri aplenkumam, nezinu. Drīz viņu saņēma ciet, un piecus gadus dzīvoju cietumā. Atceros, kā vilcieni garām brauca. Māsa piedzima cietumā. Vai mamma dzīvoja kopā ar viņu, kur viņa bija, nezinu, viņa par to nerunāja. Pēc cietuma ar mammu atgriezāmies Raunā. Man bija gadi seši, septiņi, kad mani atveda uz “Daiņkalniem”. Māja vēl bija.

Man vecie vīri neko nestāstīja. Visticamāk, baidījās, ka kādreiz kaut ko neizstāstu, kam nevajag. Viņi Brantos mani sauca tikai par Pērkonu, kaut mans uzvārds Dziļums. It kā māte savu uzvārdu ielikusi, lai mani neatrod,” stāsta Turalds Dziļums. Jānis Lācis nesen atradis dokumentus, kuros rakstīts Turalds Dziļums – Pērkons. Jaunieša vecumā Turalds Raunas pusē bija maz. Tā kā ģimenē apgādniece bija tikai mamma, mācījās par elektriķi Saukā, kur audzēkņi bija pilnā valsts apgādē. “Man meistars bija Jānis Lācis. Par to, ka abi esam saistīti ar “Daiņkalniem”, uzzinājām tikai, kad viņš sāka interesēties par šiem notikumiem,” stāsta Turalds un piebilst, ka uz “Daiņkalniem” kopā ar mammu bērnībā vairākkārt

atbraukuši. “Mājā dzīvoja tāds Vanags. Dīvaini, tā divas reizes dega. Elektrības mājā nebija. Viņš nesmēķēja. Kāpēc dega? Varbūt vīrs bija izrunājies nepareizi,” domās dalās Turalds.

Ne daudz ir zināms par mežabrāļiem, kuri no Gatartas ieradās Raunas un Brantu pusē. Viņi bijuši no tā saucamās Breikša bandas. “Tolaik par Breikša bandu apkārtnē, arī Smiltenē, kur strādāju, daudz runāja. Mežabrāļi, kurus iznīcināja “Daiņkalnos” un “Graškalnos”, ar viņiem sadarbojušies. Runāja arī, ka bandas vadītājs ir dzejnieka Leonīda Breikša brālis,” atceras Vija Sēja un uzsver, ka tās ir tikai runas, vai patiesība, tas jāpēta vēsturniekiem.

“Nacionālo partizānu cīņas iedvesa tautā drosmi. Mežabrāļi bez atbalstītājiem iztikt nevarēja. Viņi riskēja ar dzīvību un brīvību. Ap 80 tūkstoši cilvēku pēckara gados tieši vai netieši bija iesaistījušies pretošanās kustībā. Var uzskatīt, ka pēckara izvešanas uz Sibīriju notika arī tāpēc, ka čeka netika galā ar partizāniem. Izveda ģimenes, lai nebūtu atbalstītāju. Kad mežabrāļiem atbalstītāju vairs nebija, viņi bija spiesti izlaupīt veikalus,” stāsta Ojārs Stefans un uzsver, ka nacionālo partizānu loma Latvijas vēsturē nav novērtēta.

Pēc arhīvu datiem Latvijā nevienlīdzīgā cīņā krituši 2700 nacionālo partizānu. Latvijā ir iekārtots ap 300 piemiņas vietu. Tās ir visā Latvijā, visvairāk Latgalē, tur pirmie sāka cīņu pret okupācijas varu. Šogad Nacionālo karavīru biedrība izdos grāmatu par šīm piemiņas vietām.

Paaudzes mainās, dzīve turpinās. “Bez zināšanām par patieso vēsturi būsim tikai smiltis vējā. Esot starp lielām tautām, būtiski saprast, kas esam. Katram vispirms ir jāzina savas ģimenes vēsture, jāzina, ko dzīve ar mums darījusi. Ja nezināsim, nespēsim turēties pretī safabricējumiem, ko mums mēģina pasniegt kā vēsturi. Citi mēģina priekšā uzrakstīt tādu vēsturi, kādu vēlētos redzēt,” tikšanās reizē sacīja Saeimas deputāts Juris Dalbiņš.

Nākamgad atkal “Daiņkalnos” satiksies gan ar šo vietu saistītie, gan vēstures interesenti, gan patriotiski noskaņotie. Ģenerāļa Jura Vectirāna stādītais ozoliņš būs paaudzies. Atkal pavērsies kāda kripatiņa vakardienas. Interesanti, varbūt kāds glabā atmiņas, kuras dzirdētas no bijušajiem čekistiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
8

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
22
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
112

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
327

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
79

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
85

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
32
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
36
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
34
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi