Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu brigādes dzēsējiem darba netrūkst. Reģistrēti vairāki kūlas degšanas gadījumi, arī viens nopietns ugunsgrēks, kurā gan pērnās zāles dedzināšana nav vainojama. Kā informē Cēsu brigādes komandieris Kaspars Dravants, 18. aprīlī pushektāra platībā pērnā zāle dega Cēsīs, Rīgas ielā. 19.aprīlī degošā kūla dzēsta arī Raiņa ielā, dedzis Amatas novada Drabešu pagastā, bet lielākais ugunsgrēks reģistrēts Amatas novada Līvos, kur dega zāle sešu hektāru platībā. Pirmdien nācies izbraukt uz kūlas ugunsgrēkiem Vaives pagastā, Amatas novadā, bet Priekuļu pagastā pie Niniera ezera dega meža izcirtums hektāra platībā.
Jaunpiebalgas posteņa dzēsēji devušies palīgā Gulbenes rajona kolēģiem dzēst pērno zāli Rankā un Rēveļos. K. Dravants uzsver, ka dienestam aktīvi palīdz rajona pašvaldību ugunsdzēsības formējumi.
Brīvdienas saņemti arī divi izsaukumi uz vietām, kur kurināti ugunskuri. “Cilvēki bija nobažījušies, ka tie sakurti pārāk tuvu ēkām. Gribu atgādināt, ka šādā vējainā laikā, kāds bija pēdējās dienās, vajadzētu būt īpaši uzmanīgiem, kurinot ugunskurus,” uzsver K. Dravants.
Tieši lielais vējš bija iemesls kādai lielai ugunsnelaimei Raunas pagasta Cimzā.
“Saņēmām izsaukumu, ka deg saimniecības ēkas. Kad dzēsēji ieradās, uguns jau plosījās lielā platībā, dega saimniecības ēka, kūts un malkas šķūnis. Spēcīgais vējš apgrūtināja dzēšanu, piedevām dzirksteles tikai aiznestas uz blakus saimniecību apmēram 350 metru attālumā, kur aizdegās saimniecības ēkas jumts 300 kvadrātmetru platībā. Bet ar to viss nebeidzās, jo dzirkstele nokļuva vēl uz trešo saimniecību, kur sadega kvadrātmetrs jumta seguma. Neviena dzīvojamā ēka necieta, tās izdevās nosargāt, arī cietušo nav. Kā viens no ugunsgrēka izcelšanās iemesliem ir īssavienojums elektrosistēmā. Šis ir viens no šī gada lielākajiem ugunsgrēkiem,” stāsta K. Dravants.
