Ne katrs pagrabs pasargā no apdraudējuma

Pie Smiltenes sporta halles,  Raunas Kultūras centra redzama marķējuma zīme ar uzrakstu “Patvertne”, kas liecina, ka te ir pirmā    drošā patvēruma vieta    apdraudējumu gadījumos. Patvertnes zīmes galvenā nozīme ir informēt iedzīvotājus, ka tur ir patvēruma iespēja ārkārtējā situācijā, bet tas nenozīmē, ka tā ir publiski pieejama ikdienā.

Smiltenes novada pašvaldība kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) apsekojusi pagrabus pašvaldības un valsts īpašumos.    “Apsekoti    gandrīz 80 publisko ēku pagrabi, kas būtu patvertņu iespējamas vietas. No tiem 12 atbilst prasībām. Tie ir pagrabi, kas atrodas izglītības iestādēs, kultūras namos, sociālajos pakalpojumu centros. 22 apsekotie pagrabi daļēji atbilst, lai būtu patvertnes iespējamā vieta,” stāsta pašvaldības saimnieciskās nodaļas saimniecības pārzinis, pašvaldības Civilās aizsardzības komisijas sekretārs Gatis Bormanis    un atgādina, ka ir VUGD izstrādātas vadlīnijas potenciālo patvertņu minimālajām tehniskajām prasībām. Svarīgākais, lai ēkas ir drošas, nav lielu atvērumu, ir divas izejas, lai pagrabs nav applūdis, ir silts, tajā pieejams ūdens un sanitārais mezgls.

“Patvertne nav dzīvošanai, tā paredzēta 72 stundu drošībai, un nevar gaidīt, ka tās būs luksus telpas ”atgādina G.Bor­manis. Viņš pabijis gandrīz visos novadā apsekotajos pagra­­bos un uzsver, ka tos gan iedzīvotāji, gan arī pašvaldības iestādes ikdienā izmanto lielākoties saimnieciskām vajadzībām.

Tagad pašvaldībai jāsakārto pagrabi, kas daļēji atbilst patvertnei.    Lai to izdarītu, jāiegulda līdzekļi. “Veidojot budžetu, tiks vērtēts, kur to darīt. Taču, ja kāda ēka tiek atjaunota un tajā ir pagrabs, tas tiks iekārtots patvertnes vajadzībām,” skaidro G.Bormanis.

Raunas patvertne paredzēta līdz 200 cilvēkiem . “Ja kultūras centrā notiek pasākums un ir sevi jāpasargā no apdraudējuma, tepat ir patvertne. Būtiski, lai ir norādes” atgādina G.Bormanis un pastāsta, ka pašvaldība turpina     pie patvertnēm uzstādīt norādes.

Tā kā medijos daudz tiek runāts par patvertnēm, iedzīvotāji ir ieinteresēti, viņiem svarīgi zināt, kur krīzes situācijā doties. “Jautājumu ir daudz. Kaut vai, ja patvertne ir skolā un tur notiek mācības, vai apdraudējuma brīdī patvertni izmanto tikai skolas kolektīvs ,” pastāsta Civilās aizsardzības komisijas sekretārs. Viņš arī uzsver, ka daudzdzīvokļu māju pagrabi ir iedzīvotāju un apsaimniekotāju ziņā. Apsaimniekotājs var interesēties VUGD, lai novērtē, vai kādas mājas pagrabs atbilst iespējamai patvertnei.
“Šis ir tāds satraukts laiks, un iedzīvotāji vēlas zināt, saprast, kā rīkoties,” saka Raunas kultūras centra vadītāja Linda Vecgaile un   uzsver, ka cilvēki nedomā tikai par fizisko drošību. “Šodien cilvēks ir mazaizsargāts pret dezinformāciju, viltus ziņām. Ir jāmācās saprast,” pārdomās dalās L.Vecgaile.

Viņa pastāsta, ka ēka, kurā atrodas kultūras centrs, celta pagājušā gadsimta 60.gados un toreiz pagrabstāvs bija iekārtots civilās aizsardzības vajadzībām. “Sadarbībā ar valsts iestādēm    pašvaldība turpinās darbus pie iespējamo patvēruma vietu marķēšanas, lai ikviens sev tuvākajā apkārtnē varētu zināt, kur viņam pieejama vieta patvērumam katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā,”teic G.Bormanis.
Kā liecina pieejamā informācija, Vidzemē ir apsekoti 924 pagrabi, no kuriem – 76 atbilst patvertnes vajadzībām un 220 daļēji atbilst un būtu jāveic dažādi uzlabojumi.. Drīzumā VUGD iepazīstinās, kur atrodas patvertnes.