Nītaures mūzikas un mākslas skolā izglītību iegūst 83 bērni. Nesen skolas filiāle atvērta arī Zaubē. Skolas pedagogi uzsver, ka tas darīts tāpēc, lai mācīties mākslu un mūziku lauku bērni varētu tuvāk savai dzīvesvietai. Zaubē mācības sākuši 26 bērni. Audzēkņu skaits mainās, jo gadās, ka bērni mācīšanos uzsāk, bet nepabeidz. Šoreiz mazāk vainojams slinkums, vairāk tas, ka mākslas, mūzikas izglītība un profesionāla dejas mācīšanās prasa līdzekļus. Mazs ir skolas budžets, bet vēl mazāk bērnu interesēm var atļauties tērēt vecāki. Nītaures mūzikas un mākslas skolas direktore Marika Busote – Uzuliņa spriež, ka valsts ierēdņi tikai apgalvo, ka visiem izglītība ir vienādi pieejama, tā neesot patiesība. Lauku bērniem iespējas attīstīt savu talantu esot daudz mazākas, arī skolu materiāli tehnisko bāzi ir nācies sarūpēt ne tikai par pašvaldības finansējumu, vairāk izlīdzējuši draugi un paziņas, kuri darbojas dažādu mākslu jomās.
“Tas taču nav normāli, ka bērni cieš no tā, kādi ir konkrētā pagasta ienākumi. Nītaurē taču nav ražotņu, tāpēc nekas nemainīsies. Ienākumi no nodokļiem niecīgi. Varu salīdzināt, ka mūsu skolas budžets gadā ir pieci tūkstoši, bet citviet Latvijā, arī mazpilsētās vai pagastos, tās naudas līdzīgai skolai tiek desmit, piecpadsmit reižu vairāk. Lauki ir apdalīti, kaut valstij strādājošie tāpat nodokļus maksā. Šīs lietas ierēdņiem un ministrijām būtu jāatzīst. Citādi par nepatiesības paušanu, ka visiem bērniem Latvijā ir vienādas izglītības iespējas, beidzot valsti vajadzētu iesūdzēt Eiropas tiesā,” asi situāciju kritizēja Marika Busote – Uzuliņa. Pašvaldības vadība uzskata, ka skolu atbalsta, bet vairāk tas nav iespējams. Pašvaldība samaksājot grāmatvedim, kurinātājam, palīdz ar īres un elektrības maksu, skolotājiem atļauts nopirkt arī kādu benzīna litru mēnesī par pašvaldības līdzekļiem, jo visi mākslas un mūzikas pasniedzēji uz Nītauri braucot no tuvākas un tālākas apkārtnes.
“Tas ir viss, ko varam atļauties pagasta bērnu dēļ. Mums ir arī vidusskola, bērnudārzs, bez kura nevaram iztikt. Un tik daudz izglītības iestāžu mazā pagastā nav viegli uzturēt. Lielākas naudas nav, varam tikai kādam atņemt. Arī tā nedrīkst darīt,” sacīja Nītaures pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Menģele.
Skolotāji uzsvēra, ka 15 gados, kopš skola Nītaurē darbojas un mūzikas mācīšanai klāt nākusi mākslu un dejas apguve, viņi strādājuši un strādā tāpēc, ka ir entuziasti. Tagad aizvien lielāks entuziasms, gribot negribot, jāprasa arī no topošo mākslinieku vecākiem. Satiktie audzēkņi arī neslēpa, ka skolā var mācīties tikai tādēļ, ka vecāki gatavi braukt vēlos vakaros uz Nītaures centru, lai viņus pēc nodarbībām vestu mājās, un var atlicināt trīs latus mēneša dalības maksai, lai skolai neaptrūktos darba materiālu- papīra, zīmuļu, krāsu un otu. Mūzikas audzēkņiem trūkst instrumentu. Pedagogi lēš, ka materiāli tehniskās bāzes uzturēšanai un atjaunošanai dalības maksai vajadzētu būt reizes trīs augstākai, bet to vecāki nevarētu atļauties.
“Un arī tas nav normāli, ka bērniem jāsaka, lai mākslu un mūziku tālāk mācās tikai tie, kuri jūt, ka bez tās nespēs dzīvot. Pārējiem tiešām no sirds iesaku izmācīties profesiju, ar kuru varēs nopelnīt naudu, bet ar gleznošanu, muzicēšanu vai veidošanu lai nodarbojas brīvajā laikā. Tāpat kā ar dejošanu. Tomēr tieši deju pie mums sāka mācīties tie bērni, kuri gadiem dejojuši Nītaures pašdarbības kolektīvos. Tieši viņi vēlas tālāk mācīties horeogrāfiju, ” tā skolas direktore.
Satiktās meitenes, kuras tobrīd veidoja darbus, kas rāda kāda konkrēta gadsimta iezīmes mākslā, uzsvēra, ka mākslas izglītība ļauj viņām citādāk vērtēt apkārt notiekošo, ieraudzīt garīgas vērtības. Praktiski savas zināšanas audzēknes jau likušas lietā mājās, plānojot un veicot remontdarbus istabās, virtuvē. Daži bērni, kuri gatavi līdz skolai mērot arī desmit kilometrus kājām, piedalījušies jauno talantu konkursos. Vasarā jau plūkti lauri Francijā un Krievijā, kur bērnu darbus vērtējuši lietpratēji, tagad darbi pieteikti kādā zīmējumu konkursā Ēģiptē.
Pedagogi stāsta, ka tikai tā paplašinās jauno talantu redzes leņķis, jo, atkal runājot par nevienādajām iespējām, piemēram, rīdzinieki mākslas izstādes var aplūkot kaut vai katru dienu, arī cēsnieki var biežāk vērt izstāžu nama durvis, bet lauku bērni uz galvaspilsētu aizbrauc, ja pagasts iedod autobusu vai kāds paziņa nolaiž ceļanaudu. Bērni sasēžas busiņā un dodas pretim mākslas baudīšanai.
“Es neesmu pret gaismas pili Rīgā un citām vērienīgām kultūras idejām. Bet Rīga ir neiedomājami tālu no laukiem. Mūsu skoliņā ir šauri, bet silti. Lai aiziet uz pagasta bibliotēku, kur visi salst, lai paskatās, kāds ir kultūras nams, gadiem nevarēja tualetes sataisīt. Es nepārmetu pagasta vadībai, bet valsts nostāja man šķiet ne tikai nepareiza, “ tā skolas direktore, kura nule kā vinnējusi ar Kultūrkapitāla fondā iesniegto projektu, un bērniem ir sagādāta grafikas spiede, līdzekļi keramikas krāsns iegādei, virpai.
Arī citos mūsu rajona lauku pagastos darbojas jauno talantu skolas, kuras beidzot, audzēkņi saņem diplomu un tālākmācīšanās iespēju mūzikas un mākslas vidusskolās un augstākajās mācību iestādēs. Dzērbenē un Jaunpiebalgā darbojas mūzikas skola, Priekuļos mākslas skola, bet Līgatnes pagastā līdzīgi kā Nītaurē var mācīties gan mākslu, gan mūziku.
Komentāri