Lai mazinātu valsts budžeta deficītu, pirms pāris dienām valdībā tika panākta vienošanās – samazināt līdzekļu apjomu arī veselības un izglītības jomā.
Vidējais darba algu samazinājums valsts sektorā strādājošajiem būs 20 procentu apmērā. Izņēmums ir veselības aprūpes jomā, kur atalgojuma vidējais samazinājums būs desmit procenti.
“Druvai” Cēsu rajona slimnīcas vadība lēmumu nekomentēja, sakot, ka pagaidām nav zināms, kā budžeta vai darba algu samazināšana izskatīsies dabā. Jāatgādina, ka stacionārs savu budžetu zina vien līdz 31. martam.
Cēsu slimnīcā neoficiālās sarunās pausts, ka, redzot, ar kādiem līdzekļiem jāiztiek pirmos trīs gada mēnešus, labprātīgam algas samazinājumam par dažiem procentiem piekrituši ārsti. Taču slimnīcas nodaļu vadītāji atzīst – iespējamā algu samazināšana vidējam medicīniskajam personālam un sanitārēm būtu prātam neaptverama rīcība. Un ārsti arī cer, ka valdības lēmumi nepiespiedīs Cēsu slimnīcā spert tik nepopulārus soļus.
“Mūsu teiktais gluži kā kaķa lāsti debesīs nekāpj, tāpēc es pat neredzu jēgu kritizēt valdības lēmumus. Ziepes jau ir, un tas, kāds būs nākamais solis, joprojām nav zināms. Es noteikti jūtu līdzi cilvēkiem, kuri strādā un kuriem būs jāstrādā ar minimāliem ienākumiem bez perspektīvas nākotnē, bet ko es kā nodaļas vadītājs varu izdarīt? Priekš sanitārēm un māsām droši vien labā ziņa ir tā, ka visu šo reformu dēļ būs mazāk pacientu, bet sliktā, ka viņi būs smagāk slimi un grūtāk aprūpējami,” tā situāciju raksturoja ķirurģiskās nodaļas vadītājs Voldemārs Vaivods, bet terapeitiskās nodaļas vadītāja Anita Stramkale bija strikta, vērtējot pēdējos un iepriekšējos valdības lēmumus: “Veselības aprūpes nozarē vispār nedrīkstēja budžetu mazināt ne par latu. Man liekas, ka valdības kopējā politika ir kritizējama. Slimnīcā neviens nezina, kas notiks 1. aprīlī. Ārstiem jau algas samazināja, citus saudzēja. Manā nodaļā strādā astoņas sanitāres, viņas dara savu darbu, un varu tikai cerēt, ka viņu algu neaiztiks.”
Mediķi ir vienisprātis, ka pilnīgi atšķirīgā situācijā atrodas cilvēki, kuriem par desmit vai divdesmit procentiem samazina darba samaksu, ja viņi ir pelnījuši 500 vai 700 latu, un citādi, ja algas dienā nav ieripojuši pat 200. Vēl nodaļu vadītāji neslēpa, ka daudzās ģimenēs smago situāciju uz saviem pleciem iznes sievietes, jo vīri zaudējuši darbu un sievietes strādā kaut par mazu samaksu, lai tikai katru mēnesi būtu pastāvīgi ienākumi.
“Ja šie desmit procenti tiks no algas noņemti, tad tā ir absolūta valdības nesaprašana par reālo situāciju. Sanitāres pārdzīvotu pat 18 latus, ko saņemtu mazāk. Tā arī ir nauda. Šādā situācijā ienākumu samazināšana ir cilvēka bāšana zem ūdens. Cerams, ka tā nenotiks, bet par šo jautājumu nedrīkst klusēt. Mediķi taču strādā komandā. Ārsts dara savu darbu, bet sanitāre ir tā, kur telpas dara tik tīras un gaišas, viņa mēdz būt tā, kas iedod guļošam pacientam padzerties,” emocionālāk uz iespējamiem nepopulārajiem lēmumiem paraudzījās traumatoloģiskās nodaļas vadītāja Anda Skrastiņa, bet slimnīcas uzņemšanas nodaļā “Druvai” sacīja, ka darba apjoms nesarūk, tas ir stresa pilns. Tieši šajā nodaļā slimnieku kopējas dara melnāko darbu, jo viņām nākas pacientus mazgāt, pārģērbt, nereti atutot, jo cilvēki un viņu dzīvesveids ir tik dažāds.
“Kolektīvā runājam par to, kas notiek valstī, arī par politiku, cenām un algām. Taču pašas sev mācām neielaist sevī stresu pirms laika. Mēs zinām, ka tāpat būs uz darbu jānāk, bet, vai cilvēki, kuri saņēma ap 200 latiem mēnesī, ir gatavi uz vēl kādu algas samazinājumu? Kā jūs domājat?” tā nodaļas virsmāsa Ilze Zvaigzne. Sašutumu par to, ka, iespējams, nāksies samazināt pedagogu algas, ir pauduši arī izglītības nozarē strādājošie, sakot, ka varbūt algas varētu samazināt pedagogiem, kuriem ir augstāka darba samaksas likme, bet nevajadzētu par pedagoga cienīgu darba algu uzskatīt 300 latus mēnesī. Skolotāji gan laukos pašlaik tiek saukti par turīgāko sabiedrības daļu, jo daudzi vispār palikuši bez darba un ienākumiem, taču, vai šāds apgalvojums iztur kritiku, jāvērtē katram pašam.
Saeima pieņēmusi arī grozījumus likumā “Par pensijām”, kas paredz 2009.gadā neveikt indeksāciju arī pensijām, kuras nepārsniedz 135 latus mēnesī. Pagaidām rezonansi nav radījis arī šis lēmums, kaut tas nozīmē, ka Saeima pateica – mēs piekrītam, ka simts tūkstoši cilvēku var dzīvot ar netaisnīgi minimāliem ienākumiem. Ar skaudru skatu uz plānoto algu samazinājumu raugās darbinieki arī pilsētas un lauku pašvaldībās. Jau tagad zināms, ka vietējo varu budžets rucis un saruks katastrofāli, jo nav ražošanas, nav nodokļu ieņēmumu.
Komentāri