Otrdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Naudas ceļiem vairāk, darbi dārgāki

Druva
00:00
29.11.2006
13

Par Jaunpiebalgas pagasta padomes gatavošanos ziemas ceļiem stāsta komunālās nodaļas vadītājs Jānis Smilgins:

– Sniegu no pašvaldības ceļiem šķūrēs vietējais uzņēmums SIA “Gaujaskalns”. Jau vairākus gadus cenu aptauja pierāda, ka šis ir labākais variants. Firmai ir divi lieljaudas traktori ar šķūrēm, pagasta teritoriju var iztīrīt laikus. Ekstremālos apstākļos, ziemās, kad sasnieg īpaši daudz sniega īsā laikā, atsevišķu ceļa posmu tīrīšanai esam līguši palīgā tuvākos zemniekus.

Sniega tīrīšanu sāk ar ceļiem, pa kuriem brauc skolas autobuss, kas ved bērnus uz mācībām. Vissarežģītāk esot nodrošināt satiksmi Viņķu pusē, kur sniegs ātri aizputina šauros ceļu, atzīst J.Smilgins. Dažkārt nākas šķūrēt ik pa pāris stundām.

Ziemas ceļu tīrīšanai pašvaldībām budžeta naudu iedala tikai pēc viena kritērija – ceļu kopgaruma. Bet Vidzemes augstienē, Piebalgas pusē sniega ir daudz vairāk nekā, piemēram, jūras piekrastē. Tā kā naudas vienmēr par maz, iznāk knapināties, vērtējot, vai tīrīt ceļus tūlīt pēc snigšanas, vai, redzot, ka pavisam drīz snigs atkal, pagaidīt, tā ietaupot viena brauciena izdevumus.

Māju piebraucamie ceļi pašvaldībai nav jātīra, tomēr iespēju robežās mēģina palīdzēt un uz sētām, kur dzīvo veci, vientuļi cilvēki, sniegu izšķūrēt.

– Taču daļa iedzīvotāju domā, ka pagasta padome atbild par visiem ceļiem, nesaprot, ka finansējumu vietējais budžets saņem tikai to ceļu kopšanai un uzturēšanai, kas nodoti pašvaldības ziņā. Valsts ceļus mēs nevaram uzturēt, tāpat māju iebraucamos ceļus ne, – skaidro J.Smilgins.

Komunālās daļas vadītājs saka, ka varētu tikt slēgti līgumi par sniega šķūrēšanas pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Cilvēki par to ir informēti, bet līdz šim neviens nav sācis nopietnas sarunas. Šķūrēšana nav lēts pakalpojums, vienā pārgājienā notīrīt kilometru izmaksā 3,5 lati, tātad izšķūrēt abas ceļa puses maksās septiņus latus. J.Smilgins vērtē, ka zemnieki, kuriem ir sava tehnika, māju ceļus sakopj paši un varbūt piepalīdz arī kaimiņiem.

Pašvaldības atbildībā ir 85,8 kilometri, no tiem asfalta segums – 5,4 kilometri. Aizvadītajā sezonā visi grants ceļi greiderēti. Pakalpojumus veic valsts autoceļu apsaimniekotājs VAS „Vidzemes ceļi” filiāle Cēsu 3.CP 2.iecirknis. Ar šiem darbu veicējiem līgums slēgts pirmo gadu. Uzņēmumam ir kvalitatīva tehnika un profesionāli cilvēki.

Grants ceļi arī remontēti. Segums salabots vairākos ceļu posmos, pavisam 3,8 kilometru garumā. Uzvesta desmit centimetru bieza grants kārta. Ceļu remonts pašvaldībai izmaksājis 22,6 tūkstošus latu. Līdzekļi ceļu remontiem ņemti no Cēsu rajona padomes autoceļu rezerves fonda un mērķdotācijas ceļu uzturēšanai.

J.Smilgins vērtē, ka ceļu uzturēšanai šogad pašvaldība no valsts budžeta saņēmusi vairāk nekā iepriekšējā gadā. Taču, kaut naudas apjoms katru gadu palielinās, izmaksas aug strauji un līdzekļu papildu darbiem trūkst.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie Cēsu klīnikas sākta stāvlaukuma pārbūve

00:00
22.04.2025
33

Lai gan pie Cēsu klīnikas ir divi stāvlaukumi – bruģēts Viestura ielā un ar grants segumu Turaidas ielā-, nodrošinot vietas teju 100 automašīnām, arvien biežāk klientu plūsma ir tik liela, ka pietrūkst vietu, kur novietot auto. “Gadiem izjūtam pacientu sāpi par auto stāvvietu trūkumu, jo tiešām nav patīkami, ja atbrauc uz vizīti, bet stāvvietas pie […]

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
26

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
29

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Likumpārkāpēju izdoma un policistu profesionālisms

00:00
17.04.2025
68

Esam jau informējuši “Druvas” lasītājus par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darba rādītājiem pagājušajā gadā. Kopumā vērojama noziedzības samazināšanās, un, kā uzsvēra Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, dzīvojam drošākajā Latvijas novadā. Taču ir noziedzības tendences, kas rada iedzīvotāju pamatotu satraukumu, jo tieši vai netieši skar daudzus. Šoreiz par policijas darba aktuālajiem virzieniem -narkotiku izplatības […]

Zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklē PKS “Straupe”

21:41
16.04.2025
68

Šodien zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklēja piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, lai personīgi iepazītos ar uzņēmuma darbu un apliecinātu tā ražoto produktu drošību un atbilstību pārtikas drošības standartiem. Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija, kad, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) norādījumus, uz laiku tika apturēta manuālās fasēšanas līnija. Ministrs tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
18
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
38
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
15
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
22
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Sludinājumi