Narkotikas Cēsīs ir pieejamas, un paši jaunieši atzīst – tās dabūt nav grūti, nepieciešama vien pazīšanās. Problēma vēl nav kļuvusi dramatiska, tomēr arī jaunieši saka – būtu laiks sākt uztraukties.
“Druva” jau vairākkārt rakstījusi par narkotiku problēmu, kas aizvien aktuālāka kļūst arī Cēsīs un rajonā. Uzklausīti policistu viedokļi, skaidrota statistika, šoreiz atklāsim kāda jaunieša stāstu par pieredzi ar narkotikām un viņa viedokli par situāciju Cēsīs.
25 gadus vecais Andris (vārds mainīts) nav regulārs narkotiku
lietotājs, tomēr zālīti vairākas reizes ir pamēģinājis. Viņš atzīst – ja pamēģini vai lieto narkotikas, jābūt arī apziņai, ka tas ir likuma pārkāpums un par to paredzēts sods. Sods jau ir Andra pieredzes krājumā. Puisis tika apturēts, vadot automašīnu. Izdarot asins analīzes, tika konstatēts narkotisko vielu reibums, lai gan narkotikas viņš bija lietojis pirms nedēļas. Tas, ka analīzēs narkotiskās vielas parādījās, jaunajam cilvēkam bija liels pārsteigums. Viņš bijis pārliecināts, ka tik ilgi organismā tās nepaliek, ņemot vērā, ka reibums pēc lietošanas pāriet jau pēc trim, četrām stundām. Taču pārkāpums paliek pārkāpums, un Andrim par auto vadīšanu narkotiku reibumā tika piespriests 500 latu naudas sods, kā arī desmit diennaktis īslaicīgās aizturēšanas vietā. Puisis gan kritiski vērtē, ka miegains vai piedzēries autovadītājs uz ceļa ir daudz bīstamāks nekā cilvēks, kurš narkotikas lietojis pirms nedēļas.
“Alkoholu īpaši nelietoju, bet zālīti gribējās pamēģināt. Pirmajā reizē īsti neko nejutu. Saka jau, ka ar pirmo reizi vēl nekas neesot – sāk just ar otro reizi. Man nebija jautri, drīzāk radās depresīvas sajūtas. Nedomāju, ka zālīti vēl mēģināšu, bet mani draugi gan ik pa laikam lieto, un viņi arī zina, kur narkotikas var dabūt,” atklāti pastāstīja puisis.
Vaicāts, vai viņš uzskata, ka Cēsīs narkotikas ir viegli pieejamas, puisis nekavējoties atbildēja, ka tie, kuri vēlas tās dabūt, to arī var izdarīt. Tās pieejamas jau 15, 16 gadus veciem pusaudžiem. Protams, cilvēki “no malas” tās nedabūs – viss notiek paziņu un draugu lokā. Puisis neslēpj, ka nereti shēma ir vienkārša. Kompānijā kādam, kurš narkotikas nav mēģinājis, tās tiek piedāvātas, sākumā pat bez maksas: “Visi izturas draudzīgi, jaunietis kompānijā jūtas ļoti labi. Viņam uzsauc dzērienu, izvelk kādu kāsi – uzcienā
bez maksāšanas. Tā vienu, otru, trešo reizi, un visiem ir jautri. Līdz brīdim, kad kompānija izdomā, ka jaunietis pārāk ilgi atpūties par brīvu un par zālīti sāk prasīt maksāt.
Zālīte jauniešu vidū ienāk aizvien vairāk. Nereti no malas pat nevar pamanīt, ka konkrētā jauniešu kompānija lieto narkotikas – viņi ir jautri, uzpīpē.”
Puisis vērtē, ka liela daļa jauniešu nav atturīgi pret narkotikām – ja kāds draugs piedāvās pamēģināt, neatteiksies. Andris uzskata, ka atpūtai klubos līdzi nāk arī alkohols, zālīte – marihuāna, viņaprāt, reti jaunieši uz klubu dodas vienkārši, lai padejotu.
“Cēsu izklaides vietas man šķiet nepatīkamas, tādas tumšas. Jautrība rodas tikai no dzeršanas, jaunieši “noraujas no ķēdes”. Trūkst vietu, kur atpūsties kvalitatīvi. Pietrūkst boulinga, laba kino,” vērtē Andris.
Vaicāts, vai jaunieši apzinās narkotiku bīstamo ietekmi uz veselību, Andris uzsver to, ka arī alkohola lietošana nodara lielu postu: “Viss jau sākas ar cigarešu un alkohola pamēģināšanu. Ja alkohols cilvēkus padara vardarbīgus un reibumā var tikt izdarītas lietas, ko pēc tam pats darītājs pat neatminas, man šķiet, ka zālīti nevar pārpīpēties tā, lai kļūtu agresīvs.” Tomēr viņš nenoliedz, ka zālīte var būt sākums citu, smagāku narkotiku lietošanai. Ilgāk lietojot viena veida narkotikas, sajūtas varot notrulināties, rasties vēlme pamēģināt ko jaunu, stiprāku, ar lielāku efektu.
“Baidīties vēl nav iemesla, bet jāuzmanās gan,” par narkotiku izplatības problēmu secina Andris. Viņš arī uzsver, ka jauniešiem nereti tiek dota pārāk liela brīvība, tai pašā laikā vecāki ar bērniem aprunājas pārāk maz.
Lai gan kārdinājums pamēģināt aizliegtās narkotiskās vielas ir daudziem jauniešiem, Andris tomēr vērtē: “Prieka sajūtu, jautrību patiesībā taču varētu gūt arī pavisam citādāk, piemēram, ar sniega dēli nobraucot no kalna vai uzspēlējot basketbolu.”
Daudzi tā arī dara, taču daļa meklē jautrību dažādās vielās un dzērienos.
Šis ir tikai viens skatījums uz situāciju, tomēr, aprunājoties arī ar citiem jauniešiem, nākas dzirdēt līdzīgas atziņas. Tas, nenoliedzami, liek aizdomāties par jauniešu dzīves veidu, atpūtu un to, kāda loma tajā ir narkotikām.
Komentāri