Maija sarīkojums “Muzeju nakts” arī šogad izraisīja ļoti lielu interesi, un muzeju darbinieki nāk klajā ar aplēsēm par apmeklētāju skaitu. Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, tam apkārt izveidotais Pilsmuižas komplekss ir viens no Latvijā apmeklētākajiem muzejiem. Gada laikā te iegriežas teju simts tūkstoši cilvēku, bet vienas nakts apmeklētības rekords pieder akcijai “Muzeju nakts”. Muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere informēja, ka apmeklētāju bijis vairāk nekā pirms gada. Aprēķini liecina, ka 21. maija vakarā, sākot no septiņiem un vēl stundu pēc pusnakts, pilsmuižas kompleksā pabijuši 9730 cilvēki. Viņu vidū ļoti daudz atbraucēju, kā arī paši cēsnieki.
Daļa no apmeklētājiem nakts stundas pavadījuši, ar ļoti lielu interesi apskatot muzeja pastāvīgo ekspozīciju. Divpadsmito gadu rīkojot šo akciju, nav mainījies galvenais – cilvēku interese. Pirmo reizi rīkojot “Muzeju nakti”, Cēsīs tika gaidīti simts vai divi simti apmeklētāju, bet atnāca divi tūkstoši. Skaits turpina pieaugt
Arī Piebalgas trīs memoriālo muzeju apvienības “Orisāre” darbinieki nonākuši pie tāda paša secinājuma – interese par akciju maijā ir nemainīgi liela. Kārļa Skalbes celtos “Saulrietus” un viņa dzimtās mājas “Incēnus” vēlās vakara stundās apmeklēja 364 interesenti, “Jāņaskolā”, kur Emīls Dārziņš sācis skolas gaitas, – 250, Antona Austriņa memoriālajā mājā “Kaikaši” atnācēju bija teju divi simti.
Eduarda Veidenbauma muzejā Liepas pagastā daudzi pieaugušie ieradās ar bērniem, un, visus kopā saskaitot, bija mazliet vairāk par divsimt apmeklētājiem. Muzejā tika dots uzdevums katram pagatavot lukturīti, lai nakts krēslā pusotru kilometru tālā gājienā dotos uz Skangaļu muižu, kur nakts viesus gaida ciemos.
Raiskuma pagasta “Ungurmuižā” viesu skaitīšana vedusies līdz skaitam divi simti, tālāk viss sajucis, jo muižā, tās parkā, lauku restorānā bijusi vērojama nemitīga kustība.
Šogad Latvijas muzeji, piedaloties starptautiskajā “Muzeju nakts” akcijā, izmantoja atslēgas moto: “Durvis”. Durvis tika skaitītas, simtgadīgās durvis pētītas. Durvis tika improvizēti atslēgtas ar šai naktī doto kodu. Atvērās arī durvis uz pagātni ārpus pašiem muzejiem. Pa Cēsu vecpilsētu ar karti, meklējot simtgadīgas durvis un tās saskaitot, devās ap simts interesentu. Taurenē bija piedāvājums pagasta ļaudīm sanākt un pavērt skatu uz 32 gadus senu pagātni, kad šajā pusē režisors Pēteris Krilovs uzņēma spēles filmu “Durvis, kas tev atvērtas”.
“Ja būtu vēl vairāk taureniešu sanākuši, tad novadpētniecības muzeja telpas durvis nevarētu aizvērt,” pastāstīja akcijas rīkotāja Ginta Babre. “Tumšajā muzeja telpā filmas skatīšanās notika skaļi. Gados vecākajiem katram bija, ko komentēt par to, kā filmu uzņēma, paskatīties, kā paši un Taurene izskatījās 1984. gadā.”
Komentāri