Sabiedrības līdzdalības projekta “Latvija 2030. Tava izvēle” Vidzemes forums Cēsīs pulcēja plašu interesentu loku. To rīkoja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
“Bijuši vairāki dokumenti, attīstības plāni, bet visu šo laiku esam dzīvojuši bez valsts attīstības stratēģijas,” uzrunājot foruma dalībniekus, sacīja ministrs Edgars Zalāns. Viņš uzsvēra, ka valsts attīstības stratēģija “Latvija 2030” taps nevis ekspertu skatījumā, bet plaši iesaistot sabiedrību. Tāpēc arī tiek rīkoti forumi, kuros ikviens var paust viedokli. “Ceru, ka mums izdosies vienoties par kādām
fundamentālām lietām, par to, kāda Latvija būs pēc 25 gadiem.
Esam pieraduši nākotnē skatīties personīgu ieguvumu gaismā. Stratēģiski domājot – kā organizējam personīgos ieguldījumus sabiedrības labā, lai tā attīstītos un ieguvēji varētu būt visi. Kādi var būt šie ieguvumi, kādi var būt ieguldījumi?” aicinot diskutēt un rast atbildes, sacīja ministrs un uzsvēra, ka nākotnes vīzijai jābūt Latvijas iedzīvotāju akceptētai, tā nevar būt valdības uzspiesta.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas uzdevumā stratēģiju izstrādā Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija, darba grupu vada sociālantropologs Roberts Ķīlis. Jau notikušas astoņu ārzemju ekspertu konsultācijas, 12 vietējo speciālistu “prāta vētras” un veiktas divas iedzīvotāju aptaujas. Izkristalizējušās vairākas attīstības alternatīvas, kas skar visas nozares. Iedzīvotāju vērtējumam tiek nodotas 29 stratēģiskās izvēles. Katrā forumā diskutē par divām.
Cēsīs, kur bija sabraukuši gan pašvaldību vadītāji, gan dažādu nozaru speciālisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji, tika piedāvāts diskutēt par divām dilemmām – “Fiziskā vai digitālā attāluma samazināšana” un “Jauno dabas resursu (tīrs ūdens, daba, zems iedzīvotāju blīvums) ekspluatācija vai zemes un mežu ekonomiskās vērtības palielināšana (pārtikas ražošana, mežizstrāde). Ilgtspējīgas attīstības galvenais princips – īstenot pašreizējās vajadzības, nenoplicinot vidi un resursus, tā rūpējoties, lai mūsu rīcības sekas neierobežotu bērnu un bērnubērnu izvēles iespējas un dzīves kvalitāti.
Foruma dalībnieki pauda katrs savu viedokli par piedāvātajām dilemmām, un bija grūti katrā izšķirties tikai par vienu. Lielākā daļa, vērtējot pašreizējo situāciju, par būtiskāko atzina fiziskā attāluma samazināšanas nepieciešamību un jauno dabas resursu ekspluatāciju. Runājot par fiziskā vai digitālā attāluma samazināšanu, priekulietis Jānis Līpacis uzsvēra, ka pati jautājuma nostādne ir nepareiza, līdz ar to arī uzdevuma risinājums. “Izvēloties vienu, cilvēki negūs labumu, būs disbalanss attīstībā un izkropļota sabiedrība.” Viņam piekrita Straupes pašvaldības vadītājs Imants Kalniņš: “Ar digitalizāciju esam daudz ieguvuši, bet pazaudējuši cilvēku. Ja neattīstīs infrastruktūru, jo īpaši ceļus, vai cilvēki datorā lēks, skries, vai dabu baudīs tikai ekrānā? Vai savā starpā sarunāsimies tikai ar datora palīdzību? Viss jādara samēra robežās.” Pēc daudziem viedokļiem ministrs Edgars Zalāns atgādināja, ka digitalizācija nav tikai internets, tehnisks līdzeklis, tā ir filozofija, domāšanas veids. Digitalizācija uzliek izaicinājumu. “Ceļus būvēs arī nākotnē. Tas ir tehnisks jautājums. Vai cilvēki, ja būs labi ceļi, dzīvos laukos, vai pa šiem ceļiem brauks prom,” tā ministrs.
Katram foruma dalībniekam, iztērējot 15 santīmus, bija iespēja ar īsziņu nobalsot par vienu no dilemmām. No 42 balsotājiem 81 procents bija par to, ka nākotnē jāsamazina fiziskais attālums. Par otru piedāvāto dilemmu foruma dalībnieki Cēsīs nobalsoja par nākotnes vērtību – tīru ūdeni un dabu.
Diskusijas noslēgumā Vidzemes plānošanas reģiona priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs atzina, ka beidzot, apspriežot valstij būtiskus jautājumus, uzklausa arī cilvēkus reģionos. Viņu viedokļi nebūt nav tik līdzīgi. “Šodien cilvēks grib dzīvot ātrāk un labāk, grib paredzēt, lai bērniem būtu labāk – tas ir pašsaprotami. Šī vēlēšanās arī
traucē, vērtējot, kā būs labāk pēc 25 gadiem,” domās dalījās Nikolajs Stepanovs un piebilda, ka stratēģijas izstrādē noteikti jāiesaista jaunatne, jo viņi dzīvos laikā, kuram tiek izstrādāta stratēģija. “Jau šodien ir jādomā par reģionu attīstību, nedrīkstam koncentrēties tikai uz cilvēku blīvumu un to, cik mašīnu brauc pa ceļu.
Mums jākļūst gudrākiem, perspektīvākiem domāšanā.”
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam varētu būt gatava šīgada otrajā pusē. Diskusijas turpinās. Katrs var paust savu viedokli www.latvija2030.lv
Komentāri