Vides ministrs Raimonds Vējonis kā zemkopības ministra pienākumu izpildītājs apmeklēja v/a “Latvijas Zivju resursu aģentūra”
filiāles – valsts zivju audzētavas “Kārļi” un “Brasla”. Ministrs ieradās, lai uz vietas iepazītos ar jautājumiem, kas saistīti ar audzētavu plānoto nodošanu iznomāšanai. “Kārļos” un “Braslā” Raimonds Vējonis apskatīja audzētavas. Pirms četrarpus gadiem zivju audzētavas tika apvienotas ar institūtu un izveidota v/a “Latvijas Zivju resursu aģentūra”. Kaut abiem pēc loģikas bija jāstrādā vienam mērķim – zivju resursu atjaunošanai, katrs tā arī palika par sevi. Pie tam ierēdņi un zinātnieki Rīgā, bet zivju audzētavas visā Latvijā. Līdz ar taupības izsludināšanu jau pērnā gada beigās sāka runāt par audzētavu nākotni. “Bija telefoniskas sarunas, sarakste e-pastā par to, ka zivju audzētava tiks nodota nomā. Ka varētu turpināt strādāt, pat runas nebija,” stāsta zivju audzētavas “Kārļi” vadītāja Dace Melgalve un uzsver, ka pēdējos gadus visu laiku finansējums samazināts.
Pērn “Kārļu” audzētavai budžets bijis ap 140 tūkstoši latu, no tiem astoņi tūkstoši latu jānopelna pašiem, 99 tūkstoši latu darba algām, saimnieciskiem izdevumiem – 132 tūkstoši latu.
” Līdz gada beigām, lai izdzīvotu, vajadzētu simts tūkstošus latu. Februārī jau pieci strādnieki atbrīvoti, vēl trīs atlaidīs tuvākajā laikā. Paliks 12. Mēs vairāk samazināt nevaram, jo audzētavā ir diennakts dežūras, jāuzrauga aizsprosts, strādājam bez brīvdienām. Visu var mazināt līdz zināmai robežai, barība zivīm ir vajadzīga, piemēroti apstākļi augšanai jānodrošina, tas nav tas pats, kā samazināt papīra patēriņu,” stāstīja audzētavas vadītāja Dace Melgalve un piebilda, ka zivju audzētava izveidota 1932.gadā un tajā viss radīts, lai audzētu lašveidīgo zivju mazuļus.
Abas zivju audzētavas atrodas dabas aizsardzības stingrā lieguma zonā.
Ar Raimonda Vējoņa rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurā strādāja pārstāvji no Zemkopības ministrijas vadības un zivsaimniecības departamenta, Vides ministrijas dabas aizsardzības departamenta, Latvijas zivju audzētāju asociācijas un Latvijas zvejnieku federācijas. Darba grupai bija jāizvērtē sociālekonomiskais pamatojums valsts zivjaudzētavu nodošanai iznomāšanā, jāizvērtē šādas rīcības ietekme uz valsts saistībām zivju resursu atražošanā Latvijas iekšējos ūdeņos, jo īpaši Vidzemes upju baseinos, kā arī jāpiedāvā risinājumi zivjaudzētavu saglabāšanai valsts apsaimniekošanā.
Pēdējā laikā zivju audzētavas saņem rīkojumus, kādi agrāk nav bijuši. Palu ūdeņu laikā divgadīgi zivju mazuļi prasās uz jūru, zinātnieki ieteikuši nelaist, ja vēl nav sasniegts īstais svars. Šogad viņiem cits ieskats – naudas nav, laidiet upē. “Kārļos” izaudzētās zivis esot jālaiž Braslā. Audzētāji gan šaubās, vai upe tās spēs izbarot, jo tajā mazuļus laiž arī “Brasla”. Vispareizākais
laist Gaujā. Zinātnieki to neļauj, bet zvejnieki
ļoti atbalsta. Ja audzētavu tagad likvidē vai iznomā, visi zivju mazuļi tiek izlaisti upēs, bet ap 360 tūkstoši ikru iznīcināti.
Sarunā ar ministru tika izanalizēts audzētavu ikdienas darbs, izrunātas zivju resursu atražošanas problēmas Latvijā un nepieciešamība, kā arī mazo HES ietekme. Skaidrs, ka jebkura privātā audzētavā audzētie zivju mazuļi būs daudz dārgāki. Vislētāk, izrādās, ir tos ievest. Ministrs Raimonds Vējonis bija izbrīnīts, ka aģentūra nevar piesaistīt ES līdzekļus, jo nav problēmu nosacījumos izdarīt izmaiņas. “Tik daudz ES naudas ienāk, taču zivju atražošanai tā nav izmantota, bet kuģu sagriešanai gan,” sacīja ministrs un atzina: “Mans uzskats, ka “Kārļi” un “Brasla” jāsaglabā. Tāds ir arī darba grupas atzinums. Rakstīšu rīkojumu, ceru, ka nākamais zemkopības ministrs to ņems vērā.”
Komentāri