Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Mežs ne tikai rūpals

Druva
00:00
14.11.2006
2
Mezs 4lpp

Amatas novada zemnieku saimniecības “Kalna Alaiņi” īpašnieks Aivars Bērziņš izcirtumos, kuros ir meža ieaugšanai labvēlīgi apstākļi, veiksmīgi izmanto dabisko atjaunošanos, uzsvaru liekot uz rūpīgu jaunaudžu kopšanu.

-Katrā vietā šī metode neder. Jāņem vēra augšanas apstākļu tips, blakus audžu koku sugu sastāvs, sēklu koku kvalitāte, valdošie vēja virzieni, kāds bijis sēklu gads. Ja apstākļi labvēlīgi un kopšana pareiza, trīs, četros gados izveidojas spēcīgi kociņi. Tikai nedrīkst iet izcirtumā iekšā ar krūmgriezi pirmos divus gadus. Ja izpļauj par agru, rezultāta nebūs, – saka A.Bērziņš.

No 20 hektāriem jaunaudžu tikai nepilni pieci ir dabiski atjaunojušies, pārējie stādīti. Taču pieredze, kas gūta, kopjot dabiski izveidojušās audzes, liecina, ka šis izcirtumu atjaunošanas veids, prasmīgi izmantots, dod labus rezultātus.

Trešā gada izcirtumā, 1,4 hektāros, aug eglītes, kas vietumis papildinātas ar stādītiem kociņiem. Pirmo reizi mežs te atjaunots mākslīgi, izmantojot mežeņus. Tie iznīkuši. Bet nu divas reizes koptā dabiskā audze izskatās labi, kociņi spēcīgi.

Labi padevusies arī purvājā ieaugusies 2,5 hektārus liela, sešus, septiņus gadus veca priežu audze. Kopta divas reizes. Priedītēm šajos augšanas apstākļos nevajag biežu kopšanu, augsne nav auglīga, apzēlums mazs.

Dabiski atjaunojusies ir arī gandrīz hektāru lielā apses platība. Šīs koku sugas jaunaudžu kopšana sagādā īpašas grūtības. “Kalna Alaiņu” saimnieks skaidro, ka izretinot apsītes atbilstoši vispārpieņemtajiem mežsaimnieciskiem kritērijiem, kociņus apdraud aļņi. Savukārt tad, ja apses atstāj tuvu vienu otrai, cerot, ka lielajiem dzīvniekiem nepatiks bradāt pa brikšņiem, koki inficējas ar trupi.

-Latvijā augsnes ir inficētas. Grūti izaudzēt labas apses. Ne reti gadās tā, ka nozāģējot koku, resgalī tas vesels, arī tievgalis balts, bet, pārzāģējot sešmetrīgo baļķi vidusdaļā, redzama puve,- stāsta zemnieks.

Dabiskās atjaunošanas galvenā priekšrocība ir tās lētums. Viena hektāra jaunaudzes mākslīgai atjaunošanai jātērē apmēram 350 lati, jau pirmajā gadā jāveic kopšana, viena reize izmaksā 50 līdz 60 lati. Bet, izvēloties dabisko ieaudzēšanu, divus gadus var netērēt neko, trešajā gadā sākot kopšanu. Pie ieguvumiem saimnieks pieskaita arī to, ka no sēklām izaugušos kociņus mazāk bojā kaitēkļi. Un, mežam dabiski atjaunojoties, veidojas koku sugu dažādība. Tiek saglabāta dabas daudzveidība, audzes ir interesantākas.

-Egles vai priedes pareizās rindās izskatās nevis pēc meža, bet pēc koksnes rūpnīcas. Skaisti, ja egļu grupas mijas ar bērzu puduriem, pa vidu kāda apse,- domā “Kalna Alaiņu” saimnieks.

Savukārt Ieriķu mežniecības mežzinis Modris Veitners, kurš augsti novērtē “Kalnu Alaiņu” saimnieka veikumu mežā, uzskata, ka sertificēti stādi, kas audzēti no selekcionētu koku sēklām, dod lielāku pieaugumu. Veidojas spēcīgāki koki, kvalitatīvāks mežs. Bet, protams, jāiegulda vairāk līdzekļu. M.Veitners atzīst, ka priedes varētu atjaunot arī dabiskā ceļā, taču egļu un bērzu jaunaudzes izaug kvalitatīvākas no mākslīgi iegūtiem stādiem. Līdzīgi domā virsmežzinis Māris Sestulis, uzsverot, ka jāizvērtē katra konkrēta situācija, konkrēts nogabals, tikai tad var spriest, kura meža atjaunošanas metode labāka.

“Kalna Alaiņos” ir gandrīz simts hektāri meža. Tas saņemts mantojumā un tiek kopts ar īsta mantinieka atbildību. A.Bērziņš aizvien meklē jaunus variantus, jaunus paņēmienus. Prasmīgi izmanto arī sabiedriskā finansējuma iespējas. Saņem meža atbalsta fonda līdzekļus mākslīgi atjaunoto jaunaudžu kopšanai. Maksājumiem pieteikti pieci hektāri. Pagājušajā gadā par hektāru saņēma 40 latus, šogad atbalsta summa vēl nav zināma.

“Kalna Alaiņu” saimnieka priekšrocība ir tā, ka viņš ir profesionāls mežkopis. Zināšanas noder ne tikai savā mežā. A.Bērziņš nozarē darbojas arī kā uzņēmējs, sniedzot meža kopšanas pakalpojumus valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”.

Mežsargs Jānis Gasiņš atzīst, ka A.Bērziņš ir viens no visatbildīgākajiem un zinošākajiem meža īpašniekiem Lazdu apgaitā.

-Šis ir saimnieks, kuram var uzticēties. Aivaram ir Cēsu virsmežniecības meža sertifikāts. Turklāt viņš ir profesionāls mežsaimnieks, pats saprot, kas jādara. Un Aivaram ir ne tiki zināšanas, bet arī īpaša interese par mežu, – saka J.Gasiņš. –Viņam nekad nav jāatgādina, kas jādara, kādi termiņi tuvojas. Diemžēl šādu meža saimnieku apgaitā nav daudz. Taču pamazām sarūk arī to īpašnieku skaits, kuri par mežu neliekas ne zinis.

Mežsargs regulāri sūta atgādinājumus par izcirtumu atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas termiņiem. Sameklē īpašniekus, kas nedzīvo rajonā, raksta, zvana. Neatlaidībai ir rezultāti. Situācija lēni, bet uzlabojas.

Ieriķu mežzinis M.Veitners vērtē, ka savu pienākumu pret likumu mežā pilda apmēram divas trešdaļas cilvēku, kuru īpašumi atrodas mežniecības teritorijā. Apmēram trešā daļa ir tādu, kuri dzīvo ārpus rajona. Mežu izcirtuši 90.gados, nauda iztērēta. Neliekas ne zinis, kaut nu jau izcirtumos mežaudze ir atjaunojusies, vajadzētu to tikai izkopt.

Situāciju mežā uzlabo pēdējiem gadiem raksturīgā tendence ieguldīt naudu meža zemē. Gan privātpersonas, gan firmas uzpērk nekoptos, neatjaunotos izcirtumus.

-Ja cilvēks tērējis naudu, viņš arī rūpējas par savu īpašumu. Turklāt pircējiem netrūkst finansiālu iespēju. Šī ir tā cerīgā nots, kas uzlabos situāciju Latvijas mežos,- vērtē virsmežzinis M.Sestulis.

Taču daudzi cilvēki nevēlas pārdot savu mantojumu, bet naudu negrib vai nespēj ieguldīt. Virsmežzinis skaidro, ka arī nākamajos gados jaunaudžu kopšanai būs Eiropas atbalsts. Tā būs laba palīdzība tiem mežu saimniekiem, kuri paši mežā strādāt nevar, bet strādnieku algošanai līdzekļu nepietiek.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
7

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
14

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
22

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
41

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
50
1

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi