Arvien vairāk cilvēku, kuri palikuši bez darba un regulāriem ienākumiem, piepelnās, pārdodot uzpircējiem melnos un krāsainos metāllūžņus.
Tonna metāllūžņu maksā apmēram simts latu. Cenas mainās ik pārdienu, taču, atvedot ap 100 kilogramu lūžņu, dienā var nopelnīt līdz desmit latiem.
“Ved visu iespējamo- vannas, ledusskapjus, veļasmašīnas, pat karotes un vēl braucamas automašīnas. Cilvēki saka- nav naudas skatei, apdrošināšanai un degvielai. Tāpēc atdod, lai dabūtu naudiņu,” stāstīja “Stingers Plus” Cēsu filiāles vadītājs Uldis Ivašins un piebilda, ka laukos vēl lūžņos dodamo mantu ir gana, tāpēc metāllūžņus pārdod gan veco mantu īpašnieki, gan darbīgi cilvēki, kuri apbraukā lauku mājas, apprašņā, vai nav nevajadzīgu lietu un tās savāc.
“Brauc pie mums cilvēki no Raiskuma, Raunas un citurienes. Brauc cēsnieki. Paši izkontrolēt, kur atdevējs metāllūžņus dabūjis, nevaram,” sacīja Uldis Ivašins.
Laukuma strādnieks Māris Meinerts zināja teikt – tieši tamdēļ, ka cilvēkiem nav darba, nav naudas, viņam nākas dzirdēt un skatīt dramatiskas ainas.
“Nesen kannas nodeva kāda sieviete. Teica, ka pēdējās, kas mājā bijušas. Kāpēc? Neesot naudas, par ko bērnus skolā palaist. Jau parādās arī lauksaimniecības tehnika. Traktoru pagaidām nav, bet dažādas piekares gan,” raksturoja Māris Meinerts.
“Druva” sazinājās ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa priekšnieku Jāni Gobu
un noskaidroja, ka vietas, kur legāli iepērk metāllūžņus, viegli kontrolēt, un tās mantas, kurām pieaugušas kājas, tiek atrastas. Parasti izdodas aizturēt arī cilvēkus, kuri centušies demontēt celtniecības stalažas vai kaltē skrūvējuši nost elektromotorus. Policijā būtiski iesniegumu skaits, ka apzagtas lauku sētas vien tamdēļ, ka kārots tikt pie naudas, vācot metāllūžņus, pašlaik nav audzis, taču iezīmējas tendence- metāllūžņus uzpērk nelegāli. Pēc tam pārpārdod citos rajonos, vai nelegāli iegādāto aizved uz pārstrādes uzņēmumiem.
Ilze Kalniņa
