Sadarbība ir būtisks priekšnosacījums veiksmei uzņēmējdarbībā. Arī lauksaimniecībā.
Gada nogalē nodibinājās un martā Valkas rajonā darbību uzsāka biedrība „Mašīnrings Smiltene”. Tajā apvienojušies Valkas rajona zemnieki, taču viens no biedrības idejas autoriem ir mūsu rajona zemnieks – Drustu pagasta saimniecības „Iepoļi” saimnieks Jānis Butlers.
Iegūst gan pakalpojuma sniedzējs, gan ņēmējs
„Mašīnrings Smiltene” vadītājs Juris Bērziņš atzīst, ka biedrība Latvijā ir pionieris šādam sadarbības modelis. Taču Eiropā tās ir ietekmīgas organizācijas, kurās darbojas pat 75procenti zemnieku. J. Butlers atklāja, ka ideja par biedrību attīstījusies vairākus gadus un beidzot īstenojusies.
J. Bērziņš skaidro: „Latvijā pagaidām tikai daļa izprot šādas sadarbības nozīmi. Mašīnringa darbības princips ir koordinēt pakalpojumu sniegšanu starp pieprasījumu un piedāvājumu. Daudzām lauku saimniecībām nav nepieciešamās tehnikas un aprīkojumu, lai paveiktu visus lauku darbus. Taču ir saimniecības, kurām tehnikas pietiek un kuras spēj sniegt pakalpojumus.
Biedrībā darbosies koordinators, kuram klients varēs pieteikt pakalpojumu. Koordinators izvērtēs, kuri konkrētā darba veicēji atrodas vistuvāk saimniecībai, un tiks nodrošināts, ka pakalpojums tiek saņemts pēc iespējas ātrāk. Līdz šim daudzviet bijis tā, ka zemnieki nezina, kādus pakalpojumus varētu piedāvāt kaimiņpagastu saimniecības. Esmu redzējis, kā sienu presē oktobra sākumā, tādēļ, ka saimniece nezināja – kaimiņpagasta zemnieks šo pakalpojumu varēja sniegt jau ap Jāņiem. Un nevajadzētu būt tā, ka pakalpojuma sniedzējs brauc apsēt laukus, kas atrodas vairākus desmitus kilometru attālumā, ja pakalpojuma saņēmējam daudz tuvāk ir neskaitāmi daudz zemnieku, kuri arī varētu sniegt šo pakalpojumu.”
Ieguvēji, iesaistoties mašīnringā, ir ne tikai saimnieki, kuriem iespējams saņemt ātru un kvalitatīvu pakalpojumu, bet arī pakalpojuma sniedzēji. Šādi iespējams nodrošināt, ka tehnika tiek izmantota ilgākā periodā, nevis tikai pašu saimniecības vajadzībām, bieži vien mēnesi gadā.
J. Butlers uzskata: “Mašīnringam noteikti ir nākotne, jo jebkura sadarbība, kas pašu zemnieku rokās, ir auglīga. Tajā nav starpnieku. Tas ir liels pluss arī tehnikas izmantošanas ziņā, tā būs vairāk noslogota, turklāt mašīnringā varam vienoties, kurš pērk kuru tehniku. Domāju, strādāt būs lētāk.”
Drustu pagasta zemnieks atklāj, ka viņš galvenokārt būs pakalpojumu ņēmējs, noteikti to palīdzību izmantos lopbarības sagatavošanā: “Jau tagad ņemu transporta pakalpojumus, lai barību atvestu no tālākām vietām līdz fermai, nevis pats mokos ar mazu piekabīti un traktoru. Iznāk lētāk.”
Plāni lieli
Lauksaimniecības tehnikas pakalpojumi nav vienīgā mašīnringa darbības joma. J. Bērziņš stāsta Vācijā gūto pieredzi par līdzīgas biedrības darbu un atklāj, ka tur pakalpojumus veiksmīgi izmanto arī pašvaldības, piemēram, ceļu uzturēšanai un greiderēšanai, parku, ceļmalu sakopšanai. Pašvaldības par darbu veikšanu slēdz līgumu ar mašīnringu, kas savukārt slēdz līgumu ar zemnieku saimniecībām, kuras veic konkrētos darbus. Arī „Mašīnrings Smiltene” plāno nākotnē piedalīties konkursos šādu pakalpojumu sniegšanai. J. Bērziņš skaidro: “Šī sadarbība ļautu ekonomiskāk izmantot pašvaldību budžetu, kas paredzēts pilsētu labiekārtošanai un uzturēšanai.”
Jau tagad biedrībā iesaistījušies ap 20 biedru. Piedāvāto pakalpojumu klāsts ir plašs – meliorācijas, ceļu būves, fermu celtniecības darbi, kā arī lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu klāsts, sākot no aršanas, pļaujas, sējas un lopbarības sagatavošanas līdz ceļu un grāvmalu tīrīšanas pakalpojumiem. Biedrībā darbojas arī tehnikas tirgotāji un servisi, arī viena lauku pašvaldība. Vaicāts par pakalpojumu cenām, J. Bērziņš skaidro – cenas mašīnringā ir vienādas, par tām vienojas biedri.
Plānots, ka notiks arī semināri un pieredzes apmaiņa. Biedrības vadītājs atzīst – mašīnringā darbojas gan pieredzes bagāti zemnieki, gan tādi, kuriem būtu nepieciešams padoms. Un tas netiks liegts. Tāpat uzmanība esot jāpievērš ekonomiski izdevīgai darbībai un plānošanai, piemēram, sēklas materiālu iegādājoties nevis neilgi pirms sējas laika, kā dara liela daļa, bet gan uzreiz pēc sezonas noslēguma.
Ar mašīnringa starpniecību plānots pirkt un transportēt lopbarību. Turklāt nākotnes ideja ir kļūt par ietekmīgu zemnieku biedrību, kas bankās varētu saņemt kredītlīnijas, arī ietekmēt lauksaimniecības politiku.
Par mašīnringa biedru var kļūt visi lauksaimnieki, pakalpojumu sniedzēji laukos un lauksaimniecības tehnikas īpašnieki. Būtiskākais nosacījums – jābūt pakalpojumam, ko piedāvāt. J. Butlers uzskata, ka biedrība attīstīsies arī Cēsu rajonā, jo ir daudz saimniecību, kuras izmanto pakalpojumus.
Risks – klientu maksātnespēja
Mašīnringa biedri jau saskārušies ar vairākām problēmām un riskiem. J. Bērziņš skaidro: „Eiropā lauksaimnieki degvielu pērk ar mašīnringu starpniecību. Zemnieks ir degvielas tiešais saņēmējs, bet līgumu par pirkumu slēdz biedrība. Tā iespējams gūt atlaides. Diemžēl Latvijā šajos ekonomiskajos apstākļos to grūti īstenot, jo degvielas tirgotāji sarunas „iesaldē”, redzot, ka mašīnringa biedru sarakstā ir arī zemnieki, kuriem ir parāds par degvielu.
Problēmas var būt arī maksas iekasēšana par pakalpojumu. Ja piensaimnieks par pienu nesaņem naudu vairākus mēnešus, viņš nespēs samaksāt arī par pakalpojumu. Tas ir liels risks, tādēļ tiek apsvērta ideja, sniedzot pakalpojumu pilnīgi nepazīstamiem klientiem, prasīt 50 procentu priekšapmaksu.”
Komentāri