Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Mārtiņš audzē zosis Zosēnos

Sarmīte Feldmane
00:00
13.11.2016
19
Img 8220 1

Kad Mārtiņš Dravants plānoja saimniekošanu, izdomāja, ka varētu audzēt zosis. Mārtiņa zosis, zosis no Zosēniem – skan labi. Pērn nopirka vairāk nekā simts zoslēnu. Tikai dažas gāja bojā, un izauga varenas zosis. Šopavasar tika izmantots gan paša meistarots inkubators, gan no bioloģiskas saimniecības iegādāti zoslēni. Arī šoruden ganāmpulks nav mazāks kā pērn. Putniem ir dīķi, kur tie var peldēt. Mājvietai pietiek ar šķūnīti, pat kūts nav nepieciešama. Vasarā graudus nevajag, rudenī ir āboli, ziemā dodu auzas,” pastāsta saimnieks. Apkārt dīķim, kur ganās zosis, ir aploks, pērn bija tikai elektriskais gans. Krastā zosu mītne. Uz dīķa, kurš nedaudz aizsalis, redzamas lapsu pēdas. Dīķī ir aerators, tādēļ dīķis neaizsalst arī ziemā. Izskatās, ka zivīm pret zosīm nav iebildumu, saimnieks novērojis, ka tās pat labāk ņemas svarā.

“Ziemā zosis nesalst, tikai kājām vajag sausus pakaišus – skaidas, salmus, bet vasarā zosis pļavu nopļauj kārtīgi,” bilst Mārtiņš. Viss izdomāts, lai būtu iespējami mazāk darba. Vairāk laika jāvelta, kad zoslēni vēl mazi.

Zosis svētkos labprāt iegādājas draugi. “Vispār šoruden pieprasījums ļoti mazs. Paskatoties piedāvājumus, konkurence ir liela. Ja Mārtiņi būtu brīvdienās, tad vēl. Toties uz Ziemassvētkiem, kad vairāk brīvu dienu, daudzi grib celt galdā zosi. Būtu labi, ja visas varētu nodot kādai kautuvei un saņemtu jau gaļu. Pamazām jau kautuves attīstās, gan būs arī tāds pakalpojums,” saka Mārtiņš Dravants no Zosēniem. Savām vajadzībām kaut lielos putnus Mārtiņš iemanījies, un tas daudz laika neprasa.

Tiesa, pēdējos gados zosu gaļas cena eiro ir tāda pati, kāda bija latos, un pat mazāka. Viena zoss sver no četriem līdz 4,5 kilogramiem, bet, ja zoslēns maksā piecus eiro, rēķins vienkāršs. “Ja saņem platību maksājumus, tad var saimniekot. Zosu audzēšana ir hobijs, mēģinājums saimniekot,” bilst SIA “Viduči77” saimnieks un atklāj, ka nākotnē, iespējams, tirgos zoslēnus un olas. Tas varētu būt izdevīgāk. Mārtiņam ir bioloģiskā saimniecība, un pieprasījums pēc šādi audzētas pārtikas palielinās.

Zosu lielākie ienaidnieki ir lapsas. To Zosēnos ir ļoti daudz. Mārtiņš pastāsta par rekordmedībām ziemā, kad bija sērsna un lapsām grūtības ar barību, trijos vakaros tika nošautas 38 lapsas un daži jenoti. “Pērn mums bija arī pīles un vistas. Tās visas aiznesa lapsas. Salīdzinot pīles un zosis, pīles ir daudz gudrākas,” pārliecinājies saimnieks.

Pērn pirmoreiz ģimene gatavoja zoss cepeti. Visiem bijis, ko darīt, – abiem bērniem, dzīvesbiedrei un draugiem. Arī šajās brīvdienās galdā būs zoss cepetis. Mārtiņš atceras, ka arī bērnībā mājās bijušas zosis, bet nav atmiņā, ka Mārtiņos kādu celtu galdā. To gan viņš atminas, kā viens kaimiņš uzdāvinājis zosi. “Tā bija tik skaista, ka aizvedām atpakaļ saimniekam, no kura viņš bija pircis,” nosmej Mārtiņš.

Zosu, var teikt arī Zosēnzosu vai Mārtiņzosu, audzēšana vismaz pagaidām Mārtiņam ir vaļasprieks. Viņam ir pamatdarbs, vēl laiku un darbu prasa arī dīķi. Tie aizņem ap 14 hektāriem. Pēdējos gadus ik rudeni tos nenolaiž, izzvejo ar murdiem, un citiem dīķu saimniekiem piedāvā karpu mazuļus. “Zivsaimniecība man tomēr tuvāka nekā zosu audzēšana,” saka Mārtiņš Dravants. Dīķī zosis no saimnieka tā kā vairās, laikam saprot, ka nezin kur dažas no ganāmpulka pazudušas. Rudenī tā notiek.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
20

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
59
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
76
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi