Zaubēniešu interese par vietējo vērtību pasākumu “Senču acīm raugoties” bija liela. Kultūras namā sanāca visu paaudžu pagasta ļaudis.
Pagasta kultūras dzīves notikumu rīkotāja, kultūras nama vadītāja Sandra Eglīte atgādināja, ka kultūras mantojums ir paaudžu atstātais, bieži nenovērtēts, ko var izmantot konkrētas vietas attīstībai, jo tas ir stabilitātes garants, vietas un laika zīmes, sabiedrības identitātes nesējs.
Zaubēnietis Ojārs Ēvalds Bīriņš atzina, ka ir viens no pagastā vecākajiem: “Ja ar senču acīm, grūti pateikt, ko šodien ieraudzītu. Mūsu uzdevums ir saglabāt to, ko mums nodevuši senči, stāstīt un rādīt, atstāt nākamajām paaudzēm.”
Zaubēnieši lepojas ar savām saknēm, izcilām personībām un allaž uzsver, ka viņu paveiktais liek darīt, iet tālāk. Tika pieminēts gleznotājs Vilhelms Purvītis, saldumu ražotājs Vilhelms Ķuze un mācītājs, rakstnieks Garlībs Merķelis un uzsvērts, ka šodien viņiem var pielīdzināt gan skolotāju Arni Zvaigzni, gan lauksaimnieku Kasparu Boktu, gan kultūras zinātāju Valdu Veisenkopfu.
S.Eglīte vērsa uzmanību, ka cilvēks un kultūra ir nepārtrauktā mijiedarbībā, tie viens otru ietekmē. “Katram ir savas kultūras vajadzības. Ja zināsim, tad arī pratīsim kultūras mantojumu izmantot šodien,” uzsvēra S.Eglīte un piebilda, ka nevienam nav pieredzes, kā savulaik notika vakarēšanas, ko saime darīja. “Zaubēnieši esam viena saime, atcerēsimies pagātni un dzīvosim nākotnei,” teica S.Eglīte.
Pasākumā ar dziesmām ne tikai no gaidāmo Dziesmu svētku repertuāra iepazīstināja Zaubes jauktais koris, kā arī kolektīvi, kuros darbojas zaubēnieši: deju grupa “Savanna”, līnijdejotājas no Līgatnes. Veļu laika apcerību rosināja Skujenes Krāmu muzeja aizdotie eksponāti.
Šoreiz vērtību pasākumā godā bija kūku cepējas. Tāpat kā Vilhelms Ķuze kādreiz prata izgatavot visdažākos saldumus, arī tagad zaubēnietes ir meistarīgas konditores. Nogaršošanai savas kūkas bija atnesušas vairākas cepējas. Kā atzina kārummīļi – kūkas cita par citu gardākas. Margitas Mazkalniņas modernā kūka, Vijas Miķelsones latviskā kūka, Sintijas Bīriņas dievišķās kūciņas… Sarmīte Mellēna mājās bija sacepusi kūkas pamatnes, pasākumā, interesentu ielenkta, lika kūku kopā un dekorēja. Sarmīte putoja krēmu, stāstīja, kā tam iegūt dažādas krāsas, rādīja uzgaļus, ko izmanto dekorēšanai. Vecākajam vismaz gadu 40, to izmantoja Sarmītes vīramāte Aira, Zaubē pazīstama kūku cepēja.
Ātri vien veidojās krāsainās puķes, vārdi “Zaube ar tevi!”, vēl tikai atlika uzlikt svaigas zemenes, un tā vakara svētku torte bija gatava.
S.Mellēna ir pašnodarbinātā, kūku cepšana ir viņas ikdienas darbs. “Druvai” viņa pastāstīja, ka visbiežāk tiek pasūtīta klasiskā lauku torte. “Iecienīta ir Napoleona kūka, medus kūka, ko gatavoju ar skābo krējumu, vasarā daudzi izvēlas biezpiena torti. Katrai tortei ir savs ēdājs. Zaubēnieši nav gatavi pamēģināt citu kūku, ja reiz kāda garšojusi. Piedāvāju, bet nē, vēlas to, kuru ēduši agrāk,” pastāsta Sarmīte. Vasarā pasūtījumu ir vairāk. 20 dažādas tortes nedēļā – tas līdz šim lielākais veikums. Pasūtītāji ir ne tikai no Zaubes un tuvējiem kaimiņiem, bet arī Rīgas, Limbažiem, Cēsīm, Siguldas. Nedēļas ritms jau ierasts: divas dienas tiek ceptas kūku pamatnes, pēc tam top skaistums. Kūku cepējs ir mākslinieks. Daudzi tieši tāpēc kūkas pasūta Sarmītei, jo viņa veido zīmējumus. Īpaši bērniem tie ļoti patīk.
“Darba pietiek, jo kūkas negaršo retajam,” bilst zaubēniete. Sarmītes kūkas arī nopērkamas vietējā veikalā “Skorpions”.
Sintijas Bīriņas musa kūciņas jeb dievišķās ne vienam vien bija pārsteigums. “Gaisīgas, saldskābas muskūciņas. Tās izcept ir vieglāk un vienkāršāk,” pastāsta zaubēniete un rosina arī citus pamēģināt.
Gan Sarmīte, gan Sintija ne reizi vien rīkojušas meistarklases un dalījušās pieredzē. Sintija meistarklasē rādīja, kā 3D printeri izmantot kūku dekorēšanā. “Visām sievām ļoti patika. Ja būs interese, gan jau satiksimies vēl,” saka Sintija.
Zaubē daudz kūku un arī maizes cepēju, atgādina S.Eglīte: “Daudzām tas ir vaļasprieks, lai iepriecinātu ģimenes un draugus. Vairākas bijušas apbalvoto vidū Zaubes Kulinārajā festivālā.” Sandra pastāsta par Ivetu Straubi, Guntu Ozolu, Kristīni Bebri, Airu Mellēnu un vēl citām.
“Kūku cepšanas tradīcijas mainās, ienāk jaunais, bet godā tiek turētas un tālāk nodotas mūsu vecāku, vecvecāku un vēl iepriekšējo paaudžu prasmes,” ar gandarījumu saka S.Eglīte.
Komentāri