Pirmdiena, 17. novembris
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis

“Mantojums” apriņķī skanīgākais

Sarmīte Feldmane
00:00
21.03.2016
125
Img 3615 1

Katrā novadā darbojas vismaz viens vokālais ansamblis, taču agrākos gados Cēsu koru apriņķu skatēs piedalījās vien pieci, lielākais seši. Šis pavasaris bija patīkams pārsteigums. “Desmit vokālie ansambļi no septiņiem novadiem, un visi skanīgi, ikdienā aktīvi darbojas! Skate būs interesanta,” tā pirms ikgadējās vokālo ansambļu skates sacīja Cēsu koru apriņķa ansambļu koordinatore Dina Dombrovska.

Cēsu internātpamatskolas – rehabilitācijas skolas zālē ansambļu sniegumu vērtēja apriņķa koru virsdiriģents Mārtiņš Klišāns, diriģenti Līga Ādamsone un Jurģis Cābulis. 30 dziesmas izskanēja kā skaista koncertprogramma. Arī žūrija atzina, ka nav jutušies kā skatē, kur jāvērtē, bet baudījuši skanīgu koncertu.

Kamēr žūrija apspriedās, līgatnietes atklāja, ka citkārt arī koncertos ļoti uztraucoties, bet šoreiz jutušās brīvi. Pirms skates gan bijis grūti tikt vaļā no satraukuma, viena dziedātāja pastāstīja, ka pat sapņojusi, ka “Mantojumam” būs pirmā vieta.

“Zināju, ka būs labi, bet, ka tik labi nodziedāsim, necerēju,” atzina Mārsnēnu sieviešu vokālā ansambļa vadītājs Juris Krūze. Kā jauniņie starp citiem jutās Jaunpiebalgas sieviešu kvartets. Emīla Rusova vadībā kolektīvs darbojas tikai trīs mēnešus. “Skatē jāpiedalās, nebija traki,” atzīst vadītājs. “Pārgaujas lakstīgalām” nomainījies sastāvs, dziedātāju gadu skaits sarucis. “Bijām uztraukušās, neuztraucas tikai tas, kurš nezina, ko dara,” ar smaidu saka vadītāja Elita Tomsone. Liepas pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Uguntiņa” tikko nosvinējis piecu gadu jubileju. “Koncertā nedziedājām tās dziesmas, kuras skatē,” atklāj vadītāja Sarma Puriņa. “Uguntiņa” daudz koncertē, jo draugu ansambļi regulāri aicina uz dažādiem novadiem.

Pēc skates koncerta Priekuļu vīru ansambļa “Neprāts” sniegums tika uzteikts vairākkārt. Tieši vīri, uzstājoties pirmie, radīja zālē enerģijas un prieka pilnu gaisotni. Nākamajiem atlika tikai turpināt un noturēt. Pirms skates gan vīri “Druvai” atzina, ka vairākus gadus skatē nav dziedājuši, bet tad nav bijusi skate, bet gan skate – koncerts, tagad, kad atkal skate, jātur citiem līdzi. Par ansambļa nosaukumu, kas kolektīvam jau ir pāris gadu, vadītāja Ulla Siksne tikai nosmej: “Ir taču uzskats, ka vecumā kāpt uz skatuves ir neprāts. Mums izveidojies draudzīgs kolektīvs, ne tikai dziedam, arī kopā pavadām laiku. Mūs aicina uz ļoti daudzām vietām, jo pārsvarā ir sieviešu ansambļi, lai koncerts būtu daudzveidīgāks, esam mēs, vīru dziesmas koncertus atsvaidzina,” domās dalās Ulla Siksne.

Žūrijas paziņojums, ka neviena ansambļa sniegums skatē nav saņēmis 3.pakāpes vērtējumu, izraisīja ovācijas. “Kādu Priekuļu vīri štimungu iedeva, tāds bija viss koncerts,” sacīja Mārtiņš Klišāns. Viņš atzina, ka ansambļi katru gadu arvien vairāk iepriecina. “Vadītāji ļoti cītīgi strādājuši. Muzicēšanas prieks, pārliecība, īpaši senioru prasme emocijas un dziesmas saturu nodot klausītājiem. Bija jauks koncerts, ne brīdi nebija garlaicīgi. Vīri ansambļos ir brīnišķīgi. Prieks, ka dziedātāju sastāvi atjaunojušies. Man prieks, ka dzied tautasdziesmas, tajās vienmēr var atrast, ko kolektīvs vēlas. Svarīgi arī, ka ansambļi nenobīstas no a capela,” domas izteica Mārtiņš Klišāns un uzsvēra, ka īpašs prieks, ka ansambļi dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, tiem ir interesants repertuārs.

Diriģente Līga Ādamsone uzsvēra, ka skate bijis kvalitatīvs koncerts un ikviens guvis jaukas emocijas. “Kad dziedāja vīru ansamblis, aizrāvās elpa, kad senioru sievas – bija asaras acīs. Ansambļi bija kvalitatīvi sagatavoti. Tas, ko darām kultūrā, to nedrīkst nenovērtēt. Var redzēt, ka ansambļi strādā regulāri, viņi piedalās gan pagastu, gan pilsētas pasākumos, brauc uz koncertiem. Tie cilvēki ir brīnumaini, viņi pulcē ap sevi citus. Tā reizē ir arī socializēšanās, un, ieraugot ansambļus skatē, prieks ir neizmērojams. Emocijas fantastiskas. Tas bija kvalitatīvs koncerts,” pārdomās dalījās Līga Ādamsone.

Jurģis Cābulis Cēsu apriņķa ansambļus dzirdēja pirmoreiz. “Zināju, ka būs labi, bet, ka tik, necerēju. Tā nebija skate, bet koncerts. Senioru ansambļi ir tehniski kvalitatīvi. Viņu emocijas klausītājiem rada brīnišķīgu noskaņu. Mani favorīti bija “Neprāts”, “Mantojums”, un gribas paslavēt “Pārgaujas lakstīgalas” – mūsdienīgs kolektīvs, atšķirīgs,” sacīja Jurģis Cābulis.

Mārtiņš Klišāns sacīja, ka šī skate bijusi tā retā, kad žūrijai nav bijis daudz, ko spriest. “Ansambļu cīņu par punktu desmitdaļām var salīdzināt ar bobslejista Oskara Melnbārža komandas cīņu pasaules čempionātā,” bilda Mārtiņš Klišāns. Labākajiem ansambļiem tālāk pašiem jāizlemj, vai piedalīties reģiona skatē.

Skujenes tautas nama vokālais ansamblis, vadītāja Daiga Šveide, skatē ieguva 38 punktus, tikpat arī Liepas kultūras nama “Uguntiņai” (Sarma Puriņa). Otrās pakāpes vērtējums ar 39,8 punktiem Mārsnēnu sieviešu ansamblim, kuru vada Juris Krūze.

Pirmās pakāpes vērtējumu skatē ar 42 punktiem ieguva Vaives sieviešu ansamblis “Tieši tāpēc” (Ilze Pulle), Raiskuma senioru jauktais vokālais ansamblis “Laika ritmi” (Ina Aizgale) – 42,2 punkti, Jaunpiebalgas sieviešu kvartets (Emīls Rusovs) – 42,6 punkti, Stalbes senioru ansamblis “Dzīvotprieks” (Ieva un Aivars Lapšāni) – 44,3 punkti, Stalbes pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Pārgaujas lakstīgalas” (Elita Tomsone) – 45,2 punkti, Priekuļu vīru vokālais ansamblis “Neprāts” (Ulla Siksne) – 46,1 punkts, Līgatnes senioru ansamblis “Mantojums” (Dace Bicāne) – 46,2 punkti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
31

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
29

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
19

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
139

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
463

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
40

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
26
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
23
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
31
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
20
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
21
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi