Par to, ka Cēsīs viens no Rīgas ielas otrā stāva neapdzīvotajiem dzīvokļiem ēkā, kuru cēsnieki zina kā Princešu namu, uz nedēļu tiks pārvērsts par mākslas telpu sešu radošu personību izpausmēm, iepriekš nevienam nebija zināms. Par mākslas un parodiju izstādes atklāšanu nevēstīja reklāmas, vien īss, mistisks paziņojums avīzē, ka tikšanās vieta ir strūklaka Līvu laukumā.
Tāpēc par izstādes apmeklētājiem pilsētas svētku dienā visvairāk kļuva nejauši garāmgājēji, kurus laukumā uzrunāja iekšā saucējs. „Cik samulsuši apmeklētāji kāpa uz otro stāvu, tik smaidīdami viņi lejā nāca,” gandarīts par līdzdalību mākslas izlēciena radīšanā bija cēsnieks Matiass Jansons, diplomēts tēlnieks. Būdams pieredzējušākais no domubiedriem, kuri mākslā paustās idejas grib parādīt skatītājiem neformālā, atraktīvā veidā, viņš uzņēmies „mākslas zinātnieka” lomu, nopietnību pasniedzot caur jokiem.
Ekspresizstādē pirmizrādi piedzīvoja Jaņa Rozentāla mākslas koledžas šīs vasaras beidzēju, jauno tēlnieču Agitas Šteinbergas un Gundegas Evelones roku darbs – rūpīgi pulēti un slīpēti veidojumi akmenī. 22 gadus vecais cēsnieks Dainis Šverns, izstādes programmā sevi raksturodams kā metālu prasmīgu savienotāju, kuram ikdienas darbs nav saistīts ar mākslu, apmeklētājus iepazīstināja ar melnbaltiem zīmējumiem – papīram un zīmulim uzticētu filozofisku redzējumu. Ilva Cukmane-Kļaviņa bija autore fotogrāfiju sērijai, kas uzņemta Spānijā, neizskaistinot šīs dienvidu zemes mazpilsētas ikdienu.
„Dzīvoju pilsētā, kuru cenšas dēvēt par mākslas un tūrisma centru. Ir jau arī pietiekami lieli mākslas notikumi. Taču ikdienā tikpat kā nav jūtams, ka Cēsīs un apkārtnē tiešām netrūkst mākslinieku. Viņu veikums ir tik daudzveidīgs, ka ar vienu kopīgu izstādi prestižās izstāžu telpās ir par maz. Ideju, ko pateikt skatītājiem, ir daudz vairāk, tāpēc arī nobrieda nepieciešamība spontāni atrast nebijušu mākslas telpu,” skaidroja M. Jansons. „Es šai ekspozīcijai, kuras noformējumu papildināja jautri elementi, piedāvāju kiču. „Dižākā skulptūra”, kur nekā nav no mākslas. Tā pauž manu sāpi par to, ka pārāk bieži redzams, kā ar ātriem paņēmieniem, veltu naudas izšķiešanu tiek radīta bezjēdzīga māksla.”
