Mākslinieks Jānis Strupulis kopš 1992.gada veido Latvijas metālnaudas modeļus. Tēlnieka jaunākais darbs, strādājot pie ģipša modeļa izstrādes, ir nupat klajā nākusī sudraba viena lata “Laimes monēta”, kas aptaujā “Latvijas gada monēta 2008” atzīta par labāko.
Jānis Strupulis pirms 60 gadiem dzimis Vecpiebalgas “Smeiļos”, vēlāk ģimene pārcēlās uz tēva jauno darba vietu – Zosēnu pamatskolu. “Atceros, kā braucām milzīgā kravas mašīnā,
es sēdēju ļoti augstu šofera kabīnē. Tas bija mans pirmais ceļojums,” atklāj mākslinieks, kuram piektdien Zosēnos atklāja personālizstādi.
“Zosena, nevis Zosēnu pagasta, kā ierēdņi “uzlaboja” šo seno vietvārdu, skolu absolvēju 1964. gadā. Šīs ir visgaišākās un vislaimīgākās atmiņas par to, kā bērns atklāj un iepazīst pasauli, šo Dieva brīnumu. Labāk par Raini nav pasakāms: “Sasmēlies es esmu Saules, pietiks man tās visam mūžam”. Es piedzimu, tautā mīlētā ārsta Gediņa aprūpēts, pēc diviem mēnešiem sākās deportācijas. Māte stāstīja, kā cilvēki naktīs modās no mašīnu trokšņa un klausījās, vai tās apstāsies, vai brauks tālāk. Mūs neizsūtīja, bet mātei aizliedza strādāt par skolotāju kā nepiemērotai padomju skolai – par viņas godīgumu un taisnīgumu. Tēvu pārcēla uz pašu mazāko un nomaļāko Cēsu apriņķa skoliņu – Zosēnu skolu.”
Mākslinieks darbs Latvijas monētu veidošanā ir likumsakarība, jo pirms tam 16 gadus čakli veidotas medaļas (vairāki simti), tad sākās santīmu un latu ģipša modeļu veidošana. “Sākumā medaļas man likās tikai kā pagaidu nodarbošanās, jo nebija ne darbnīcas, ne dzīvokļa, pat ne pieraksta Rīgā (mūsdienās to grūti saprast). Tā laikam būs bijusi nevis izvēle, bet drīzāk liktenis,” vērtē mākslinieks. “Mākslas darba izmērs jau nav noteicošais, būtiska ir tā mākslinieciskā vērtība. Monētas izgatavošana ir kolektīvs darbs. Grafiķis monētu projektē uz papīra, tēlnieks veido plastisko modeli, kas ir vairākas reizes lielāks par pašu monētu. Naudas kaltuvē šo modeli precīzi samazina līdz monētas izmēram, mašīna to gravē tēraudā. Patricu iespiežot atlaidinātā, mīkstā tēraudā, iegūst matricu, ko atkal rūda. Starp divām matricām (monētas divas puses) ievieto monētas sagatavi – vajadzīgā metāla ripiņu un, presējot ar lielu spēku, iegūst monētu. Jāizgatavo daudzas matricas, jo tās dilst, kaļot monētas. Tēlnieka veidotais monētas modelis ir vienīgais oriģināls.
Pirms desmit gadiem J.Strupulis izgatavoja Ķenča un Pāvula bronzas portretus, šie reljefi ir iestiprināti divos laukakmeņos un novietoti pie abu mājām. ” Piemiņas zīmju uzstādīšana bija viena no daudzajām kādreizējā pagasta vadītāja Roberta Ruķa idejām. Cita R. Ruķa ideja bija Zosena pagasta ģerbonis un karogs. Studējot pagasta senvēsturi, atrasta ideja – teika par zelta iemauktiem Māras (vai Svētezera) dzelmē. Zelta iemauktus kopā ar sudraba zirga galvu pagasta ģerbonī izstrādāja Laimonis Šēnbergs, viņš radījis arī oriģinālo un skaisto Jaunpiebalgas pagasta ģerboni.
“Pagasta ģerboni 2004.gadā veidoju Pēterskolas zvana bronzas rokturim, kā arī sudraba medaļā, kuru pēc gada 23.jūnijā Gunta Gailīša režisētajā Līgo vakarā Skrāģu estrādē pasniedza prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai,” stāsta mākslinieks. “Dzimtajam Vecpiebalgas pagastam izgatavoju un dāvāju ģerboni un karogu ar vērpjamā ratiņa ratu, arī Inešu pagasts man pasūtīja savu ģerboni ar vēsturisko akmens sargtorni pie novada dienvidu robežas. Piebalgas ievērojamo kultūras darbinieku un notikumu piemiņas iemūžināšanā vēl ir daudz darāmā, ir arī idejas, diemžēl tēlniecība paliekošā materiālā ir darbietilpīga un dārga.”
Komentāri