Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Māju apsaimniekošanas risinājumi, renovācijas iespējas un citas aktualitātes

Jānis Gabrāns
00:00
05.11.2015
5
Beikmanis 1

Redakcijā viesojās ēku apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “CDzP” valdes loceklis Ģirts Beikmanis, lai atbildētu uz žurnālistu un cēsnieku jautājumiem. Jāteic, zvanītāju bija mazāk, nekā domāts, varbūt problēmu kļuvis mazāk, vai cilvēki sapratuši, kā tās pareizi jārisina.

– Vai iedzīvotāji sāk saprast, ka viss tikai pašu rokās?
– Domāju, ka Cēsīs lietas sakārtojušās. Piedalos Saeimas apakškomitejas sēdēs, kur runā par māju apsaimniekošanu, un nākas konstatēt, ka liela daļa jautājumu, par ko viņi lauza galvu, uz Cēsīm vairs neattiecas. Pārsvarā tā ir Rīgas problēma, kur apmēram 80 procenti māju nav pārņemtas dzīvokļu īpašnieku valdījumā. Cēsīs iedzīvotāji sapratuši, ka tas ir viņu īpašums, par ko pašiem jārūpējas. Mums jau sen dzīvokļu īpašnieki nosaka gaisotni savā mājā. Sajūtoties kā īpašnieki, viņi sāk pieņemt saturīgus lēmumus.

– Vai aktivitāte atkarīga no mājas vecākā darbības, ieinteresētības?
– Tā vairs nav. Šobrīd daudzas mājas pārgājušas uz modeli, kad ēku pārzina tā dēvētais mājas meistars. Sākotnēji tas nāca kā risinājuma meklējums, jo bija mājas, kur neviens negribēja uzņemties vecākā funkcijas, tāpēc paņēmām šo Vācijā noskatītu modeli. Tagad arvien vairāk māju izvēlas tieši to. Ir cilvēks no apsaimniekotāja puses, kurš katru nedēļu rūpīgi apseko māju, pārbauda, vai visur deg spuldzītes vai nav kāda risināma problēma, runā ar dzīvokļu īpašniekiem, veic citu nepieciešamo. Viņš nav mājas iedzīvotājs, kas izslēdz dažkārt dzirdēto, ka mājas vecākais par savu kāpņu telpu rūpējas vairāk.

– Vai tas nesadārdzina apsaimniekošanu?
– Protams, viņš nestrādā bez maksas, taču gribu teikt, ka dažos gadījumos mājai šīs izmaksas ir mazākas,nekā agrāk maksāja mājas vecākajam.

– Jautājums no Zvirbuļu ielas 2. Iepriekšējā renovācijas programmā māja netika iekļauta, bet dzirdēju, ka tūlīt sākšoties jaunā. Vai būs iespēja turpināt māju renovēšanu?
– Vēl nav pilnīgas skaidrības, kāda jaunā programma būs. Ekonomikas ministrija paziņojusi, ka optimistiskākajā variantā janvārī, sliktākajā gadījumā martā vajadzētu būt Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks kārtību finansējuma saņemšanai.

Tiek runāts par diviem finansēšanas avotiem – komercbankas un valsts finanšu instrumentu “Altum”. Šobrīd nav zināms, kāda būs atbalsta intensitāte. Ja finansējumu saņems ar banku starpniecību, būs kaut kas līdzīgs iepriekšējam periodam, ja tiek iegūti labi rezultāti. Caur “Altum” intensitāte mazāka, bet būs vieglāk mājām, kurām bankas īsti negrib dot kredītus.

– Kāds naudas apjoms būs pieejams?
– 150 miljoni eiro. No vienas puses, it kā liela summa, bet, ja skatāmies Rīgas kontekstā, tā viena var paņemt visu šo summu. Agrāk programmā bija norādīts, ka var pretendēt tikai mājas, kas pārņemtas pārvaldīšanā, kuru iedzīvotāji paši pieņēmuši lēmumu, kas bija sarežģītāk ESCO projektiem. Neslēpšu, ka šobrīd dažādās institūcijās tiek runāts par ESCO jautājumu, un man ir aizdomas, ka tas notiek Rīgas un citu lielo pašvaldību, kur mājas nav pārņemtas pārvaldīšanā, interesēs. Ja tiks iestrādāts, ka dzīvokļu īpašnieku balsojums nav nepieciešams, ka to var iniciēt arī pašvaldība, konkurence būs milzīga un visu summu var sadalīt lielpilsētas, piemēram, Rīga, kas iepriekšējā periodā bija neaktīva.

– Izskanējis, ka ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliks apsaimniekošanas izdevumus?
– Jā, tas notiks, un acīmredzot tuvākā pusgada laikā par to būs vairāk jārunā. Nāksies mainīt pārvaldīšanas līgumus, jo PVN ieviesīs korekcijas. Mūsu administratīvā pārvaldīšanas darbība kā pakalpojums būs jāizdala atsevišķi, jo tas apliksies ar PVN. Rēķinā atsevišķi būs jāizšķir visas pārējās pārvaldīšanas darbības, kas atkarībā no tā, kas sniedz pakalpojumu, apliksies ar PVN vai ne, ja sniedzējs nav PVN maksātājs.

– Cilvēki satraukušies, vai ar nodokli netiks aplikti mājas uzkrājumi.
– To nedrīkst darīt, jo tā ir mājas īpašnieka malā noliktā nauda, kas tiek tērēta mājas vajadzībām. Ja to tērē pakalpojumam, kas aplikts ar PVN, tajā brīdī arī maksā. Arī kredītu nedrīkst aplikt ar PVN, jo, veicot renovēšanu, tas vienreiz jau samaksāts.

– Kad PVN tiks piemērots?
– 2016.gada budžeta projektā ierakstīts, ka no nākamā gada 1.jūlija. Šobrīd vēl nav zināms, kāda būs PVN likme – mazā vai lielā, lai gan izskatās, ka mazo likmi būs grūti panākt, jo nevienā citā ES valstī tā nav piemērota, visur ir pilnā likme. Protams, tas sadārdzinās pakalpojumu, bet, kā jau teicu, pārvaldīšanas līgumā viss būs strikti jāatrunā.

– Zvana no Leona Paegles 8. Zvanītāja neapmierināta, ka katru mēnesi par ūdeni jāmaksā vairāk, nekā patērē. Par pagājušo mēnesi uz visu māju klāt pielikti 96 kubikmetri.
– Šī problēma joprojām aktuāla un vērojama visās šādi izbūvētajās mājās visā valstī. Ūdens nav tā viela, ko ar skaitītājiem var pilnīgi precīzi uzskaitīt. Mājas ievada skaitītājs, pēc kura “Vinda” piestāda rēķinu, ir zem spiediena, tāpēc uzskaita diezgan precīzi. Dzīvoklī skaitītāji nav zem spiediena, jo turpat blakus ir krāns, ir spēcīgas inerces, zema pretestība pret maziem ūdens patēriņiem, tāpēc tie neskaita precīzi.

96 kubikmetri nav maz, bet jāskatās, kāds ir mājas kopējais patēriņš. Likumdevējs pateicis, ka 20 procenti ir pieļaujamā kļūda. Ja vairāk, tad ir problēma, vai nu kāds nav pareizi noziņojis, vai kāds zog, vai radusies noplūde. Ja jūtamas svārstības, to piefiksējam un apsekojam mājas iekšējos tīklus, vai nav noplūde. Ja nav, problēma kādā dzīvoklī. Viena no izplatītākajām, ka tualetes podam ūdens tvertne pilnībā nenoslēdzas, ūdens sūcas, un dzīvokļa skaitītājs šādu lēno plūsmu neuzskaita. Ja tā notiek ilgāku laiku un vairākos dzīvokļos, tur dienas laikā aizplūst daudz.

– Dzirdēta versija, ka starpība rodas no tā, ka visi rādījumus nenolasa vienā laikā.
– Tas ir stereotips, kas valda jau sen. Taisnība būtu, ja runātu tikai par vienu vienīgu mēnesi, bet mums viss turpinās, un tas, kas vienu mēnesi noziņots par maz vai daudz, nākamajā atgriežas. Arī par minētajiem 96 kubikmetriem nevar teikt, ka tur notiek kas negodīgs. Jāskatās starpības koeficients ilgākā laika periodā. Bieži gadās, ka vienā mēnesī koeficients lielāks, bet ilgākā periodā viss izlīdzinās, ir normas robežās.
Gadās arī, ka skaitītāji uzstādīti vietā, kur grūti nolasīt, cilvēki pa ieradumam katru mēnesi raksta konstantu summu. Bet, kad skaitītājs jāmaina, konstatējam, ka nav noziņoti kādi 50 kubikmetri.

– Ja tā ir gandrīz visur, kāds risinājums?
– Jāveic pilna mājas renovācija, pārbūvējot arī iekšējos tīklus. Cēsīs ta ir Viestura 14, kur visi ūdens skaitītāji iznesti kāpņu telpā. Tad cilvēks, pat gribēdams, nevar nozagt, jo nevar kāpņu telpā iespaidot skaitītāju. Otrkārt, skaitītājs no krāna stāv vairākus metrus atstatu, kas nodrošina pretspiedienu, un galvenais, ja cilvēks aizmirst noziņot, mājas pārvaldnieks to var izdarīt pats. Šajā mājā starpības praktiski nav.

– Šajā mājā, Leona Paegles 8, problēmas arī ar karstā ūdens padevi. Virtuvē pirmajā stāvā tas nāk pavisam vēss, bet maksā droši vien kā par karstu.
– Par šo māju nespēšu atbildēt, bet esmu dzirdējis līdzīgas sūdzības no citām mājām. Cēsīs aizaug karstā ūdens caurules, uz kurām nosēžas kaļķis. Nezinu, vai šajā mājā ir uzstādīta kaļķa mīkstināšanas iekārta, kas ir gandrīz visās mājās. Ja nav, pienāk brīdis, kad caurule aizaugusi, vairs nefunkcionē, kā nākas, rodas problēma ar karstā ūdens padevi. Ja caurules būtu tīras, karstā ūdens daudzums būtu pietiekams cirkulācijai, lai visā mājā būtu atbilstoša temperatūra. Protams, var būt atšķirība ar ūdens temperatūru virtuvē un vannas istabā, kas saistīts ar turpgaitu un atpakaļgaitu.

Vienkāršākais risinājums nomainīt mājas iekšējo ūdensvadu un uzlikt mīkstinātāju. Saprotot, ka tas pārāk dārgi, jāmeklē vietas, kas visvairāk aizaugušas, un jāmaina pa posmiem.

– Sākusies apkures sezona. Kā ar parādu situāciju uzņēmuma apsaimniekotajās mājās?
– Ļoti cītīgi strādājam ar parādniekiem. Viena kategorija ir nedisciplinētie maksātāji, kas bijuši visos laikos. Otra – tie, kuriem grūti sakārtot budžetu, tikt galā ar maksājumiem. Mums dažkārt pat jāiesaistās kā finanšu konsultantiem, veidojot maksājumu grafikus, sekojot to izpildei. Vēl viena kategorija ir nemaksātāji, kurus liekam tiesā, ja vajag, atsavinām dzīvokli un parādu atgūstam.

Bēdīgākā kategorija ir neatgūstamie parādi, kuri jau no tiem laikiem, kad bankas neļāva atsavināt savus ķīlas dzīvokļus. Tas ir iestrēdzis jautājums, un ir mājas, kur šādi parādi pārsniedz 10 tūkstošus. Šie cilvēki tur vairs nedzīvo, esam izgājuši visus tiesas procesus, viņiem vairs nekas nepieder, daļai nokārtota maksātnespēja, bet parāds paliek nenomaksāts. Šie bijušie parādnieki ir valstī neatrisināta problēma, kas pati no sevis neatrisināsies.

– Cik “CDzP” apsaimniekotajām mājām ir šāds neatgūstamais parāds?
– Negribētu nosaukt konkrētu skaitli, jo, kamēr cilvēkam nav apstiprināta maksātnespēja, nevar šo parādu uzskatīt par neatgūstamu. Kamēr mirušam parādniekam vēl var uzrasties mantinieki, arī viss nav skaidrs. Bet var teikt, ka Cēsīm šī summa pārsniedz 100 tūkstošus eiro.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
6

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
24

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
29

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
29

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
65

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
8
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
7
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
6
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
8
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi