Maize var palikt vien dārgāka

Maize ir tā, bez kuras nav iedomājama teju katra ēdienreize. Latvijā un pasaulē viss, ko gatavo no miltiem, ir kļuvis dārgāks. Turklāt cenas turpinās kāpt, apliecina gan miltu ražotāji, gan tie, kuri tos iegādājas, kā arī tie, kuri seko līdzi tirgum.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe atgādina, ka pasaulē ir palielinājušās labības, eļļas un cukura cenas, kas ir izejviela daudzu pārtikas produktu ražošanai. Jārēķinās arī ar degvielas, energoresursu augstajām izmaksām. Tiek lēsts, ka energoresursu, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu straujais cenu kāpums būtiski ietekmēs arī graudu audzēšanas pašizmaksu. Ilgtermiņā tas ietekmēšot arī graudu kvalitāti, un, visticamāk, mainīsies arī maizes kvalitāte.

Maizes cenas pēdējā gadā palielinājušās visā Eiropā, īpaši strauji pieaugot kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Augustā cena bija vidēji par 18% augstāka nekā 2021. gada augustā, liecina Ei­ropas Savienības statistikas aģentūras “Eurostat” dati. Tas ir liels pieaugums, salīdzinot ar 2021. gada augustu, kad maizes cena bija vidēji par 3% augstāka nekā 2020. gada augustā. Vis­strau­jākais kāpums ir Ungārijā. Gada laikā cena ir pieaugusi par 65,5%.    “Eurostat” apgalvo, ka maizes cenas šobrīd ir visaugstākajā līmenī.
Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs un maiznīcas “Dona” valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs intervijā portālam “Jauns.lv” sacījis, ka maize var kļūt vēl dārgāka. Viņš arī pieļauj, ka patlaban konkurences dēļ un sadarbībā ar tirgotājiem, arī ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju un novēroto taupību, cenu celšana tuvākajā laikā nebūs.

“Noteikti domāsim, kādu maizi nopirkt. Visu laiku maize skaitījās pirmās nepieciešamības un primārais produkts, turklāt tā bija samērā lēta. Tagad redzam, ka maize vairs nav lēts produkts,” teic K.Zemešs.

Cena veikalā liek pircējam izvēlēties ko lētāku, resursu sadārdzinājums    uzņēmējiem samazināt izmaksas. Lielajiem maizes ražotājiem sava situācija, mazajiem un mājražotājiem cita. Kat­ram sava tirgus niša. Tirdziņos kārtīgas rupjmaizes, saldskābmaizes un baltmaizes, arī konditorejas izstrādājumu piedāvājums nav samazinājies.

Pieprasījums stabils, cenu nākas palielināt

SIA “Real Bread” Straupē maizi cep kopš 2008.gada, piedzīvotas dažādas pārmaiņas, bet saimniece Inta Ekerte uzsver: “Vien­mēr saglabāta maizes kvalitāte, tā, pie kādas pircēji pieraduši.”  Straupieši cep tradicionālo rupjmaizi ar ieraugu, saldskābmaizi, baltmaizi, konditorejas izstrādājumus.

“Cenu nācās pacelt, bet, salīdzinot ar gaļu, pienu, palielinājums ir mazāks. Uzņēmējam šajā situ­ācijā jāskaita katrs centrs,” saka I.Ekerte un pastāsta, ka pavisam ne tik sen kilograms rudzu miltu maksāja 28 centus, tagad 62. Cukurs kļuvis divreiz dārgāks, sāls vēl vairāk, nerunājot par elektrību, degvielu. “Nedēļas beigās braucam uz tirdziņiem, tagad izsveram, kur braukt, kāda tirgus maksa,” stāsta straupiete. Vērtē­jot pircēju pieprasījumu, I.Ekerte pastāsta, ka vispieprasītākā ir sald­skābmaize, saldskābmaize ar sēklām. Pēdējā laikā tieši cenas dēļ mazāk pērk rupjmaizi ar ogām un augļiem. Kvalitatīvām aprikozēm, dzērvenēm, riekstiem, rozīnēm cena ļoti palielinājusies.

Ar gandarījumu I.Ekerte atzīst, ka viņas ceptajai maizītei ir savi uzticami pircēji. Viņa piebilst, ka jārēķinās – tāds pieprasījums, kāds bija kādreiz, vismaz tuvākajā laikā nebūs. Straupiete atminas, kā savulaik Valmiermuižas tirdziņā ātri vien izpirkti 48 kukuļi saldskābmaizes.

“Pēdējā gadā ir vairāk tirdziņu un parādās arī jauni cepēji. Kā kuram veicas, cik ilgi iztur, atkarīgs tikai no paša. Konkurenti mudina attīstīties, galvenais – saglabāt kvalitāti un piedāvāt ko jaunu. Kalnciema tirdziņā Rīgā labi jūtama sezona. Pavasarī, rudenī pircēju daudz, vasarā Rīga ir tukša,” pārdomās dalās I.Ekerte.

Viņa atklāj, ka konditorejas izstrādājumu noiets nav sarucis. Vai tā būs arī turpmāk, redzēs. “Kad saņēmu elektrības rēķinu, bija šoks – vairāk nekā trīs tūkstoši eiro! Atliek cerēt, ka būs labāki laiki. Ziema jāiztur,” pārliecināta SIA  “Real Bread” īpašniece I.Ekerte.
SIA “RozeMJ” īpašnieks Māris Šķesters, kura ceptuvē    cep maizi un konditorejas izstrādājumus, uzsver, ka uzņēmējam jārīkojas prātīgi, jāseko līdzi, ko var atļauties. “Maizei un konditorejas produkcijai šogad divreiz esam paaugstinājuši cenu,” viņš atklāj un piebilst, ka visam cenas palielinās tik strauji, ka pircēji pat nebrīnās. Pārdotās maizes daudzums nav samazinājies, konditorejas izstrādājumiem nedaudz.

Vērtējot pircēju paradumus, M.Šķesters pastāsta, ka visvairāk pērk baltmaizi, tāpēc arī to cep visvairāk. Jauni cilvēki pieraduši pie sviestmaizēm, tām der balt­maize.  Pēdējā laikā vairāk pērk graudu maizi. Rupjmaizei ir savi ēdāji, to skaits nepalielinās. Rupjmaizei arī cena vairāk pieaugusi nekā  baltmaizei.

“Esmu novērojis, ka pircēji iepērkas prātīgāk. Ja agrāk, ejot mājās no darba, viens ģimenē paņēma kukulīti, otrs, sak, gan jau apēdīs, tagad sarunā, kurš pirks. Veikalā samazinām sortimentu, kaut vai, ja agrāk tirgojām četru ražotāju olas, tagad viena. Jāvērtē pieprasījums, ko varam pārdot,” pastāsta M.Šķesters un uzsver, ka pēdējā laikā uzņēmēji, tāpat iedzīvotāji bieži vien nenovērtē valsts atbalstu. Tas ir tik liels, kādu valsts var atļauties.

“Procesus, kas notiek pasaulē, iespaidot nevaram, jāstrādā tālāk,” atgādina M.Šķesters.

Pagaidām maksā tikpat

Vecpiebalgas maizi ēdis ne viens vien un ne tikai Vecpiebalgā. Tā ir gards ciemkukulis un sātīga izsalkušam. Zaiga un Atis Gavari  malkas krāsnī cep rupjmaizi un saldskābmaizi    pēc vecmāmiņas receptes: tikai milti, ūdens, cukurs un ķimenes.

“Pagaidām cena nav mainījusies. Agrāk sapratām – ja strādā, tad arī nopelni. Tagad mēneša beigās pa nullēm. Diemžēl,” pastāsta A.Gavars un uzsver, ka elektrības cenas kāpums viņus neietekmē. Cepot maizi, māja ziemā ir silta.

“Kalnciema tirdziņā, kur regulāri braucu, maizes cena visiem apmēram vienāda. Cepēju pagaidām mazāk nav, bet, vai tie, kuri izmanto elektriskās krāsnis, izturēs? Maizi pērk mazāk, tas jāatzīst. Arī skatās, kur lētāk,” stāsta vecpiebaldzēns un piebilst, ka sarunās jūtams cilvēku satraukums ne tikai par ziemu, arī tālāku nākotni. Ar smaidu A.Gavars pastāsta, ka vislielākais pieprasījums bijis pandēmijas laikā.

SIA “Cēsu maize” vadītājs Agnis Elperis atklāj, ka pagaidām maizei cena nav mainīta, un uzreiz piebilst, ka maizes cepšana viņam nav vienīgais uzņēmējdarbības veids, tādēļ var atļauties    necelt cenu. “Nākamnedēļ pēc neliela pārtraukuma atkal būs silta maizīte. Protams, par cenu nākotnē nopietni jādomā,” saka uzņēmējs.