Latviešiem rupjmaize un biezpiens vienmēr bijuši galdā. Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka gan uzsver, ka biezpiena patēriņš Latvijā gadu no gada pieaug, bet maizes – ne.
Biedrība “Siera klubs” un Latvijas Maiznieku biedrība šovasar rīko konkursu “Biezpiens un maize uz svētku galda”. “Tā gribam popularizēt Latvijas produktus, vispirms – biezpienu un maizi, kā arī citus ar tiem saderīgus produktus. Kopš senseniem laikiem Latvijā zinām, cik gards ir biezpiens ar krējumu, piekožot siļķīti, kartupelīti un maizīti, bet šiem produktiem ir neizmērojamas iespējas arī konditorejā,” atgādina “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova, piebilstot, ka konkursu atzinīgi vērtē arī piensaimnieki, kuri gatavo gardo biezpienu. Konkursi notiek katrā reģionā. Vidzemnieki satikās Smiltenē. 20 dalībnieki no Valkas, Gulbenes, Madonas, Mālpils, Smiltenes, Alūksnes, Siguldas novada, arī Valmieras un Rīgas atveda gatavu četrus kilogramus smagu gardumu. Pārsvarā tās bija tortes. Konkursā piedalījās arī raunēnietes Inese Krūklīte un Sintija Rude, kuras piedāvāja vērtēšanai un garšošanai ķiploku saldo kūku “Ķiploka kārums”. Līgatniete Sandra Jaunākā, neturot sveci zem pūra, bija atvedusi dzimtā iecienītāko torti, kuras recepte dzīvo paaudzēs, – “Babiņas gardums”.
Straupiete Inta Ekerte visus pārsteidza ar “Senās Hanzas klaipu”. Konkursā viņas konditorejas pārsteigums ieguva otro vietu. “Tas bija kooperatīvās sabiedrības “Straupe” priekšlikums – cepu maizīti, viņiem ir biezpiens. Izaicinājums bija jāpieņem, ja jau starp trim lielākajām konditorēm Straupē izraudzījās mani,” gandarīta, ka piekritusi piedalīties konkursā, ka paveiktais novērtēts, ir Inta Ekerte. Arī agrāk viņa bija mēģinājusi cept rupjmaizes kūku, bet atzīst, ka neiedomājusies, ka varētu ar biezpienu. Tā mums bija iespēja eksperimentēt, un ļāvāmies,” saka Inta. Prezentējot viņa stāstīja, ka “Rožkalnu” maizi, kas tiek cepta pēc sentēvu receptes, daudzi zina, tāpat kā Straupes pienotavas produktus. “Straupe taču bija un aizvien ir starp Hanzas pilsētām. Tāpēc arī Hanzas klaips, kurā klāt arī pašu lasītas dzērvenes,” atklāj straupiete. Inta atceras, kad konkursā ieraudzījusi daudzās, greznās tortes, šķitis, ka viņas kukulītis te neiederas. “Laikam jau žūrija novērtēja vienkāršību. Klaipā nav nekā lieka. Protams, to nevar salīdzināt ar kūkām, kurās trīs dažādi krēmi,” domās dalās konkursa laureāte.
Arī turpmāk Inta Ekerte ceps “Senās Hanzas klaipus”. Tie gan nebūs tik lieli. “Ja garšo, kāpēc necept, recepte pašu izdomāta,” bilst Inta. Šodien Plācī tiek atklāts “Rožkalnu” veikals, kur varēs nopirkt arī konkursā novērtētu kārumu.
Ķiploku pesto un ķiploku pulveris lieliski iederas arī saldā kūkā savienojumā ar rīvmaizi un biezpienu – tāds atzinums izskanēja, garšojot SIA “Latvijas ķiploks” saimnieču Ineses Krūklītes un Sintijas Rudes kūku. Kad raunēnietes, “Siera kluba” aicinātas, nākamajiem pavāriem Smiltenes tehnikumā stāstīja par ķiplokiem un gatavoja dažādas uzkodas, viņas uzaicināja pamēģināt izcept arī kādu kūku. “Tas bija kas jauns. Daudz eksperimentējām, cepām biskvītu, pievienojot dažādu daudzumu pesto un ķiploku pulveri, pēc vairākiem mēģinājumiem iznāca kas interesants. Kūku dekorējām ar upenēm un jāņogām, kas aug dārzā, ” stāsta Sintija Rude un ir gandarīta, ka uzdrīkstējās, ka veltīja laiku atkal kam jaunam. Sintija un Inese ir priecīgas, ka viņu kūku novērtēja gan smiltenieši, gan žūrija, gan citi konkursa dalībnieki. “Cilvēki jau interesējušies, ka gribētu panašķēties. Ar laiku, iespējams, “Ķiploka kārumu” degustācijai, tāpat kā citus mūsu ražojumus, piedāvāsim tūristiem,” atklāj Sintija.
Gan straupiete Inta Ekerte, gan raunēnietes Sintija Krūklīte un Sintija Rude atzīst, ka konkursā guvušas jaunas idejas, kas noteikti noderēs.
“Līdz šim biezpienu nebijām izmantojušas, arī tas noder,” saka Sintija Rude.
Konkursā par uzvarētāju tika atzīta Renāte Kalniņa no Gulbenes novada. Viņa tortei devusi nosaukumu “Upene rudzos”, bet 3.vietu – Inese Bediķe no Smiltenes novada ar torti “Muižas gardumu lāde”. Visi konkursanti saņēma pateicības un dāvanas.
Komentāri