Trešdiena, 10. decembris
Vārda dienas: Guna, Judīte

Lustīgi un mīl dziesmu

Druva
23:00
24.04.2009
73
200904242335061526

Straupes koris ar skanīgu koncertu izdziedāja 145 gadu jubileju.

Mainījušās paaudzes, bet pagastā vienmēr bijuši cilvēki, kam sirdij tuva dziesma, kuri grib dziedāt, būt pulkā.

“Korī dziedāja mans tēvs, tad es, tagad meita. Dziedāšana vienmēr ļoti patikusi. Daudz jauku brīžu piedzīvots vairāk nekā 30 gados, kad biju korī,” atzīst Mirdza Baltgalve, bet meita Ruta Ekerte uzsver, ka darbs ir darbs, korī ir cita sabiedrība, var atpūsties, tikt vaļā no stresa.

Straupes koris uz jubilejas koncertu aicināja Rozulas klubā. Pašu nama zālē sācies lielais remonts. Bet nekas jau nenotiek nejauši. Straupes pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš atgādināja, ka 1973. gadā, kad Rozula tika pievienota Stalbei, tās deputāti Straupei dāvinājuši grāmatu kā pēdējo sveicienu no Rozulas. “Viņi kļūdījās, vajadzēja rakstīt – uz drīzu redzēšanos,” sacīja Imants Kalniņš un piebilda, ka bija jāpaiet gadiem, lai straupieši un rozulieši svētku reizē būtu kopā. “Neskatoties uz jaunajām novadu robežām, Straupes koris ir Straupes koris, un tādam tam jāpaliek. Tas ir tradīcijām bagātākais, vecākais koris rajonā,” uzsvēra valsts kultūras eksperte Ilze Kalniņa. Tradīcijas turpinās. Tās jaunajai paaudzei nodod ilggadējie dziedātāji – Grieta Grosberga, Gunta Millere, Elmārs Ferbers, Kristaps Alsbergs, Lilita Lamberte, Otto Abzalons un citi.

No pirmajiem latviešu Dziesmu svētkiem Dikļos līdz šodienai. Tik garš ceļš aizvadīts dziesmā. “Ar Straupes kori bija viegli strādāt. Straupieši ir forši, vienmēr lustīgi,” atmiņās kavējas bijušais diriģents Visvaldis Grāvītis, bet kolēģe Laima Veitmane uzsver, ka koristi vienmēr centušies atklāt dziesmas dvēseli. Kora prezidente Inguna Vīne atzīst, ka tagadējais ir radošs un darboties gribošs. Nāk klāt dziedātāji, dziesmu pūrā krājas jaunas dziesmas, ar kurām priecēt klausītājus ne tikai pašu pagastā. Desmit gadus kori vada Biruta Fokrote, iejūtīga, saprotoša, koristu cienīta diriģente. Kopā izdziedāti Dziesmu svētki Rīgā, pabūts dažādos festivālos, sadziedāšanās, pārsteigti klausītāji Norvēģijā, Holandē, Slovākijā. “Bagāti gadi. Un interesanti,” saka diriģente un uzsver, ka koristi vienmēr pirms koncertiem spēj malā nolikt visas rūpes un veltīt sevi tikai dziesmai.

Kā jau svētkos pienākas, netrūka laba vēlējumu gan citiem pagasta amatiermākslas kolektīviem, gan Straupes un Stalbes pašvaldību vadītājiem, gan kā tagad teiktu – sadarbības partneriem. Valmieras kora “Baltie bērzi” vīri pirms gadiem uz skatuves stājušies blakus straupiešiem, lai dziesmas skanētu. Korī ļoti trūcis vīru. Jubilejas reizē dziesmas mijās ar atmiņām. Jaunie dziedātāji klausījās, brīžam brīnījās par to aizrautību, dziesmas mīlestību, kas gadu desmitus koristus turējusi kopā. “Dziesmas lika nodrebēt Rozulas zālei,” pēc jubilejas koncerta sacīja Stalbes pagasta vadītājs Alfs Lapsiņš, bet valsts kultūras eksperte Ilze Kalniņa pauda pārliecību, ka straupieši prot grūtumu no dvēseles nodziedāt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
66

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
274

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
75

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
74

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
108

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
203

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
29
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
35
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
34
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi