A/s „Lode” meitas uzņēmums SIA „Lodes ķieģelis”, kas atrodas Liepas pagastā, pēc trīs mēnešu pārtraukuma atsāk ķieģeļu ražošanu.
A/s „Lode” valdes priekšsēdētājs Jānis Slesars stāsta, ka uzņēmums cenšas attīstīties, izstrādāts precīzs plāns, ko un kā darīt. Ražotājs ir gatavs produkciju realizēt gan vietējā tirgū, gan eksportēt.
“Uzņēmums ražos tieši tik daudz, cik var pārdot, turklāt pārdot par tādu cenu, lai bizness būtu rentabls. Saražoto produkciju uzņēmums plāno eksportēt uz Poliju, Krieviju un Baltijas valstīm. Apmierināsim arī vietējo pieprasījumu,” saka J. Slesars un stāsta, kamēr rūpnīca neražoja, intensīvi tika remontētas iekārtas, kuras nav iespējams remontēt, kad ražotne darbojas.
“Apstāšanās ir reta izdevība šos darbus paveikt, lai pēc ražošanas atsākšanas varētu uzlabot produkcijas kvalitāti, sortimentu un samazināt ražošanas izmaksas. Tā ka laiku izmantojām lietderīgi,” stāsta akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs un norāda, ka pērn uzņēmums eksportējis vairāk nekā 60 procentus saražotā, pieļaujot, ka šogad eksporta skaitlis būs vēl lielāks.
“Pašlaik ir grūti atbildēt, kas notiks vasarā Latvijā, Lietuvā vai Polijā. Bet mēs esam gatavi strādāt tā, kā būs nepieciešams. Tagad iepriekš veidotie plāni jānoliek malā, jābūt elastīgiem un gataviem izmantot visas mazākās iespējas,” bilst J. Slesars un vaicāts, vai uzņēmums cer sagaidīt atbalstu no valsts, atbild: “Arī mēs varētu teikt, ka esam grūtā situācijā- ražošana ir apturēta, kredīts paņemts, jaunu rūpnīcu uzbūvējām, bet noieta tirgus nav. Tad jau valstij būtu jāatbalsta arī “Lode”. Taču, domāju, runas par uzņēmēju atbalstīšanu ir un paliks tikai runas. Kurš ir teicis, ka Starptautiskais Valūtas fonds ir atļāvis šo naudu dot uzņēmējiem? Nekur tas nav rakstīts. Un kurš pateiks, kuram uzņēmumam šos līdzekļus piešķirt? Tikpat labi šis atbalsts būtu sniedzams arī mums, jo eksportējam vairāk nekā 60 % no gadā saražotās produkcijas. Taču, domāju, ka uzņēmējiem ir jāiet uz banku, jāņem kredīti un pašiem jāattīsta savs bizness. Protams, nav vairs 1997. gads, kad bankas kredītus piešķīra visiem uzņēmējiem, kuri gribēja. Tagad, ja ir bizness, ja vari parādīt savu biznesa plānu, ja vari uzrādīt, kā līdzekļus atdosi, problēmām nevajadzētu būt. Domāju, izdzīvos tie uzņēmēji, kuri spēs mainīties, kuri meklēs jaunas nišas un iespējas. Katrā gadījumā šis laiks nav viegls.”
J. Slesars norāda, ka uzņēmums ir pārdzīvojis arī 90. gadu krīzi, kad Latvijas valsts tikko veidojās un tautsaimniecībā valdīja sajukums.
“Bija ļoti grūti. Tolaik trūka zināšanu, kā risināt krīzes situācijas, bet iemācījāmies. Mūs toreiz paglāba Polija, kur atradām noieta tirgu savai produkcijai. Toreiz mums nebija kredītsaistību. Tajā laikā neattīstījāmies, tikām galā tikai ar saviem līdzekļiem. Tagad ir pavisam cita situācija. Strauji auga tirgus, uzņēmums nevarēja neattīstīties. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc bijušie akcionāri, latvieši, akcijas pārdeva. Jo bija jāsaprot, ja nespējam attīstīties, tad atpaliekam. Un citi to tirgu aizņems. Mums bija pārliecība, ka atnāks liels ārzemju investors, ieguldīs līdzekļus un ražotni attīstīs. Visi plāni, kas pirms šīs krīzes bija sagatavoti, ir grandiozi. “Lode” 2012. gadā būtu pat trīs vai četras reizes lielāka. Bet globālā krīze, kas nāca no Amerikas, ieviesa korekcijas. Turklāt nezinām, vai maz esam krīzes zemākajā punktā. Pieļauju, ka ne,” domās dalās uzņēmuma valdes priekšsēdētājs J. Slesars un uzsver, ka šobrīd “Lodes” uzdevums ir cits. Jābūt gataviem pie jebkurām pārmaiņām strādāt tā, kā vajag.
“Par spīti krīzei, redzam labu perspektīvu nākotnē,” saka J. Slesars.
Komentāri