Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Linu un mālu pasaulē

Mairita Kaņepe
00:00
27.10.2015
7
Lins 1

Cēsu Izstāžu namā šoruden skatāmi tautas lietišķās mākslas studiju un individuālo meistaru darbi no lina un māla. Izstādē iekļauti arī Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un pasniedzēju, kā arī Latvijas Mākslinieku savienības biedru darbi.

Izstādi „Linu dvieļi un māla krūzes” sarīkojis Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Iekārtošanā strādāja Baiba Vaivare, Dace Pudāne, Māris Maniņš, Linda Rubena un citi. Ekspozīcija veidota sevišķi piesātināta – ar vairāk nekā 500 linu dvieļiem un 200 māla krūzēm. Mūsdienu darbus papildina vēsturiski priekšmeti no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājuma. Cēsu Izstāžu nams valstī pazīstams ar to, ka četras tā zāles ir piemērotas lietišķo mākslas darbu parādīšanai.

Lielākā no zālēm atvēlēta dvieļu pasaulei – tradicionāli darinātiem dvieļiem un modernām variācijām par to tēmu. Te redzami dvieļi ar mežģīnēm, bārkstīm, mezglojumiem vai knipelējumu. Ietekmējoties no tradīcijām, tapuši arī tērpi no dvieļu auduma. Jaunums šajā mākslā ir krāsainie dvieļi – zilos, sarkanos toņos. Mūsdienu veikumu un tradīciju pārmantojamību paspilgtina dvieļi no pūralādes. Tie citē pagājušos laikus, un līdzās arī daži virtuves priekšmeti, ņemti no muzeja Cēsīs, kas izstādē sasaista domas ar pagātnes gaitu un veikumu.
Latvijā darbojas 117 tautas lietišķās mākslas studijas, meistari strādā arī individuāli.

„Pēdējos gados Latvijas audējiem ir radušās plašākas iespējas radoši izpausties, izvēloties dažādu krāsu un faktūru materiālus tik ierastā audumā kā rakstains linu dvielis, kas nav zaudējis aktualitāti arī mūsdienās,” uzsver Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. “Linu dvieļi tiek izmantoti telpas rotāšanā un galda klājuma noformēšanā, tie ir neatņemama interjera sastāvdaļa un liecinieks cilvēka vēlmei labiekārtot apkārtējo vidi. Arī keramiķiem ir pavērušās iespējas mainīt priekšstatu par māla krūzes izskatu ar dažādo glazūru palīdzību vai, tieši pretēji, – saglabāt tradīcijas, izmantojot jau ierastās formu un apdedzināšanas tehnoloģijas. Linu dvielis un māla krūze sader kopā – tie abi pārī simbolizē tradicionālu lietu kārtību, kas saistās ar ikdienas darbu un svētku ritu.”

Izstāžu nama otrā stāva zāles ar studentu un pasniedzēju darbiem veido mūsdienīgas, arī jautras noskaņas. Keramikas krūzes savā dažādībā pēc formas un krāsām gan piesaista uzmanību, gan raisa smaidu par domu gaitu, atspoguļotu mālā. Mākslinieciskais veikums gan nav attālinājis krūzes no ikdienas vērtības kā lietišķa priekšmeta.

Veidojot kārtējo vērienīgi veidoto izstādi ārpus Rīgas, Latvijas Nacionālais kultūras centrs turpinājis veicināt aušanas un keramikas lietišķās mākslas nozaru attīstību, to pētīšanu, saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Izstāde saistīs ikvienu, kā arī rosinās profesionālu mākslinieku interesi par tradicionālās kultūras un jaunrades mijiedarbību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
53

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi