Līgatnes upē, kas ir viena no straujākajām un ūdens noturīgākajām Latvijas upēm, ielaisti 10 000 alatu mazuļu. Šo zivju resursu pavairošana upē ir veikta pirmo reizi un plānots programmu turpināt četrus gadus, kad sāksies dabiska zivju atražošanās, informēja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (V). Zivju resursu pavairošana bija iespējama pateicoties Zivju fonda padomes atbalstītajam Līgatnes novada domes sagatavojam un iesniegtajam projektam “Zivju resursu pavairošana un atražošana Līgatnes upē”. Līgatnes upe, pateicoties straujajai ūdenstecei un dzidrajam ūdenim, ir lieliska dzīves telpa forelēm un alatām. Savulaik upē bija bagātīga foreļu populācija, bet alatas dzīvoja posmā no Anfabrikas slūžām līdz Ķempju dzirnavu aizsprostam. Pagājušā gadsimta beigu gados, nekontrolētas rīcības dēļ, zivju resursi upes baseinā gandrīz pilnība tika iznīcināti. Tagad ar biedrības “Līgatnes upes saimnieki” un Līgatnes pašvaldības palīdzību tiek realizēti vairāki projekti, lai upi “atdzīvinātu”, lai tā būtu tīkama makšķerniekiem, tūristiem un dabas vērotājiem. Šogad upē papildus alatām ir ielaisti 5000 strauta foreļu mazuļu. Ir nodrošināta un mērķtiecīgi tiek pastiprināta zivju resursu aizsardzība, piesaistot Valsts vides dienesta un Gaujas nacionālā parka inspektorus, iesaistot pašvaldības policiju un vietējos entuziastus. Upes un zivju resursu aizsardzībā tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas, tai skaitā videonovērošana un citas. Lejpus Anfarbrikas slūžām, dabas vērotāju ērtībām, ir izbūvēta “Zivju nārsta vērošanas taka” un visdrīzākajā laikā pār Anfabrikas slūžām plānots uzbūvēt funkcionālu zivju ceļu. Jau ziņots, ka projekta “Zivju resursu pavairošana un atražošana Līgatnes upē”, kura atbalsta finansējums ir 2354 lati, mērķis ir Līgatnes upes zivju resursu pavairošana un atražošana, tās efektīva izmantošana, mazinot cilvēka darbības negatīvo ietekmi un palielinot makšķerēšanas un vides tūrisma attīstības iespējas Latvijā. LETA
Komentāri