Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (V) uzskata, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), parakstoties par referenduma rīkošanu par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, demonstrējis naidīgu attieksmi pret valsti un Satversmi, tāpēc nekavējoties atbrīvojams no ieņemamā amata.
Kā pastāstīja Šteins, parakstu vākšana ir normāla demokrātijas izpausme arī par šādiem jautājumiem. Tomēr Līgatnes novada domes vadītājs nosoda to, ka tik augsta līmeņa valsts amatpersonas aicina sabiedrību uz šādiem Satversmes grozījumiem.
“Uzskatu, ka sabiedrībai ir tiesības to darīt, bet neuzskatu, ka augsta līmeņa amatpersonām šādās darbībās jāiesaistās. Īpaši tām, kas solījušas lojalitāti valstij un Satversmei ar savu zvērestu. Tā ir naidīguma izpausme,” uzskata Šteins, kuram grūti iedomāties, ka Latvijā varētu būt vēl kāda cita valsts valoda blakus latviešu valodai.
Kā ziņots, lai gan “Saskaņas centrs” (SC) vārdos neatbalsta referenduma rīkošanu par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, tā līderis Rīgas mērs Nils Ušakovs ir parakstījies par referenduma rīkošanu. Politiķis masu medijiem izsūtītajā paziņojumā, kuru viņš parakstījis kā Latvijas pilsonis, savu rīcība skaidro nevis kā vēršanos pret latviešu valodu, bet gan cīņu par savu pašcieņu.
Ušakovu saniknojusi apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ministru rīcība, kuri valdībā nobalsoja pret līdzekļu piešķiršanu referenduma sarīkošanai. “Atbilstoši likumam, ja savākti 10 000 cilvēku paraksti, valstij ir jāturpina tālākā parakstu vākšana uz sava budžeta rēķina. Un ir vienalga, par ko cīnās referenduma iniciatori. Ministriem demokrātiskā valstī, kurā tiek cienīti visi tās pilsoņi, ir jāatbalsta līdzekļu piešķiršana. Taču tā tas nenotiek ar esošo valdību. Ministri, kuri pārstāv VL-TB/LNNK, nosauca iniciatoru mērķus par amorāliem un nobalsoja pret. (…) Ministriem nav tiesību pēc saviem ieskatiem traktēt likumu un šķirot Latvijas pilsoņus pareizajos un nepareizajos,” raksta Ušakovs. LETA
Komentāri