Ievziedā Līgatni pieskandēja desmit pūtēju orķestri, dziedātāju balsis, dejotāju soļi un aktieru joki. Vairāki simti dalībnieku ikvienu pilsētnieku un viesi priecēja no rīta līdz vēlai naktij.
Otro pavasari ievziedu laikā Līgatnē notika pūtēju orķestru svētki “Šis skaistais ievziedu laiks…” Pērn piedalījās četri, šogad jau desmit orķestri. Kā atzina pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins: “Ragu mūzika ir visdzīvākā mūzika. Kad desmit orķestri spēlē, sajūtas ir neaprakstāmas.”
Pūtēju orķestriem svētki Līgatnē bija īsti mazie dziesmu svētki. Varēja gan kārtīgi izspēlēties pēc sirds patikas, gan kolēģus paklausīties, gan atzinīgus vārdus dzirdēt.
“Svētki pūtēju orķestriem trakajā ievziedu laikā, tas ir brīnišķīgi. Mums, līgatniešiem,
ragi ir jau kopš 1954. gada. Orķestrītis mazs, bet dūšīgs. Tas mums vaļasprieks un citiem arī prieks. Tik daudz muzikantu vienā reizē Līgatnē nav bijis. Mēs arī turam līdzi,” domās dalījās Līgatnes pūtēju orķestra dalībnieks Andrejs Gecs un pauda gandarījumu, ka arī Līgatnē prot rīkot un svinēt svētkus.
– Tādi svētki Līgatnē nav bijuši. Tik daudz cilvēku. Satiku klasesbiedrus, ar kuriem nebiju tikusies vairāk nekā 30 gadus, un pazinu viņus, ” izjūtās dalījās Andra Kalniņa. Pēc ilgiem gadiem viņa atgriezusies Līgatnē. Maija Briede pastāstīja, ka Andra 1961. gadā bijusi viņas pirmā audzēkne bērnudārzā.
“Brīnišķīgi svētki. Pūtēju orķestri spēlē, bērniem ir kur darboties. Visa Līgatne skan, un cilvēku tik daudz,” domās dalījās Maija Briede un atzina, ka viņai vislielāko iespaidu atstājusi fotoizstāde “Līgatne senatnē un šodien”. Bet Andra papildināja: “Tāds prieks bija redzēt savu māju. Kad biju maza, gar ielu stiepās sēta, Gaujmalā vēl māju nebija. Skatījos fotogrāfijā un atcerējos.”
Fotoizstāde ieinteresēja dažādu paaudžu līgatniešus. Jaunieši skatījās un brīnījās, kā pirms teju simts gadiem izskatījusies viena vai otra vieta. Vecākā paaudze atcerējās notikumus, kuri saistās ar bildēs redzamajām vietām, un dalījās atmiņās, kā tās gadu gaitā mainījušās. Vai izstādi redzēji – laikam gan tas bija jautājums, kuru visbiežāk svētku apmeklētāji uzdeva cits citam.
“”Līgatne ir pasaulē unikāla vieta. Un tie nav tikai vārdi. Ir izstrādāta pilsētas vēsturiskā centra izpētes koncepcija. Amerikāņu speciālisti atzina, ka pasaulē nav daudz vietu, kur būtu tādas kultūrvēsturiskās vērtības,” “Druvai” pastāstīja Līgatnes mērs Ainars Šteins un piebilda, ka, pamatojoties uz izstrādāto koncepciju, tiek rakstīts projekts ES līdzekļu piesaistei, lai izveidotu tūrisma taku, kurā varētu iepazīt Līgatnes kultūrvēsturisko mantojumu. Gadu gaitā pilsētnieku saglabātās liecības, fotogrāfijas vākusi Rasma Vanaga. Viņa arī svētku dienā pa Līgatni izvadāja vairākas tūristu grupas. “Līgatne tūristiem patīk. Katrs, kurš atbrauc, atrod kaut ko tieši sev interesantu,” stāstīja Rasma Vanaga. Ideja svētkos sarīkot fotoizstādi, kur vienviet pagātne un šodiena, pieder arhitektei Dacei Gradovskai. Viņa arī aicināja visus piedalīties konkursā, fotogrāfijās bija jāpazīst vietas pilsētā, arhitektūras elementi. Bieži izskanēja atbildes: “Esmu redzējis, bet, kur tas atrodas, nezinu.” Citi skrēja skatīties, vai tiešām tas durvju kliņķis ir tai mājai, vai kokgriezums redzams tās mājas fasādē.
Kādā 1936. gada fotogrāfijā redzams līksms gājiens. ” Tāds gājiens Līgatnē ir pirmoreiz. Vecie cilvēki stāvēja malā. Visi saposušies. Visi priecīgi. Tās izjūtas ir ļoti pacilājošas,” “Druvai” pastāstīja Dace Zunde un piebilda, ka pati dzimusi un dzīvo pilsētā, bet tādu neatceras, pirmās Latvijas laikā kaut kas tāds esot bijis.
Gājiens vienoja līgatniešus, iestādes un firmas parādīja piederību pilsētai. Visi bija savējie. Daži pilsētnieki gan pauda izbrīnu, ka gājienā nav redzams papīrfabrikas karogs. Tā taču ir Līgatnes vēsture un simbols. – Varbūt, kad biju maziņš, bija jauki svētki. Prieks, ka Šteins (domes priekšsēdētājs) kaut ko tādu dara. Tradīcijas atjauno un veido jaunas. Svētki taču liek rosīties, neļauj iesūnot, ” “Druvai” atzina līgatnietis Aleksandrs Pūcītis un piebilda, ka jūtas lepns, jo tik daudzi atbraukuši un visiem patīk.
“Mēs rīkojām svētkus ģimenēm. Uz Līgatni atpūsties taču brauc ģimenes, pilsētā dzīvo dažādas paaudzes. Svētkos visiem jājūtas piederīgiem, gaidītiem,” pastāstīja pašvaldības vadītājs un pauda gandarījumu, ka dzirdējis daudzus atzinīgus vārdus gan no pilsētniekiem un viesiem, gan mūziķiem, dejotājiem un dziedātājiem, arī vietējiem uzņēmējiem.
Līgatnieši pierādīja, ka prot rīkot svētkus. Kā smej pašvaldības vadītājs, ar dažu saprotošu sponsoru atbalstu un pašu darīt gribu, jo arī organizēšanā iesaistījās gan pašvaldības iestādes, gan vietējie uzņēmēji. Mazā pilsētiņa Gaujas krastos svētku rīkošanai iztērēja tik daudz, ka lielajā galvaspilsētā viena Lieldienu ola noformējumam nesanāktu. Visiem kopā svētki izdevušies un izskanēja ar pēdējā valša taktīm zaļumballē, kurā spēlēja desmit pūtēju orķestri.
Svētki vēlreiz pierādīja, ka pamazām veidojas viena Līgatne, ka Lejaslīgatne gluži vēsturisku un objektīvu iemeslu dēļ būs kultūras un tūrisma centrs novadā. Svētkos līgatnieši bija kopā, un kurš vētīja, vai dejotāji ir no Augšlīgatnes, vai pūtēju orķestris no Lejaslīgatnes. Svētkus, ievziedu apreibināti, lakstīgalu treļļu pavadībā, svinēja visi, kuri dzīvo, dzīvojuši vai atbraukuši ciemos uz šo jauko, kluso pilsētiņu – Līgatni.
“Arī nākampavasar ievziedu laikā aicināsim pūtēju orķestrus uz Līgatni, ” pārliecinoši sacīja Ainārs Šteins un klusi noteica: “Jāsāk domāt par lielāku estrādi. Ir jau arī citas ieceres.”
Komentāri