Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Lienes saldumu fabrika

Monika Sproģe
00:00
26.03.2016
10
Lienes Saldumi 1

Amatas novada Skujenes pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības un pārstrādes uzņēmuma “Indrāni” īpašniece Liene Margeviča, sagaidot “Druvu”, vispirms vedina uz ražotni. Viņa saka, ka tās telpās gaisā var just dažādu smaržu maisījumu – te saldi rūgtenu no tējām un zālītēm, te kārdinošu, cukurainu no marmelādēm.

Lienes tēva Miķeļa saimniekošanas laikā šī ēka kalpojusi kā garāža un darbnīca, tagad piepildīts lolotais sapnis, telpas izremontētas un pielāgotas ražošanas vajadzībām. Saimnieces projektos un ideju realizācijā iesaistīti visi: gan vīrs Aleksandrs, gan meita Ilva ar vīru Jāni. Jaunie apguvuši pavāru profesiju Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā, tāpēc pašlaik ir liels atspaids un palīgs ideju ģenerēšanā.

“Saimniecība maniem vecākiem šeit pastāvējusi kopš atmodas laikiem, un astoņdesmito gadu beigās “Indrānos” sākās rosīšanās. Viņiem bija tradicionāla saimniekošana ar lopiņiem, bet tētis aizgāja mūžībā, un es esmu vienīgā mantiniece. Mēs ar Aleksandru uzreiz sapratām, ka ar lopiem neņemsimies, tāpēc apsvēru citas iespējas. Noteikti nevaru teikt, ka saldumu gatavošana būtu bijusi plānota un likumsakarīga. Drīzāk pie tā noveda apstākļu sakritība.”

Lienes mazajā “fabrikā” darbi uz vietas nestāv arī ziemā, jo, izrādās, drogas tējām var ievākt arī janvārī. “Ziemā mežā jālasa brūkleņu lapas, ko mēs esam arī janvārī darījuši. Pirms mēneša lasījām alkšņu čiekuriņus tējām. Kad nestrādāju pie tējām, gatavoju saldumus un citus produktus. Samērā nesen sākām cept maizi un taisīt mājas majonēzi,” teic Liene, uzsverot, ka par majonēzi galveno šefību uzņēmies znots. Vaicājām Jānim, kas majonēzes gatavošanā ir vissvarīgākais, un uzzinājām, ka nekas cits kā pacietība.

Viss reiz sācies ar pieneņu medu un turpinājies ar marmelādēm. Kā saimniece atzīst, nekādas speciālās izglītības saldumu ražošanā viņai neesot: “Viss ir gaužām vienkārši. Ja ir interese, tad ar laiku atnāk atbildes. Vienīgā recepte, kas man marmelādei ir, atrodama pektīna tehnoloģiskajā aprakstā, bet no tās receptes sanāktu tikai tāds salds galertiņš. Garšas, ko pievienoju, ir eksperimentu rezultāts. Teikšu, ka man vienkārši paveicās pirmajā reizē, kad visu sametu vienā katlā. Pirmā bija ķirbju marmelāde, jo ķirbis mūsu saimniecībā tiek visvairāk izmantots. Gatavojot sukādes, palika pāri ķirbju sīrups, kuru kā blakusproduktu nevar pārdot, tāpēc radās doma par marmelādēm, un, kad pirmais izmēģinājums izdodas, tad jau aiziet.”

Vienu īpašu produktu kā pieprasītāko Liene nevar nosaukt: “Drīzāk varu pateikt, ka no tējām pirktākās ir klasiskā kumelīšu, liepziedu un piparmētru tēja. Latviešiem patīk tradicionālais, un viņi nav diez ko elastīgi, jāsaka- diemžēl. Arī veikalos pieprasa klasiskos produktus, jo veikalu īpašnieki neriskē ar mazāk pazīstamām tējām. Tiešie pircēji ir drosmīgāki, no viņiem lielāks pieprasījums pēc nātrēm un raspodiņiem. Savukārt no marmelādēm pirktākā ir sarkanā āboliņa marmelāde. Vēl cilvēki labprāt iegādājas mūsu picas mīklu, smilšu mīklu un Ziemassvētkos piparkūku mīklu.”

“Indrānos” ražotās produkcijas lielākie patērētāji ir rīdzinieki. Ražojumus var iegādāties vairākos ekoprodukcijas veikaliņos Rīgā, kā arī pasūtīt interneta veikalos. Uz tirdziņiem gan saimnieki nedodas, tas neesot izdevīgi – jāmaksā par tirgošanās vietu, par autostāvvietu, un nezini arī, pēc kādas produkcijas būs pieprasījums. “Tā kā ražotne ir neliela, varu atļauties eksperimentēt un ātri pārorientēties uz pieprasītāko produkcijas veidu. Mums nav kā lielajā ražošanā, kur tā līnija ir uzstādīta, un nav kur likties, jāražo. Es skatos, ko cilvēki pērk, pēc kā lielāks pieprasījums, un pielāgojos. Pirms kāda laika gatavoju biešu un kartupeļu zapti, bet cilvēki tomēr grib parasto zemeņu un aveņu ievārījumu, tajos brīžos man ir, kur atkāpties. Man nav nekādu problēmu – es šodien esmu izdomājusi, rīt saražoju un parīt vedu pārdot,” saka Liene.

Viņas novērojumi liecina, ka sukāžu un tēju bums jau sen pagājis, tagad modē ir zaļumi un svaigas lietas, diemžēl “Indrānu” zeme nav piemērota dārzeņu audzēšanai lielos daudzumos.

Vīrs Aleksandrs atbalsta Lienes idejas, paši saka, ka ieguldītais darbs atmaksājas līdz ar galiem, turklāt, kad rokas nolaižas, vajagot tikai padomāt, cik daudzi pilsētnieki atdotu visu, lai varētu padzīvot “Indrānos”! Tāda sapurināšanās un attieksme pret dzīvi palīdz pārvarēt grūtības, ar kurām šad tad jāsastopas, tomēr, pagriežot laika ratu atpakaļ, nez vai Liene sāktu visu no jauna.

“Uzsākot ražošanu, redzēju, ko tik nevar darīt un ko tik cilvēki neprasa. Tolaik pie sevis domāju, kāpēc visi tik taisās prom uz tām ārzemēm, ja tepat laukos darba pietiek? Šodienas acīm atskatoties, varu teikt – tas bija sākuma entuziasms,” atceras Liene un piebilst: “Var jau to darīt, bet visu to pašu var darīt arī ārzemēs ar lielāku atbalstu no valsts puses.” Pēc vīra Aleksandra domām, Latvija ir neperspektīva vide biznesam, vismaz tikmēr, kamēr cilvēki turpina izbraukt un palikušajiem nepalielinās pirktspēja. To atzīst arī Liene: “Produkts, ko esmu saražojusi, maksā vairāk, nekā es varu paprasīt, tāpēc es nemaz nevaru rēķināt savu darbu un laiku, jo par tādu cenu man neviens neko nepirktu.”

Saimnieki vērtē, ka bioloģiski saimniekot, viņuprāt, ir ļoti viegli, grūtības sākas, kad par visu ir jāatskaitās, tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi bioloģiskajai saimniekošanai atmet ar roku. “Protams, kaut kādai uzskaitei jābūt, stāsts ne par to, bet no mums prasa pilnīgi nevajadzīgas lietas, tādas, kuras skaitlī pilnīgi nav aprēķināmas,” saka Liene.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
11
1

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
111
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
123
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
39
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
132
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
23
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
31
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
30
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi