Piektdiena, 16. maijs
Vārda dienas: Edvīns, Edijs

Liels darbs “lāčplēšu” piemiņai

Druva
23:00
25.04.2008
31
200804252354102113

Pensionētais skolotājs un kultūras darbinieks Edgars Vītols saka, ka 1998. gadā darbabiedri Cēsu sanatorijas internātskolā viņam uzdāvinājuši biogrāfisko vārdnīcu ”Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri”. Sācis pētīt šo unikālo Latvijas Valsts vēstures arhīva izdevumu, kam seši autori. Ievērojis, ka daudzi lāčplēši (kad precizējis līdz galam, iznācis, ka 14, pie tam divi ģenerāļi) nākuši no viņa dzimtā Ķoņu pagasta Valmieras apriņķī. Nolēmis pasniegt dzimtajai pusei velti. Izgatavojis stendu par Ķoņu lāčplēšiem un to izvietojis Ausekļa pamatskolā. Jutis, ka darbs turpināms visas Latvijas mērogā. Gadus četrus tā strādājis, daudz sēdējis arhīvos un bibliotēkās.

Ar rajona padomes, īpaši izpilddirektora Māra Niklasa, un Cēsu domes, sevišķi priekšsēdētāja Ginta Šķendera atbalstu nolēmis izdot grāmatu. Un pavisam nesen tā (”Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru dzimšanas un cīņu vietas”) nākusi klajā. Grāmata, kurā plašs izziņas, vēl vairāk stingri sistematizēti izvietots materiāls, ir Edgara Vītola un mūspuses pašvaldību vērtīga dāvana visas Latvijas interesentiem, lai izvērstu darbu lāčplēšu piemiņas iemūžināšanā.

Grāmata izdota tūkstoš eksemplāros, tā iespiesta Rēzeknes tipogrāfijā.

Lāčplēša Kara ordenim bija trīs šķiras, pavisam notika 2146 apbalvošanas. Četri karavīri – ģenerāļi Jānis Balodis un Krišjānis Berķis, pulkveži Fridrihs Briedis un Oskars Kalpaks – apbalvoti ar visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeni.

Ko paveicis Edgars Vītols? Viņš izpētījis un sistematizējis visos 550 Latvijas pagastos dzimušos vairāk nekā divus tūkstošus lāčplēšu. Viņa grāmatā viegli atrodams, kurā Latvijas pusē vai aiz tagadējās Latvijas robežām varoņdarbs veikts. Jebkurš pašvaldību darbinieks, novadpētnieks, tūrismā iesaistīts speciālists var paņemt E. Vītola grāmatu un uzzināt, kas stāstāms, kas darāms, lai lāčplēšu piemiņu koptu un vairotu savā pusē, lai novadniekiem darītu zināmas lāčplēšu gaitas.

E. Vītola grāmata sniedz ļoti plašu informāciju. Taču vēl viens akcents tajā derētu. Proti, norāde, kur lāčplēši apglabāti. Tiesa, tas prasa jaunu, lielu pētniecisku darbu. Lielai daļai šādas norādes ir biogrāfiskajā vārdnīcā, taču ne visiem.

Kāpēc tas būtu svarīgi? Lai uz lāčplēšu kapiem novietotu piemiņas zīmes. Visiem nemaz nevajag lepnus pieminekļus, pietiek ar kautrīgu plāksnīti. Šo darbu veikt jāsteidz. Lāčplēši dzimtenes kapos guldīti jau pagājušā gadsimta 20. un 30. gados. Daži kapi, ja nav vairs tuvinieku, aizmirsti vai gandrīz aizmirsti. Runāju ar Inešu novadpētnieku Mārtiņu Frīdvaldu par lāčplēsi, kurš dus nelielajā Ķemeru kapsētiņā. Neviens man zināmais cits inesietis par šādu kapu nebija dzirdējis. Jā, apstiprināja M. Frīdvalds, viņš zinot, kur apglabāts Pēteris Zālītis. Labi, ka ir tāds novada pazinējs. Ne visur tādi ir.

Līdztekus grāmatas tapšanai E. Vītols iecerēja uz liela izmēra Latvijas kartes, kurā redzami visi kādreizējie apriņķi un pagasti, izvietot grāmatā apkopotos datus. Kur šādu karti izvietot? Beidzot tika nolemts, ka Rīgā, Kara muzejā. Ar M. Niklasa un G. Šķendera aktīvu līdzdalību tika meklēts Latvijas armijas komandieru atbalsts. Tas ir saņemts. Ja tiks sarūpēti līdzekļi kartes izgatavošanai, Kara muzeja apmeklētāji varēs iepazīties ar vēl vienu vērtīgu stendu, varbūt pašu saturīgāko, informācijas bagātāko.

Jautāju Edgaram Vītolam, vai šis būs viņa pēdējais nozīmīgais veikums vēstures notikumu sistematizēšanā un izstāžu gatavošanā. ”Šķiet gan,” viņš atbildēja. ”Kā nekā 80 gadi jau uz pleciem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Te ir bioreģions. Vērtība, kas jāizmanto

00:00
16.05.2025
11

Otrais bioreģiona forums bija domubiedru satikšanās, viedokļu un pieredzes apmaiņa. Arī atskats uz pusotra gada paveikto un vienošanās par turpmāk darāmo videi draudzīga un sadarbībā balstīta bioreģiona attīstībā. “Bioreģions nav tikai administratīva ideja vai stratēģisks termins. Tas ir aicinājums visiem kopā radīt vidi, lai dzīve ritētu saskaņā ar dabu. Bioreģions ir sadarbības platforma līdzīgi domājošiem, […]

Baroka pērle jāuztur un jāspodrina

00:00
15.05.2025
28

Ungurmuiža ir muzejs, nevis biznesa objekts, atzīst muižas nomnieks Renārs Sproģis Kad daba mostas, zied ievas, mežā baltus, zilus un dzeltenus paklājus veido vizbulītes, ne viena vien dabas un kultūrvēstures cienītāja ceļš ved uz Ungurmuižu. Te var doties pastaigā pa mežu, parku, apskatīt Latvijā vienīgo koka celtni – baroka pērli un unikālos 18. gadsimta sienu gleznojumus. Pēdējā […]

Pateicas sezonas izcilākajiem ziemas sporta pārstāvjiem

00:00
14.05.2025
59

Lai arī ziemas sporta sezona jau noslēgusies, 8.maijā Cēsu novada pašvaldība teica paldies tiem novada sportistiem, kas aizvadītajā sezonā uzrādījuši augstu sniegumu nacionālā un starptautiskā līmenī. Uz tikšanos neformālā atmosfērā Vidzemes koncertzāles kafejnīcā “Mango Sky Lounge” bija aicināti biatlonisti Baiba Bendika, Estere Volfa, Elza Blei­dele, Annija Keita Sabule, Laura Alziņa un Rūdolfs Raudziņš, kamaniņu braucējs […]

Pils parka dīķi atbrīvo no karūsām

00:00
13.05.2025
143
1

Ne viena vien uzmanību pagājušajā nedēļā piesaistīja laiva Cēsu Pils parka dīķī. Tajā sēdošie ar tīklu smēla zivis un veda krastā. Tad tās svēra un mērīja. Ieinteresētie cēsnieki garām nepagāja, piestāja pie informatīvās telts dīķmalā, lai uzzinātu, kas tiek darīts. “Cēsnieki interesējās par dīķa ekoloģisko stāvokli, kāpēc vasarā ūdens ir zaļš un vai to var […]

Mākslīgais intelekts ikdienā. Ir vērts uzzināt

07:00
12.05.2025
27

Kamēr lielākā daļa cilvēku atpūtās un atzīmēja 1. maija Darba svētkus, Cēsīs, mākslas telpā “Mala”, norisinājās mākslīgā intelekta brīvā formāta konference “Alkoritms 2025”. Arī programmu un diskusiju tematus pasākumam bija sagatavojis mākslīgais intelekts (MI). Konferenci vadīja trīs draugi, sevi iepazīstinot kā Jānis Nr.1, Jānis Nr.2 un Jurģis. Viņi IT jomu izvēlējušies kā savu pamata nodarbošanos […]

Rakstnieku parka jubilejā stāda kokus

00:00
12.05.2025
39

Spārē, Rakstnieku parkā, atzīmējot parka 95. jubileju, aizvadīts sirsnīgs pasākums “Pasaulē nav neviena lieka cilvēka”. Te pirms teju simts gadiem Aleksandrs Čaks kopā ar domubiedriem iestādīja pirmos ozolus un liepas. Lai gan ne visi koki izauga, Čaka ozols joprojām ir stalts un pamatīgs. Laika gaitā rakstnieki parkā stādījuši jaunus kokus, un arī gadskārtas svētkos ainavu […]

Tautas balss

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
43
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Piestājot tīruma malā

16:23
30.04.2025
67
Lasītāja raksta:

“Priekšā garās brīvdienas, laikapstākļus nesola tos labākos. Ja par aukstu vai vējainu, vai lietainu, var kaut kur braukt ar mašīnu. Un piedzīvot pārsteigumus pa auto logu. Jaunraunā viens tīrums bija kā nosēts ar pelēkbrūniem akmeņiem. Piestāju, skatījos, simtiem, iespējams, tūkstošiem zosu bija piesēdušas atvilkt elpu. Ļāva pieiet diezgan tuvu, jo bija aizņemtas, lasot barību. Kad […]

Teātrim svarīgi skatītāji

16:22
30.04.2025
25
Taurenes amatierteātris "Radi" raksta:

“Sakām sirsnīgu paldies visiem, kas piedalījās mūsu kolektīva jubilejas vakarā ar klātbūtni, arī ziediem, dāvanām, vēlējumiem! Jūsu esamība mums ir ļoti svarīga. Paldies kultūras nama vadītājai Gintai Babrei par atbalstu un sarūpēto lielisko atpūtas vakaru!” saka Taurenes amatierteātris “Radi”, kas pagājušajā nedēļā svinēja 25.jubileju.

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
45
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
47
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Sludinājumi