Ejot pretim pavasarim, otrajās Lieldienās biedrības ”Cēsu pensionāri” biedri devās pārgājienā pa Cīrulīšu pusi, apmeklējot Svētavotu. Neaprakstāmi skaists bija šis Lieldienu rīts, kā dzejā – ”Lieldienu rītā dzīvības dziesmu mūža garumā sadzirdēt ļauts”. Visus priecēja neparasti zilās debesis, siltā saule, dzidrās putnu dziesmas un plānā kārtā uzsnigušais sniedziņš.
Mūs ar mīļiem vārdiem sagaidīja dzīvespriecīgā gide Vizma Rubene. Viņas Lieldienu stāsts bija par Svētavotu, tā rašanos, dzirdējām teikas, nostāstus, arī tautas dziesmas, bet galvenā saruna tomēr bija par Svētavota ūdens lielo nozīmi cilvēka veselībai.
Izbaudījām šo vienreizējo veldzi padzeroties, nomazgājot seju, rokas un drosmīgākie par pabradājot tekošajā, ledus aukstajā ūdenī.
Mundri un veseli devāmies tālāk. Piesaulītē no līdzpaņemtajiem cienastiem uzklājām bagātīgu galdu. Ar olu kaujām, dziesmām, dažādām asprātībām, atjautības spēlēm, anekdotēm nemanot paskrēja laiks. Ejot mājās un sakot paldies viesmīlīgajai saimniecei, visos staroja dzīvesprieks, labestības izjūta un gaišas domas turpmākajām dzīves gaitām.
