Apritējuši jau pieci gadi, kopš Latvija ir pilntiesīga NATO dalībniece. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka vairums joprojām atbalsta mūsu dalību aliansē. NBS Instruktoru skolas komandieris Sandris Gaugers norāda, ka šajos piecos gados saprasts, ka tās nav tikai privilēģijas, ko baudām, tā ir arī atbildība par saviem partneriem: “Tāpēc mums jāpiedalās starptautiskajās misijās. Nevaram pateikt, ka negribam vai nav naudas, tās ir saistības, kas jāpilda, ja gribam tādu pašu attieksmi arī pret sevi. Gadījumā, ja mums būs nepieciešama palīdzība.
Šajos gados esam ieguvuši daudz, tie Latvijas bruņotajiem spēkiem devuši stimulu attīstīties. Apmācību jomā pieejams plašs intelektuālais resurss – kursi, dokumentācija, speciālistu palīdzība. Tas ļauj uzlabot bruņoto spēku kvalitāti, kā arī mums, Instruktoru skolai, dod iespēju uzlabot mācību procesu. To nevarētu panākt bez dalības NATO.
Mums nav jākaunas par mūsu kareivju un instruktoru korpusu. Salīdzinot vairāku valstu instruktoru apmācības programmas, var teikt, ka mums ir ļoti progresīva apmācību sistēma. Pluss ir tieši tas, ka esam maza valsts. Lielā valstī grūti šo sistēmu padarīt fleksiblu, tādu, kas strauji var pielāgoties jaunām izmaiņām. Kamēr to mašīnu iekustina, paiet ilgs laiks. Mēs savu apmācību sistēmu varam mainīt ļoti vienkārši un ātri, ņemot vērā jaunas nianses, teiksim, misijā Afganistānā gūto pieredzi. Izmaiņas programmā varam panākt dažu nedēļu laikā, un tas ir progresīvi.”
Instruktoru skolas virsseržants Armands Loginovs pirms pieciem gadiem pacēla NATO karogu Rīgā prezidenta pils tornī. Viņaprāt, viens no lielākajiem ieguvumiem ir attieksmes maiņa no NATO dalībvalstu puses: “Kad vēl nebijām NATO, daudzas valstis, ar kurām nācās sadarboties, uzzinot, ka neesam aliansē, ar mums, karavīriem, nemaz nerunāja. Tagad attieksme kardināli mainījusies, mēs runājam kā līdzīgs ar līdzīgu. Tā ir krasākā un nozīmīgākā atšķirība. Mūsu bruņotie spēki ir elastīgi un pielāgoties spējīgi. Tā ir lielākā priekšrocība nelieliem bruņotajiem spēkiem, kādi ir Latvijā.”
Dažkārt dzirdēti pārmetumi, ka iestāšanās NATO prasījusi tikai izdevumus. S. Gaugers tos noraida, akcentēdams, ka ieguvumi ir krietni lielāki: “Pirmām kārtām, tā ir drošība, kas nav mazsvarīgs faktors, patiesībā tas ir galvenais. Katrai valstij jārūpējas par savu drošību. Mēs taču arī slēdzam dzīvokļa durvis, un armijas esamība ir šī durvju aizslēgšana. Ja vēl ir kaimiņš, kurš aizslēdz mājas ārdurvis, kas šajā gadījumā ir NATO, varam justies pavisam droši. Bet mums pašiem jādod arī savs ieguldījums. Tas nav neadekvāti liels, mēs ieguldām salīdzinoši mazāk, nekā saņemam pretī. Ar nelielu ieguldījumu saņemam lielu drošību un varam gulēt mierīgi.”
Astoņu gadu laikā Instruktoru skola sasniegusi daudz, kā norāda tās komandieris, liels ieguldījums te ir tieši iespējai izmantot NATO potenciālu apmācības programmu sagatavošanai. Atgriezeniskā saite no bruņoto spēku vienībām, no starptautiskajām misijām liecina, ka skolā sagatavotie instruktori ir ļoti augstā līmenī. Šobrīd skolas instruktori vada apmācības Moldovā, tas ir nākamais solis skolas attīstībā.
“Tas ir liels solis visu bruņoto spēku izaugsmē. Esam uzkrājuši pieredzi, mums ir teorētiskās un praktiskās zināšanas, ko varam nodot kādam citam,” saka S. Gaugers.
Komentāri