Līdz ar sala iestāšanos kļūst pieejamas cirsmas, kurās iepriekš lielā slapjuma dēļ mežizstrādes darbus nebija iespējams veikt, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis. “Nu jau gandrīz būs aizvadīta nedēļa kopš turas sals. Tas ir pašsaprotami, ka pie šādiem laika apstākļiem, mežizstrādes darbu veikšanas iespējas uzlabojas,” sacīja Cunskis.
Viņš piebilda, ka pirms sala iestāšanās mežizstrādes darbi nebija apturēti, taču ne visas cirsmas bija pieejamas. “Dažādiem meža īpašniekiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur cirst mežu. “Latvijas valsts meži”, kuriem pieder daudz meža zemes, var atlasīt tādas cirsmas, ko var izcirst arī sliktos laika apstākļos un to viņi arī darīja, cērtot sausākās un tuvāk pie ceļiem izvietotās cirsmas. Taču privātajiem meža īpašniekiem ar mazāku cirsmu skaitu un sliktākiem ceļiem bija šaurākas izvēles iespējas,” viņš teica.
Cunskis atgādināja, ka iepriekšējos rudens un ziemas mēnešos nokrišņu bija vairāk nekā citus gadus. Ņemot vērā, ka rudenī ir maz saules un augsne tikpat kā nežūst, mitrums visu laiku uzkrājās. Sliktākas kvalitātes ceļi, kuriem blakus nebija grāvju liekā ūdens novadīšanai, tika slēgti, tādēļ bija ļoti grūti veikt mežistrādes darbus. Tagad situācija ir uzlabojusies. Arvien vairāk vietu mežistrādei kļūst pieejamas, var izbraukt tos ceļus, kas atrodas blakus grūtāk pieejamām cirsmām. “Atbildīgs meža īpašnieks dara tā, ka sala apstākļos ņem tās sliktāk pieejamās cirsmas un izstrādā, kur tas ir iespējams,” rezumēja Cunskis.
Viņš piebilda, ka saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, turpmākajās dienās tiek solīts sals, tādēļ nevajadzētu būt problēmām ar mežizstrādes darbu veikšanu. Latvijas mežizstrādātāji cer uz šādiem laika apstākļiem maksimāli ilgu laiku. “Jādomā, ka kaut kas līdzīgs ziemai tomēr ir iestājies. Būtu jau labi, ja pie mums divus mēnešus būtu normāls sals, jo mežistrādes uzņēmumiem nepieciešama nauda līzinga maksājumiem par tehniku, kredītu atmaksai,” pārdomās dalījās Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents.
Jau ziņots, ka saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa. To 28.decembrī lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome, kura saņēma deviņu meža nozares pārstāvju iesniegumu par kritisko situāciju mežsaimniecības nozarē, aicinot to atzīt kā valsts mēroga dabas katastrofu. Padome jautājumu izskatīja un pieņēma lēmumu, ka valsts mēroga dabas katastrofa attieksies tikai uz mežsaimniecības nozari nevis meža nozari kopumā.
Zemkopības ministrs skaidroja, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, plūdu dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības (ES) finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums var tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret plūdos cietuša mežsaimnieka, jo tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos šo jautājumu varēs izskatīt kā “force majeure” apstākli.
Komentāri