Sestdiena, 15. novembris
Vārda dienas: Leopolds, Undīne, Unda

Lepnums par savējiem

Druva
00:00
26.02.2008
15
200802252050165682

“Ikdienā ejam viens otram garām, skrienam aizņemtībā, kaut mērķis un ceļš viens. Jāpiestāj, jāpaskatās, kas iet blakus, kā viņam veicas, jāuzmundrina,” uzrunājot taureniešus tradicionālajā

vakarā “Pateicību pūra lāde”, sacīja kultūras nama vadītāja Ginta Babre.

Jau vairākus gadus pašvaldība aicina kopā tos, kuri atbalstījuši, kuri veido un kuplina ikdienas dzīvi, kuri Taurenes vārdam liek skanēt ne tikai rajonā, Latvijā, bet arī citās zemēs. Deputāte Inga Blauberga pastāstīja, ka jau vairākus gadus

ikviens pagasta iedzīvotājs pašvaldībā var iesniegt aprakstu par jauniešiem, kuri gada laikā kaut ko sasnieguši, paveikuši, mērķtiecīgi strādājuši un ar savu padarīto gan mudinājuši lepoties ar Taureni, gan pilnveidojot sevi, priecējuši citus.

“Tas ir tik jauki, ka mēs lepojamies ar savējiem,” uzsvēra Inga Blauberga. Pašvaldības atzinības saņēma gan BMX braucējs Helvijs Babris, kurš pērn iemēģinājis arī citu zemju trases un atvedis mājās

medaļas, gan viņa kolēģis Arvis Kārkliņš, kuram arī kupls uzvaru klāsts, gan biatloniste, slēpotāja Inga Paškovska un distanču slēpotājs Andris Paškovskis , gan autobraucēji Rimants Pētersons un Raimonds Vagulis, gan Liene Mitre, kura allaž pārstāvējusi Taureni visdažādākajos muzikālajos konkursos. Visu jauniešu iegūtās medaļas, kausus un diplomus ikviens varēja arī apskatīt. Par tiem interese bija neviltota.

Taurenieši lepojas ar trim futbola komandām, pļāvējiem ar izkaptīm- zēniem un meitenēm, arī dambretistu un prāta spēļu komandām, kā arī vēl daudziem citiem sportiskiem cilvēkiem. “Kaut mums izdotos uzcelt savu sporta zāli! Tas mūsu sapnis, cerība,” sacīja Inga Blauberga un pastāstīja, kā dāņu draugi tikuši pie sporta zāles. Kad valsts nedeva naudu, viņi sākuši ar lāpstām rakt pamatus, ziņa apskrējusi valsti, un ciematiņa iedzīvotājiem uzcelta

sporta zāle.

“Šī ir reize, kad varam lepoties un arī saprast, cik bagāti esam,” atzina pašvaldības vadītājs Jānis Vīlips un piebilda, ka paldies ir pelnījis ikviens taurenietis, bet īpaši tie, kuri citiem gādā prieku, palīdz kopīgās lietās un ar savu iniciatīvu rosina darboties arī citus.

“Pateicību pūra lāde” ir taureniešu tikšanās, kad kopā sanāk dažādu paaudžu un profesiju cilvēki – skolēni un pensionāri, uzņēmēji un amatiermākslas kolektīvu dalībnieki. Ar priekšnesumiem priecēja Taurenes – Dzērbenes koris “Pie Gaujas”, amatierteātris “Radi” un senioru grupa “Adatiņas”, meiteņu vokālais un jauniešu vokāli instrumentālais ansamblis.

Garš bija to uzņēmēju un atsaucīgo cilvēku saraksts, kam pašvaldība sacīja paldies. Katrs savu reizi izlīdzējis, atbalstījis gan materiāli, gan finansiāli, gan morāli. Ikviens saņēma veltes ar Taurenes pagasta simboliku.

“Citus gadus te bija vairāk Saeimas deputātu. Tagad laikam aizņemti, domā, kā laukiem palīdzēt,” pagasta ļaudīm sacīja pašvaldības vadītājs. Zemnieku savienības biedrs, 9.Saeimas deputāts Andis Kāposts vismaz pēdējos gados vienmēr centies par Taureni aizlikt labu vārdu, atbalstīt un arī pats piedalījies pagasta pasākumos.

“Ik gadu Pateicības rakstu rotā pūra lāde. Dažā ģimenē vai uzņēmumā jau sakrāta kaudzīte. Tas apliecinājums par devumu sabiedrībai,” pastāstīja Ginta Babre un izteica cerību, ka arī, novadā dzīvojot, šo tradīciju nedrīkstētu pazaudēt, jo taurenieši lepojas par savu pagastu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
23

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
17

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
128

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
438

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
38

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
59

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
23
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
18
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi