No šīs dienas lauksaimnieki, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs var pieteikties kompensāciju saņemšanai, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Informācijai par plūdu radītajiem bojājumiem jāpievieno no LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas izdrukāta šogad iesniegta Vienotā iesnieguma lauku bloku karte. Kartē jāiezīmē tā platības daļa, kurā pilnībā gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi. Informācija jāiesniedz par plūdos gājušajām sējumu platībām, kur viena lauka minimālā plūdos bojā gājusī sējumu platība ir vismaz 0,3 hektāri. Informācijas veidlapā nav jānorāda lopbarības gatavošanai paredzētās zālāju platības un papuvi, bet jānorāda bojā gājušā sagatavotā siena daudzums. Sākot no šīs dienas, informācijas veidlapa ir pieejama ZM, LLKC un LAD tīmekļa vietnēs, kā arī LLKC un LAD reģionālajās iestādēs.
Pēc informācijas veidlapas saņemšanas, LLKC un LAD speciālisti trīs darba dienu laikā veiks individuālu platību apsekošanu, uzaicinot piedalīties saimniecības pārstāvi. Lauksaimnieks lauku apsekošanu varēs pieteikt līdz 2.oktobrim.
Lauksaimnieki kompensāciju saņems par 2017.gadā Vienotajā iesniegumā deklarētajām lauksaimniecības kultūraugu platībām un par 2017.gada ziemāju sējumiem 2018.gada ražai, kuri apsekošanas rezultātā tiks atzīti par plūdos pilnībā bojā gājušiem. Kompensāciju par sienu saņems saimniecības, ja tām LAD dzīvnieku reģistrā ir reģistrēti lauksaimniecības dzīvnieki zālēdāji, un apsekošanā tiks konstatēts, ka sagatavotais siens gājis bojā plūdu dēļ.
Zaudējumu apmēru plānots rēķināt, ņemot vērā noteiktās vidējās izmaksas uz hektāru attiecīgajām kultūrām. Tās tiks segtas daļējā apmērā. Kopējā kompensāciju izmaksai nepieciešamā summa tiks aprēķināta, ņemot vērā apzinātās bojā gājušās platības.
Lauksaimniekiem, kuru lauksaimniecības zemes atrodas plūdu skartajos reģionos, netiks piemērots termiņš zālāju nopļaušanai un novākšanai, ilggadīgo zālāju rindstarpu izpļaušanai, papuves aparšanai, lai saņemtu platību maksājumus. Šādas izmaiņas ir ņemot vērā apstākli, ka nepieciešams ilgāks laiks un resursi, lai apsaimniekotu platības. Tāpat lauksaimniekiem plūdu skartajos reģionos netiks piemērota minimālās ražības ieguves prasība saistītā atbalsta saņemšanai par sertificētām (zālāju, labības, kartupeļu) sēklām un cietes kartupeļiem. Plūdu nodarītie postījumi meliorācijas sistēmām netiks uzskatīti par pārkāpumu savstarpējās atbilstības prasību izpildei, un plūdos cietušie netiks sodīti par minimālo ieņēmu prasības neizpildi – lauksaimnieku dīzeļdegvielas iegādei, bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam. Arī attiecībā uz projektiem un tajos noteikto mērķu sasniegšanai tiks vērtēta esošā situācija un pagarināts uzraudzības periods vai piemērotas atkāpes.
Kā ziņots, valdība nolēmusi 27 novados Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā, tostarp Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines Varakļānu un Krustpils novados. Ārkārtējā situācija šajos novados izsludināta no šā gada 29. augusta līdz 30. novembrim. Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta ZM.
Tāpat ziņots, ka ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro.
Komentāri