Piektdiena, 19. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Lauksaimnieki jūtas stabili

Monika Sproģe
00:00
11.01.2016
4
Gotinas 1

Sācies jaunas gads. Pienācis laiks, kad ir vērts atskatīties uz iepriekš paveikto un lemt par nākotnes iespējām. Vaicājām vēsturiskā Cēsu rajona zemniekiem, kā gājis, par ko īpašs prieks, kas vieš raizes un par ko rūgtums sirdī.

Iegūtas labas ražas

Pateicoties labvēlīgajiem laikapstākļiem, šogad Latvijā graudu raža bija izcila. To apliecināja arī Pārgaujas novada Straupes pagasta graudkopis un kartupeļu audzētājs Jānis Tučs no zemnieku saimniecības “Zemzari”.

“Ražas ziņā pērnais gads bijis labāks par visiem iepriekšējiem, ja saimniekam raža padevusies lielāka, tad gads uzskatāms par izdevušos. Pat ja produkcijas iepirkuma cenas nebija tās augstākās, vienalga esam apmierināti.”
Jānis Tučs priecājas par aizvadīto vasaru, stāstot, ka “graudus novācām gandrīz piecas tonnas no hektāra un kartupeļu ap 35 tonnām, tagad mums ir problēma pārtikas kartupeļus pārdot, acīmredzot būs jāgaida līdz pavasarim, bet pamazām arī tās lietas kust uz priekšu” .

Nākotni saimnieks nezīlē, jo neko jaunu uzsākt negrasās: “Plānu nav. Zeme, cik bija, tik paliks, klāt neņemsim. Liekas, Straupē gandrīz visa zeme apstrādāta. Paplašināties nedomājam. Arī pie pašreizējiem darbiem mums nepieciešami strādnieki, bet problemātiski atrast tādus, kas grib strādāt.”

Cūkkopjiem grūti

Cēsu novada SIA “Gaižēni” saimnieks Alekss Rasmusens ziņu aģentūrai LETA stāstījis: “Aizvadītais gads cūkkopībā bija sarežģīts. Gaļas cena bija zem vidējās, sarežģīti ir biodrošības pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri. Eiropā cūkgaļas ražošanā pārprodukcija ir četri līdz pieci procenti. Mēs ganāmpulkus nesamazinājām. Tas bija iespējams, pateicoties agrākajiem ieguldījumiem un tam, ka paši audzējam graudus – mazākas ir barības izmaksas.” A.Rasmusens rēķina, ka zaudējumu 2015. gadā viņa saimniecībā nebūs, taču atzīst, ka daudziem kolēģiem sokas grūti mazākas ražošanas efektivitātes dēļ un tāpēc, ka saimniecībām nav platību lopbarības graudu audzēšanai. Cūkkopis vērtē: “Patlaban aizvien mazāk nozarē paliek mazo saimniecību, samazinās sivēnmāšu skaits. Lielajos kompleksos cūku daudzums nedaudz palielinās.” A.Rasmusens uzsver, ka šī gada prognoze nozarei nav optimistiska.

Gaļas liellopus audzēt atmaksājas

Līga Žēpere saimnieko Vecpiebalgas novada zemnieku saimniecībā “Ragaiņi”. Viņa audzē Šarolē gaļas liellopus, un Līgas ganāmpulkā vasarā ganās 30, bet ziemā 25 lopi.

Aizvadīto gadu saimniece vērtē ar dalītām jūtām, nosliecoties par labu viedoklim, ka visumā gājis labi: “Gaļas liellopu nozarē viss būtu normāli, tā ir rentabla. Vien gribētos, lai vairāk tiktu atbalstīta tieši bioloģiskā saimniekošana. Ja piena nozarē par litru bioloģiski ražota piena piemaksu starpību izjūt, tad attiecībā uz gaļu piemaksas par bioloģisko produkciju patlaban nav. Augustā kautuvēs vēl kaut ko piemaksāja, taču pašlaik eksporta līgumi nezināmu iemeslu dēļ pārtraukti un piemaksas apturētas. Jāsaprot, ka bioloģiskām saimniecībām ražošanas izmaksas ir lielākas nekā konvencionālajām saimniecībām, kur lopus var piebarot, līdz ar to vēlamies adekvātu samaksu. 2013. gada decembrī es nodevu lopus dzīvsvarā par 96 santīmiem kilogramā, bet šodien par 92 centiem kilogramā. Tāda ir maksa par lopu, kas sver no 900 kilogramiem līdz pat tonnai. Pārejot uz eiro, mēs- gaļas lopu audzētāji- zaudējām. Esam zaudējuši trešo daļu. Saprotam, ka glābj piena nozari un tur bijušas pamatīgas kompensācijas, taču gaļas nozarei nav ticis pilnīgi nekas.”

Citādi saimniece ar padarīto 2015. gadā apmierināta un saka, ka gaļas lopu nozarei Latvijā perspektīva ir: “Lai ietu, kā iedams, prieks, ka mīnusu saimniecības budžetā nav. Gaļas liellopiem Latvijā ir nākotne, nozare ir perspektīva, bet viss atkarīgs no šķirnēm. Varu pateikt, ka pieprasītāki būs Šarolē un Limuzīna tīršķirnes liellopi, bet krustojumiem viegli nebūs. Arī subsīdijas ir tikai tīršķirnes lopiem.”

Šim gadam L. Žēperei nav lielu plānu , jo kundze jau divus gadus ir pensijā un saka, ka veselība nav vairs tāda kā kādreiz: “Vēl jau pastrādāšu, taču kalnus vairs negāzīšu, sevi jāpasaudzē.”

Plāni kā Napoleonam

“Par pagājušo, 2015., gadu nevaru sūdzēties. Esam izdarījuši daudz. Esam kaut ko uzbūvējuši, iegādājušies jaunas un vērtīgas lietas. Bijuši savi sasniegumi. Kopumā gads bijis saturīgs. Protams, piena cena varēja būt labāka, bet arī par šādu cenu krīzes apstākļos īstermiņā var dzīvot, ilgtermiņā noteikti ne, bet kādu laiku vēl izturēsim,” saka Jānis Bērziņš no Priekuļu pagasta zemnieku saimniecības “Pušklaipi”. Viņu ganāmpulkā esot 60 slaucamas raibaļas.

Runājot par nākamo gadu, saimnieka balsī ieskanas optimisms: “Man plāni kā Napoleonam. Ko tad mēs te, Latvijā, citu darīsim, ja ne kalsim plānus un piepildīsim? Jāturas pie zemes. Laiki pierādījuši, ka cilvēki ēda, ēd un ēdīs, to grib visi, tikai strādātāju maz. Mūsu saimniecībā ir arī algoti darbinieki, un, par laimi, ar tiem mums paveicies, strādā labi. Nākamajā gadā domājam paplašināt saimniecību, to, vai plānotais realizēsies, rādīs laiks.”

Bites, sīpoli un kartupeļi

Gvido Apšenieks no Pārgaujas novada zemnieku saimniecības “Āsteri” pagājušo gadu vērtē piesardzīgi un saka, ka bijušas gan labas, gan ne tik labas lietas: “Ražas ziņā nebija nekādu problēmu, sliktāk gāja ar ražas saglabāšanu. Aizritējušā vasarā, kad vajadzēja būt sausākam, lija lietus, bet, kad ļoti gaidījām lietu, iestājās karstums un sausums, par ko, protams, šogad priecājās graudu audzētāji. Lai nu kā, gadu tomēr vērtējam optimistiski.”

Aizvadītajā gadā vislabāk esot padevušies kartupeļi un sīpoli. “Ja priecājāmies par kartupeļiem, tad jāsaka, ka sīpolu vākšanas laikā bija liels mitrums, un tas krietni samazināja iespējas sīpolus saglabāt. Atskatoties uz pērnajām ražām, jāatzīst, ka ar zemeņu ražu šogad bija knapāk, bet toties labi padevās pākšaugi – pupiņas un zirņi,” pastāsta saimnieks.

G. Apšenieks atzīst, ka kopš 1985. gada ar pārtraukumiem tur arī bišu saimes. Patlaban viņam ir astoņi stropi: “Runājot par medu, ar ienesumu mūsu pusē šogad bija sliktāk. Šī bija ļoti savdabīga vasara, kas nektāraugiem nenāca par labu.”

Ar tirgus cenām saimnieks ir apmierināts, taču saka, ka cilvēku pirktspēja nepalielinās: “Paradoksāli, ka visās nozarēs, nišās un līmeņos var novērot rosību, taču iztikas līdzekļu cilvēkiem joprojām nav pietiekamā daudzumā, acīmredzot kāds tos noēd.”

Uz priekšdienām G. Apšenieks cer paplašināt bišu dravu: “Vēlos kopumā apmēram 30 bišu saimju. Tā ir mana sirdslieta . Ar nelielu pārtraukumu esmu atgriezies biškopībā.” Tomēr, raugoties plašāk, valstiskā līmenī, saimnieks nesaskata nekādas lielas izmaiņas: “Domāju, nekas nemainīsies, viss paliks tāpat kā līdz šim, bet interesanti gan būs, tas ir noteikti.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
19

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
22

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
126

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
130

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
17

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
161

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
25
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
21
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
15
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
22
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
29
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi