Latvijas veselības aprūpes budžetu savulaik nedrīkstēja pakļaut daudzkārtējām samazināšanām no 576,5 miljoniem latu 2008.gadā līdz 486,5 miljoniem latu šogad, jo šā budžeta ietaupījumi ilgtermiņā kaitēs iedzīvotāju veselībai, intervijā teica daudznozaru ķīmijas kompānijas “Bayer” Baltijas reģiona vadītājs Anti Sainasts.
“Šogad veselībai atvēlētā daļa no iekšzemes kopprodukta – 3,5% – patiesībā ir smieklīga,” piebilda Sainasts.
Kā uzsvēra Sainasts, patlaban jau varot teikt, ka daļai Latvijas iedzīvotāju vispār nav pienācīgas pieejas veselības aprūpei un viņi kļūst arvien slimāki, ar ielaistām hroniskām saslimšanām, kuru ārstēšana tad, kad tiks palielināts veselības budžets, jau būs kļuvusi krietni dārgāka.
“Kad raugāmies uz Eiropas un pat pasaules pieredzi, medikamenti vienmēr ir palīdzējuši paaugstināt ne vien vidējo dzīves ilgumu kā tādu, bet arī veselīgi nodzīvotās dzīves ilgumu. Nešķiet, ka Latvijas valdība to būtu sapratusi, jo zāļu budžetu uzskata par visvieglāko jomu, kurā iespējami ietaupījumi,” skaidro Sainasts.
Viņš norāda, ka Latvijā medikamentiem nav spēcīga interešu aizstāvības lobija, turklāt šī sfēra esot gana konkrēta un paredzama, lai valdība tajā izvēlētos veikt matemātiskus griezienus tā vietā, lai pilnībā reformētu slimnīcas vai ambulatoru aprūpi.
Pēc viņa teiktā, “Bayer” nav ticies ar Veselības ministriju, turklāt nevienai no farmācijas firmām nevajadzētu piedalīties divpusējās sarunās ar valdību, jo to iespējams dažādi interpretēt.
“Latvijā strādā Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija, kurā darbojas industrijas pārstāvji, un tai būtu jārisina šādi jautājumi ar valdību. Individuālas tikšanās neveicina atklātību un publisku diskusiju par industrijai svarīgajiem jautājumiem,” pārliecināts ir Sainasts.
Vienlaikus viņš arī atzīst, ka Latvijai nav tāda farmācijas tirgus potenciāla kā Lielbritānijai, Vācijai vai Polijai – “tieši iedzīvotāju skaita dēļ, kas lielā mērā nosaka farmācijas kompāniju ieņēmumus. Taču Latvija ir Eiropas Savienībā, tādēļ jautājums par atrašanos šajā tirgū vispār nav apspriežams – tā ir daļa no kompānijas sociālās un morālās atbildības. Protams, varam šeit veidot arī biznesu un nopelnīt,” piebilst Sainasts.
Kā ziņots, Sainasts plānus zāļu receptēs norādīt medikamentu starptautisko nosaukumu vērtē kā patentbrīvo jeb ģenērisko zāļu lobiju.
Jau ziņots, ka “Bayer” grupas pārdošanas ienākumi Baltijas valstīs 2010.gadā sasnieguši 82 miljonus eiro (57,4 miljonus latu). Baltijas tirgos “Bayer” grupas ieņēmumi pērn kāpuši par 24%, salīdzinot ar 2009.gadu, kad tie veidoja 66 miljonus eiro (46,2 miljonus latu).
Globālie “Bayer” grupas ieņēmumi pērn kāpuši par 12,6%, salīdzinot ar 2009.gadu, sasniedzot 35,088 miljardus eiro (24,562 miljardus latu). Vienlaikus kritusies kompānijas peļņa, veidojot 1,3 miljardus eiro (910 miljonus latu), kas ir par 4,3% mazāk nekā 2009.gadā.
“Bayer” Latvijā darbojas kopš 1992.gada. SIA “Bayer” reģistrēta 2008.gadā un Latvijā nodarbina 37 cilvēkus. Kopumā Baltijas valstīs “Bayer” strādā 106 darbinieki.
NOZARE.LV
Komentāri