Sestdiena, 8. novembris
Vārda dienas: Helma, Lotārs, Pērle

Latvijas uzņēmēji – visneapmierinātākie Baltijā ar uzņēmējdarbības politiku

Druva
08:18
03.09.2012
8

Latvijas uzņēmēji ir visneapmierinātākie Baltijā ar uzņēmējdarbības politiku, raksta laikraksts “Dienas Bizness”.

Kā liecina Ventspils Augstskolas (VeA) veiktie pētījumi, salīdzinot uzņēmēju apmierinātību ar valdības īstenoto uzņēmējdarbības atbalsta politiku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, pelēko ekonomiku audzē uzņēmēju neuzticēšanās valdībai un tās īstenotajai uzņēmējdarbības atbalsta politikai.

Tiesa gan, pētījums ataino situāciju 2011.gadā, neņemot vērā šogad pieņemtos lēmumus, piemēram, par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu no 22% līdz 21% un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu.

Uzņēmēji uzsver, ka viņi, politiķi un ierēdņi dzīvo katrs savā informatīvajā telpā, un trūkst prasmes būt sadarbības partneriem.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) laikrakstam stāsta, ka ar dažādām organizācijām tiekas gandrīz katru nedēļu un dialogs uzlabojas. “Iespējams, progress nav tik straujš kā gribētos, taču tendence ir pozitīva,” akcentē ministrs.

Atbilstoši VeA pētījumam, kurā aptaujāti 500-600 uzņēmēji katrā no Baltijas valstīm, vismazāk apmierināti ar valdības atbalstu, nodokļu politiku un biznesa likumdošanu ir Latvijas uzņēmēji. Vairākos rādītājos rezultāti ir līdzīgi kaimiņiem Lietuvā, bet Igaunijas biznesmeņi ar valsts politiku ir visvairāk apmierinātie. Latvijas uzņēmējiem viens no galvenajiem iebildumiem ir nodokļu politikas nepastāvība un nepieciešamība to diversificēt atkarībā no uzņēmumu lieluma.

“Valdības arguments publiskajā telpā ir – nevaram atļauties pazemināt nodokļus, jo tas nozīmē robu budžetā,” pagājušajā nedēļā notikušajā Kurzemes biznesa forumā norādīja ekonomikas zinātņu doktors, Ventspils Augstskolas prorektors Arnis Sauka. Viņaprāt, nodokļa pazemināšana par vienu procentpunktu neko citu kā robu valsts budžetā nedos.

“Ja nodokļu politika ir zāles, tad nevar meningītu ārstēt ar aspirīnu,” sacīja Sauka. Vēl lielāka nelaime ir nodokļu politikas nepastāvība, kas būtiski audzējot ēnu ekonomiku.

Komunikācijas trūkums starp uzņēmējiem un valdību ir viens no iemesliem negatīvi vērtētai uzņēmējdarbības politikai Latvijā, liecina VeA pētījumi. Latvijas uzņēmējiem, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem, piemīt “viensētas sindroms”, viņi komunicē ar klientiem, nedaudz ar pašvaldībām un kādām organizācijām, taču trūkst komunikācijas ar izglītības un pētniecības iestādēm, kas varētu stiprināt uzņēmumu konkurētspēju, klāstīja profesors. Politiķi Latvijā lieto retoriku “mēs – politikas veidotāji” un “viņi – uzņēmēji”, turpretim Igaunijā populārāks jēdziens ir “mēs kopā”.

Latvijā uzņēmēji, politiķi un ierēdņi dzīvo katrs savā informatīvajā telpā, un nav savstarpēju sarunu, lai nonāktu pie vienotiem attīstības kritērijiem, nav šo trīs atsevišķo sabiedrības daļu rezultatīvas sinerģijas, laikrakstam atzīst uzņēmējs Aigars Strauss. “Piemērs tam ir Nacionālās attīstības plāns – cilvēkiem ir dots tikai viens mēnesis tā apspriešanai, taču šis plāns noteiks mūsu dzīvi ilgus gadus.”

Pēc Strausa teiktā, ierēdņi kabinetos ir radījuši ļoti daudz labu lietu, kā stabilizēt ekonomiku un attīstīt uzņēmējdarbību, taču informācija par to nav plaši pieejama: “Ja esmu liels uzņēmējs, kam ir savi juristi, savi grāmatveži, tad viņi atrod šos atbalsta instrumentus. Taču cilvēks, kurš tikai sācis savu biznesu, mazais uzņēmējs, kurš strādā pats, nemaz nezina par atbalsta iespējām.”

Ierēdņiem ir uzstādījums – būt represīvai, kontrolējošai institūcijai, nevis uzņēmēju partnerim, un, pirmkārt, tas attiecas uz Valsts ieņēmumu dienestu, norāda SIA “Dendrolight Latvija” vadītājs Jānis Vašuks. Lielākā problēma nav nodokļa sloga apmērā vai vienkārši komunikācijā, bet gan prasmē būt sadarbības partneriem, panākt, lai ierēdņi un politiķi zinātu un popularizētu veiksmīgākās uzņēmējdarbības idejas un sadarbotos kopīga mērķa vārdā, nevis traucētu strādāt, skaidro uzņēmējs.

Savukārt Vilks norāda, ka Latvijas uzņēmēju neapmierinātība skaidrojama arī ar vēsturi. “Latvijai ļoti traucēja oligarhi, ekonomisko un saimniecisko interešu sajukums, bet no tā tik ātri nevar tikt vaļā, ēna velkas līdzi,” apgalvo Vilks.

“Pēdējos mēnešos dialogs ar uzņēmējiem ir labāks, mēs viens otru respektējam, mēģinām iekļaut uzņēmēju priekšlikumus,” stāsta Vilks, uzsverot, ka uzlabojumi Latvijā nāk lēnāk, bet nāk. “Lai izrāviens būtu straujāks, valdība nevar darboties viena pati, jāmainās arī uzņēmēju izpratnei.”

Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts min – nav pamata apgalvot, ka uzņēmējdarbības vide Igaunijā būtu objektīvi daudz labāka nekā Latvijā.

Pētījumā, kas veikts periodā uzreiz pēc krīzes, atspoguļojas arī uzņēmēju noskaņojums par situāciju Latvijā tolaik, viņš skaidro. Uzņēmēju bažas par nodokļu politikas stabilitāti ir saprotamas, taču, piemēram, valdības trīsgadu plāns par darbaspēka nodokļu samazināšanu ļauj plānot ilgākā termiņā.

“Kopumā ir pamats uzskatīt, ka uzņēmēju vērtējumi uzlabosies, jo Latvijā notiek ekonomikas atveseļošanās un mūsu uzņēmējdarbības vide ir starptautiski augsti novērtēta. Pats svarīgākais ir panākt, lai mūsu ekonomika attīstās sabalansēti, bez jauniem burbuļiem,” saka ekonomikas ministrs.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
4

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
102

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
106

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
100

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
28

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Pašvaldība gatavojas ziemas ceļu uzturēšanai

00:00
04.11.2025
77

Cēsu novada pašvaldība kopumā gatava gaidāmajai ziemai un savā pārziņā esošo ceļu uzturēšanu nodrošinās. Tā var spriest no apvienību pārvalžu vadītāju teiktā “Druvai”. Jau novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Kristaps Ēdolfs pilnībā pārliecināts apliecināja, ka pašvaldības ceļu uzturēšana ziemas sezonai ir nodrošināta un līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem par darbiem Cēsīs un Vaives pagastā ir […]

Tautas balss

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
8
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
22
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Kā indeksēt lielākās, kā mazākās pensijas

08:18
03.11.2025
25
Cēsniece raksta:

“Tiekoties ar kaimiņieni, saruna iegriezās arī par pensiju indeksāciju. Man pensija maza, tas, ko saņēmu oktobrī vairāk, arī nav daudz. Savukārt kaimiņienei pensijā vairāk par tūkstoti eiro mēnesī. Viņa teica, ka tie 50, 60 eiro, kas klāt, neko daudz vairs neizsaka, labāk jau vairāk būtu indeksējuši mazās pensijas, lai labāk cilvēkiem, kuriem ienākumi zem iztikas […]

Meitene un meitene … dušā

09:15
28.10.2025
73
1
Māmiņa raksta:

“Runājot par Stambulas konvenciju, dzirdēts, ka vīrietis, kas sevi uzskatot par sievieti, drīkstēšot iet sieviešu dušā. Man gribas teikt, ka arī sieviešu, īpaši jau pusaudžu vecuma meiteņu, kopēja mazgāšanās nav nemaz tik vienkāršs jautājums. Pro­tams, ir nepieņemami, ja sievietei piespiež atrasties vienās mazgāšanās telpās ar vīrieti, bet dažai meitenei atrasties tajās kopā ar citām sava […]

Sludinājumi