Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Latvija atzīmējas pasaules mērogā

Druva
00:00
01.12.2006
7
1lp Natosamits

NATO Rīgas samits aizvadīts, iezīmējot jaunu posmu alianses un pasaules nākotnē.

Latvija visaugstākajā līmenī pierādīja, ka arī mazai valstij ir pa spēkam noorganizēt pasaules mēroga pasākumu. Lai arī šis bija tā dēvētais mazais samits un jaunas valstis aliansē netika uzaicinātas, vairāki aspekti to tomēr ļauj saukt par nozīmīgu NATO vēsturē. Jau ar to vien, ka tas pirmo reizi notika bijušās PSRS teritorijā, Krievijas robežas tiešā tuvumā. Iespējams, tieši tas bija iemesls gaisā virmojošajām runām par iespējamo, bet nenotikušo Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierašanos Rīgā uzreiz pēc samita.

Neraugoties uz šīm intrigām, Rīgas samits izpelnījies tā dalībnieku atzinību. NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers noslēguma preses konferencē atzina, ka uz to liktās cerības attaisnojušās: “Rīgas deklarācija tam ir labākais apliecinājums. Esam panākuši vienošanos visos svarīgākajos jautājumos. Varu izteikt vislielāko pateicību Latvijas Valsts prezidentei, valdībai un visai Latvijas tautai par brīnišķīgo samitu. Šis samits tika dēvēts par transformācijas samitu, un to vislabāk apliecina tas, ka pēdējos gados Eiropa ir mainījusies uz labo pusi. Jau ar to, ka NATO galotņu sanāksme notiek te, Rīgā,” teica NATO ģenerālsekretārs.

Pēc samita oficiālajiem pasākumiem preces centra galvenajā zālē viņš izteica vislielāko paldies arī visiem brīvprātīgajiem, kuri ar savu nesavtīgo līdzdalību palīdzēja samita norisei. Kā ziņots, pasākumā bija iesaistīti 600 brīvprātīgie no visas Latvijas. Visvairāk viņu strādāja preces centrā, nodrošinot aptuveni pusotra tūkstoša žurnālistu sekmīgu darbu. Sarunā ar brīvprātīgajiem “Druva” uzzināja, ka ikviens no viņiem to vērtē kā lielisku pieredzi turpmākajai dzīvei. Iespēja būt klāt pasaules mēroga pasākumā, būt vienam no tiem, kuri nodrošina tā norisi, ir īpašs uzdevums. Lai arī tas prasījis daudz spēku, ieguvums ir krietni lielāks.

Arī Valsts prezidente un NATO samita birojs viņiem saka vislielāko paldies, tāpat kā daudziem tūkstošiem policistu, armijas pārstāvju un zemessargu.

Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga noslēguma preses konferencē, vērtējot samita nozīmi, teica: “Latvija ļoti lepojas, ka mums uzticēts gods rīkot šo NATO galotņu sanāksmi. Rīgai ir simboliska nozīme, jo pirmo reizi NATO samits notiek valstī, kas ne tikai atradās aiz dzelzs priekškara, bet pat nebija uz pasaules kartes. Kopā ar mūsu kaimiņiem Igauniju un Lietuvu mēs veicām pirmos soļus uz demokrātijas konsolidāciju un sākām domāt par pievienošanos šādai spēcīgai aliansei kā NATO. Pašlaik mēs esam pilntiesīgi locekļi, piedalāmies visu lēmumu pieņemšanā. Un tas, ka NATO ir uzticējusi tik jaunam NATO dalībniekam šāda līmeņa atbildību – organizēt NATO galotņu sanāksmi – pats par sevi norāda uz to, ka transformācija, kas ir šīs galotņu sanāksmes moto, jau notiek šobrīd un arī turpināsies.”

Kā samitu vērtē ASV prezidents Džordžs Bušs, žurnālistiem nebija iespējams uzzināt, jo ASV nerīkoja noslēguma preses konferenci, kā to darīja citas valstis. Tomēr attieksmi pret to var meklēt, iepazīstot ASV prezidenta teikto pirms paša samita. It īpaši viņa uzrunā “Rīgas konferences” un “Jauno līderu foruma” dalībniekiem, kurā augstais viesis teica: “Latvijai un visām Baltijas valstīm šī ir lepna diena. Amerikas tautas vārdā saku jums paldies par viesmīlību, draudzību un drosmi, ko izrādāt, būdami NATO aliansē. Kā NATO dalībvalstij jums ir vitāli svarīga loma visefektīvākajā un vissvarīgākajā militārajā aliansē pasaulē. Kā NATO sabiedrotie jūs vairs nekad nebūsiet vieni, aizstāvot savu brīvību, un jūs vairs nekad neiekaros sveša vara.”

Lai arī var teikt, ka tā ir nodeva samita rīkotājiem, ikvienai ASV prezidenta runai ir liela nozīme, it īpaši ja tā teikta tik nozīmīgā forumā. Politiķi un politikas analītiķi atzinīgi novērtē Rīgas samitu gan no politiskā viedokļa, gan kā lielu ieguldījumu Latvijas pazīstamības un prestiža vairošanā. Samits vēl tiks vērtēts un izvērtēts, bet ir skaidrs, ka turpmākajos divos gados NATO darbību lielā mērā noteiks Rīgas deklarācija.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
33
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
159
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
138
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
135
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
6
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi