Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Latviešiem saldumi garšo!

Druva
23:00
02.04.2009
12
200904022132457438

SIA “Roze MJ” maiznīcā “Roze”, kas atrodas Straupē, top dažnedažādi konditorejas produkti – cepumi, smalkmaizītes, kliņģeri, kūkas un tortes.

Maiznīcas vadītāja Vizma Jonase un konditore Gudrīte Kaļiga stāsta, ka klientu vidū populāra ir torte “Anda”. To nobaudījuši daudzi, pasūtījumi tiek saņemti arī no Cēsīm, Limbažiem, Valmieras, pat Rīgas rajona.

Lai gan maiznīca piedāvā dažādas tortes, „Anda” kļuvusi īpaši atzīta. Tajā var sajust smilšu mīklas, bezē, kā arī kondensētā piena un riekstu garšu, stāsta konditore. V.Jonase un G. Kaļiga: „Kūka ir salda un trekna, tomēr , apēdot gabaliņu, gribas arī otru. Šī kūka garšo arī vīriešiem, kuri pēc kūkām ne vienmēr ir kāri.”

V. Jonase uzsver, ka cepējas gardumus gatavo no „Dobeles Dzirnavnieka” miltiem, pildījumiem izmanto „Pūres” ievārījumus. Laba sadarbība izveidojusies ar piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību „Straupe”, kuras ražotais sviests un biezpiens ir būtiska sastāvdaļa daudzos gardumos. Dabīgo, Latvijā ražoto produktu izmantošanu kūku, bulciņu un citu izstrādājumu tapšanā novērtējot arī pircēji.

„Īpaši jau pilsētnieki izjūt garšas atšķirības, jo ne visur cepšanai izmanto tikai tradicionālās izejvielas. Mūsu konditores bijušas semināros, no kuriem atbraukušas un teikušas – ja mēs ceptu tā, kā stāstīts seminārā, mums klienti pazustu ļoti ātri. Diemžēl ir iespējams konditorejas izstrādājumus pagatavot arī no jau apstrādātām vielām, pulverīšiem. Ir pat biezpiens, kas nav biezpiens, bet sintētika,” neslēpj V. Jonase.

Konditores skaidro, ka ļoti svarīgi ievērot visu tradicionālo konditorejas izstrādājumu gatavošanas procesu, neko nesteidzinot. Kliņģeru, maizes un citu izstrādājumu mīklai ir būtiski uzrūgt. Nereti mīkla daudz labāka ir nākamajā dienā pēc iejaušanas, taču daudzviet konditori mīklas sastāvdaļas samīca un, neļaujot pietiekami uzrūgt, uzreiz arī rullē un cep. Arī tas ietekmējot garšas īpašības.

V. Jonase stāsta, ka cepējām ir liela pieredze, kas ļauj nodrošināt augstu kvalitāti un nemainīgu izstrādājumu garšu, pie kuras pircēji ir pieraduši. Turklāt svarīga ir darba mīlestība. Receptes, pēc kurām cep gardumus, ir tradicionālas. Nereti rodas jaunas, tomēr novērots, ka pircēji esot drīzāk konservatīvi un priekšroku dod garšai, kas jau labi iepazīta.

Pieprasītas ir ne tikai tortes, kūkas un cepumi, arī pīne ar ķiršiem un kliņģeris. V. Jonase skaidro, ka kliņģera pagatavošanā tiek izmantota atšķirīga tehnoloģija, jo pildījums ar rozīnēm tiek ietīts mīklā, nevis iemaisīts. Iecienīta ir arī augstākā labuma miltu baltmaize, arī graudu un sīpolu maizīte.

Ceptos gardumus var gan pasūtīt, gan iegādāties veikalos Straupē, Stalbē, Vaidavā un Tūjā. Maiznīcas vadītāja vērtē, ka ar garšīgo, kvalitatīvo produkciju ir iegūta stabila pozīcija un pircēju netrūkst: „Latvietis vienmēr ir mīlējis labi paēst un baudīt saldumus. Tā tas arī būs. Turklāt par labu produktu pircējiem naudas nav žēl.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
172

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi