Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Lasīt bišu villainīšu rakstus

Sarmīte Feldmane
00:00
28.11.2015
5
Img 2872 1

Pārgaujas novadā, Straupē, Piķiera namiņā, iekārtota savdabīga, reizē arī atjautīga un mīļuma pilna izstāde. Tajā bišu sedziņas jeb villainītes. Tās pašas, ar kurām bitenieki stropā apsedz kāres. Laika gaitā bites uz sedziņām ar propolisu saraksta stāstu stāstus, sazīmē gleznas un droši vien pieraksta arī dziesmas.

“Tas ir pārsteigums,” ienākot izstādē, atzina ikviens. Bišu sedziņas, ieliktas rāmīšos kā gleznas, izgaismotas, radīja mītisku gaisotni. Visa telpa smaržoja pēc medus. Katrs gribēja ik bišu gleznu papētīt cītīgāk, ja jau ieskatās, tad var ieraudzīt arī to, ko negrib.

Līdz šim par bišu villainīšu, kā bišu sedziņas mīļi sauc kultūras darbiniece un dārzniece Guna Rukšāne, izstādi gan nav dzirdēts. “Guna lūdza, lai pirtij atnesu bišu sedziņu. Viņa paņēma rokās, pacēla pret sauli un sacīja – tā jau glezna. Dažas sedziņas tika ieliktas logos, smaržoja visa māja,” pastāsta Raiskuma bitenieks Jānis Rukšāns. Viņš tāpat kā kolēģis Otto Abzalons no Straupes atbalstīja Gunas ideju – sarīkot bišu villainīšu izstādi.

“Vecās sedziņas krājas maisā, kuras galīgi sacaurumotas, izberžu propolisu, tad izmetu, skaistākās kāds paņem – izmanto pirtī, tin ap kājām, lai noņem sāpes. Bija laiks, kad lina vai kokvilnas auduma sedziņu vietā lika plēvi, bet auduma sedziņa ir kas cits. Visizturīgākās bija no brezenta, tās kalpoja gadus piecus. Cik ilgi viena sedziņa būs derīga, arī atkarīgs no biškopja rūpēm par bitēm. Ja bitēm trūkst telpas, tās mēģina tikt tālāk un sedziņu sacaurumo,” pieredzē dalās dravnieks Otto Abzalons un atzīst, ka, ieraugot sedziņas izstādē, nemaz negribas ticēt, ka tās ir tās pašas, kas stāvējušas maisā kā nevajadzīgas.

Vajag tikai paskatīties apkārt, viss ir tepat vien – tā var teikt par Gunas izstādes ideju. Jānis Rukšāns vien nosmej, ka, rīkojot izstādi, nav rakstīts projekts un prasīts finansējums un tas, kas redzams kā gleznas, netiek saukts par mākslu vai instalācijām.

“Tā ir fantastiska ideja. Piķiera namiņš ir pārvērties. Tumšais laiks, cilvēkiem vajag dzīvesprieku un gaismu. Un te tas ir, ceru, ka straupieši ienāks un paskatīsies,” “Druvai” sacīja Vidzemes lauku partnerības “Brasla” izpilddirektore Līga Kārkliņa. “Braslas” birojs atrodas Piķiera namiņā, kur iekārtota bišu villainīšu izstāde. Decembrī paliek desmit gadi, kopš šī ēka tika atjaunota. Vairākus gadus te bija Tūrisma informācijas centrs, tad mājvietu atrada “Brasla”.

“Te ir mājīgi. Tagad arī gaiši,” atzina Līga Kārkliņa.

Izstādes “Ar bišu villainīti” atklāšanā dziedāja Straupes koris, abi bitenieki – Otto un Jānis arī ir koristi. Izstādes iekārtotāja vai, smalki sakot, kuratore Guna Rukšāne bija parūpējusies, lai ikviens ne tikai varētu pagaršot dažādus medus, ziedputekšņus un bišu maizi, pasmaržotu vaska sveces, bet arī ko vairāk uzzinātu par dravniecību. Zināšanu pārbaude bija nopietna.

Bija jāzina pastāstīt, kas ir propoliss, kas vasks, cik vērtīgs ir bišu māšu peru pieniņš, kas ēd bišu maizi, jāzina tautasdziesmas par bitēm un biteniekiem un arī jāsacer pašiem, kā arī jābūt pārliecinātam, vai medus nesējai ir ķepiņas vai kājiņas, cik bitītei kāju un acu. Jānis Rukšāns atgādināja, ka bites nav čūskas, tās nekož, bet dzeļ. Otto Abzalons stāstīja par dažādu medu un uzsvēra, ka tāda pavisam tīra kādu ziedu medus nemaz nav. Savs stāsts viņam bija par īpašo viršu medu, par to, ka griķu medus vairs nav tāds kā kādreiz, jo moderno griķu šķirņu ziedi smaržo citādi. Savukārt bišu indi biškopji vairs nevāc, to prot sintezēt ķīmiķi. Viņš arī pauda pārsteigumu, ka liepziedu medus ne visiem garšo, un vainojams, visticamāk, no Bavārijas ievestais liepziedu medus, kam ir specifiska garša, tā ietekmē arī vietējā medus pircējus. “Man visu mūžu garšojis viršu medus,” lepns par patstāvību stāstīja dravnieks Jānis.

Tajā pēcpusdienā Piķiera namiņā bija saruna par biškopību. Arī vasaru, jo tad bites rada brīnumu – kārēs sanes medu, bet uz sedziņām no propolisa atstāj vasaras piezīmes. Ziemu gaidot, cilvēkam laiks pabūt vasarā, pavērtēt bišu paveikto.

Guna Rukšāne iecerējusi “Ar bišu villainīti” iepazīstināt Pārgaujas novada ļaudis arī citos pagastos un Cēsīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi