
Kamēr Cēsīs vēl sapņojam par Gaismas pili, Kurzemē – Kuldīgā un Ventspilī –
sapņi jau piepildīti. Turklāt pašvaldības radušas oriģinālus risinājumus, lai 90. gados tukšajos bērnudārzos bibliotēkām ierādītās mājvietas tagad pārceltu uz ēkām, kas gan ārēji atgādina pilis, gan saturā iekļauj visu, kas 21. gadsimtā bibliotēkas ļauj dēvēt par Gaismas pilīm.
Uz sinagogu Vecpilsētas ieliņu tīkls Kuldīgā ir tikpat sarežģīts kā Cēsīs, tāpēc, pārbraucot tiltu pār upi pie Ventas rumbas, vidzemnieku autobusam nākas krietni līkumot pa ieliņām un arī tad vēl apstāties, lai vaicātu ceļu uz Kuldīgas Galveno bibliotēku. Atbilde ir viena: „Jums jādodas uz sinagogu.” Bibliotēka tik tikko darbu sākusi ebreju reiz celtajā dievnamā, kurš pirms tagadējās pārtapšanas par grāmatu namu septiņus gadus stāvējis pamests, bet, sākot jau no pēckara laikiem, ilgus gadus Kuldīgā kalpojis kā kinoteātris.
Zinot padomju varas attieksmi pret reliģijām un reliģiskām celtnēm, nav brīnums, ka 40. gadu beigās ieeja kinoteātrī izbūvēta tieši caur vietu, kas starpkaru laikā ebreju dievnamā kalpojusi par altāri. Tagad, pēc ēkas vērienīgās rekonstrukcijas, ieeja trīsstāvīgajā ēkā atjaunota bijušajā vietā, bet telpas daļā, kur reiz lasīti svētie raksti, saglabāta garīgā vertikāle – arhitektūrā, ļaujot ienācējiem pavērt skatu uz augšu, ēkas majestātiskumu, bet bibliotēkas darbībā atvēlot šo atklāto telpas daļu izstādēm un apcerīgiem mirkļiem lasītavā. „Pēc pirmajām darbības nedēļām bijušajā sinagogā, bibliotēkas darbiniekiem ir radusies sajūta, ka māja mūs ir pieņēmusi. Lasītāji jaunajā vietā jūtas pacilāti, to nu nekādi nevar salīdzināt ar būceņiem līdzīgām telpām, kādās grāmatas glabājām bijušajā bērnudārzā, turklāt bibliotēka atradās pilsētas nomalē,” stāsta Kuldīgas Galvenās bibliotēkas vadītāja Laima Mirdza Ostele, izrādot varenību atguvušo 1875. gadā celto sinagogu un ļaujot ielūkoties arī blakus
namā, kurš uzcelts vēl agrāk un ilgus gadus kalpojis kā ebreju mazais lūgšanu nams. Pēc atjaunošanas darbiem, kas jau sasnieguši noslēguma fāzi, šis nams bibliotēkai Kuldīgā kalpos kā izstāžu un semināru ēka, arī ar zāli, kas piemērota kamerkoncertiem.
Bibliotekāri 2004. gadā Kuldīgas pašvaldībai izvirzīja diskusiju tēmu par to, ka bibliotēkas darbībai jādod lielāks vēriens, jāmeklē pilsētā jauna vieta. Diskusiju viedokļi vairākus gadus lēkājuši kā pa celmiem, līdz izkristalizējusies doma par sinagogas ēku kā pulcēšanās, pētniecības, izglītības un grāmatu namu. Kuldīdznieku ieceri ar atbalsta vēstuli pagodinājusi Latvijas ebreju kopiena. Iecere no apspriešanas līdz īstenošanai nogājusi septiņus ga-dus. Būvē ieguldīti 1,5 miljoni latu, no kuriem 1,3 miljonus sedzis Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonds. Novembrī notiks ispaidīgās kultūras celtnes Kuldīgā oficiāla atklāšana.
Bibliotēka – amfiteātris Ventspili Venta pārdalījusi uz divām visai autonomām daļām, vienīgi Pārventā bija jūtams sabiedriskās nozīmes centra trūkums. Privātīpašumu atgriešanas laikos Pārventas bibliotēka bija radusi mājvietu necilā vietā, bijušā bērnudārzā, un daudzi ventspilnieki pat nezināja teikt, kur tā ir.
Divu gadu laikā, kopš Pārventā bibliotēka sākusi darbu pilnīgi jaunā, ļoti oriģināli celtā būvē, arī tie, kas nav čakli grāmatu lasītāji, zinās pateikt, kur slejas Gaismas pils. Tā kā bibliotēkā ir pietiekami daudz garāmgājēju skatam atklātu, stiklotu sienu, gan dienā, gan vakaros, kad iededzas gaismas, arī tiešā nozīmē to var dēvēt par Gaismas pili.
Ventspilnieki, izsludinot konkursu par Gaismas pils celtniecību, nāca klajā ar vīziju, ka ēkai, lai gan grāmatu krātuvei, jābūt telpiski vieglai – it kā grāmatu virpulim. 2006. gada konkursā šādu ideju skicēs nespēja īstenot neviens, un nama būvniecības projektam tika izsludināts atkārtots konkurss. Arhitekts P.Bajārs nāca klajā ar vīziju, kuru par oriģinālu un īstenojamu atzina ne vien Ventspils pašvaldība, arhitekta darbs profesionāļu vērtējumā starp jaunbūvēm 2009. gadā atzīts par labāko Latvijā. Ēkas iekšējā izbūve patiešām atgādina grāmatu virpuli. Grāmatu plaukti gar malējām sienām met vairākus lokus – 200 metru garā ceļā, aizvirzoties līdz trešā stāva augstumam. Grāmatu loks un ēkas balkoni iekļauj baltā krāsā noformētu amfiteātri sabiedriskām norisēm. Ienākot šajā namā, gaišās krāsas un nama ovālās formas raisa tādu kā brīvestības sajūtu. To veicina arī visai demokrātiskais amfiteātra mēbeļu izvietojums. Tajā ir darba vietas ar interneta pieslēgumu un klausītāju vietas koncertos aprīkotas ne tikai ar krēsliem, bet arī spilveniem. „Pāris gadu laikā spilveni jau ir krietni kalpojuši, mēs pat domājam ķerties pie to atjaunošanas,” izrādot
vienotās, lielās telpas vidū izvietoto amfiteātri, stāsta Pārventas bibliotēkas vadītāja Igeta Gredzena.
Sabiedriskās celtnes būvniecībā ieguldīti trīs miljoni latu, kuri ņemti no Ventspils pašvaldības un valsts budžeta.
24 stundas diennaktī Pateicoties ārpus ēkām novietotām pašapkalpošanās iekārtām, visu diennakti darbojas Ventspils Galvenā un Ventspils Pārventas bibliotēka, tā turpmāk strādās arī Kuldīgas Galvenā bibliotēka. Grāmatas un diskus tādējādi var atpakaļ nodot jebkurā diennakts laikā, pa atveri priekšmetus ieslidinot apkalpošanas iekārtā.
Ventspilī iekārtas vispieprasītākās šogad izrādījās garajās Jāņu brīvdienās. Pēc tām „kastē” bibliotekāri ieraudzīja vairāk nekā simts sūtījumu, kuri bija atgādāti brīvdienās, bet pirmajā pēcsvētku dienā tie jau atradās bibliotēkas plauktos un gaidīja nākamos lasītājus un klausītājus. Mairita Kaņepe
Komentāri