Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Kultūrtelpa jāprot kvalitatīvi piepildīt

Sarmīte Feldmane
23:00
23.04.2022
7
Kultiras Forums

Ar dažādām domām Cēsu novada kultūras forumā satikās nozares pārstāvji. Tēma bija izraudzīta brīdim pēc administratīvi teritoriālās reformas aktuāla – kultūrvietas.

“Nereti dzirdu, ka tautas nams un bibliotēka ir vienīgā kultūrtelpa lauku teritorijā. Gribu oponēt – tā var būt pļavā, vecā rūpnīcā. Tautas nami un bibliotēkas bija un būs svarīga kultūrtelpa katrā ciemā, bet jādomā plašāk. Arī grants ceļš nevar būt šķērslis, lai ieinteresētu apmeklēt kādu kultūrnotikumu. Svarīgs ir produkts,” uzrunājot foruma dalībniekus, sacīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un atgādināja, ka Cēsis gadu desmitiem saistītas ar kultūru.

2015.gadā  Eiropas Komisija Cēsis ierindoja starp 70 Eiropas kultūras lielpilsētām. “Būtiski ir atzīt un novērtēt kultūras nospiedumu, kas ir pilsētā. Un ap to jāveido novada attīstība,” bilda J.Rozenbergs, ieskicējot, ka tieši kultūra atdzīvinājusi ēkas, kas gadu desmitiem stāvēja tukšas.
Līgatnē “Zeit” par kultūrvietu pārvērtis kādreizējās rūpnieciskās ražošanas telpas,  Pavāru māja saim­nieko kādreizējā papīrfabrikas dzemdību namā, bijušajā Cēsu alus brūzī darbojas “Mala” un Vides risinājumu institūts veido  kultūrtelpu, Ruckas muižā ir mākslas rezidence, bet arodskolas bijušajā sporta zālē – Pasaules latviešu mākslas centrs. Jauna dzīve tiks dota neredzīgo kvartālam.

“Caur kultūru pilsētā ienāk investīcijas. Pēc krīzes pašvaldība sāka strādāt, lai nākotnē Cēsis būtu  izcila vieta dzīvošanai, kur noteikta vieta ir arī kultūrai,” teica J.Rozenbergs.

Jaunajā Cēsu novadā ir 80 kultūras centri, tautas nami, bibliotēkas, muzeji un amatu mājas. No tiem 26 tautas nami un kultūras centri. Kā uzsvēra domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis – tas ir kā liels orķestris, kurā katrs māk spēlēt savu instrumentu, bet orķestris skan citādi, ja ir diriģents.

“Dzirdēts, ka reorganizējot kultūras pārvaldību, tiks zaudēta vietējā pašapziņa un grauta identitāte.  Neesmu sapratis, kā var atņemt identitāti. To varam tikai kopt un attīstīt. Ir būtiski iesaistīt kultūras norisēs vietējo kopienu,” sacīja A.Egliņš-Eglītis un vērtēja, ka vienotajā pārvaldībā mīnuss varētu būt birokrātija, pārējais ir ieguvumi.

Maijā plānots apstiprināt novada kultūras stratēģiju, jūnijā iecerētas pirmās sarunas par 2025.gada pasākumiem, kuros tiks atspoguļotas tās pašas tēmas, kas bija aktualizētas Cēsu novada pieteikumā konkursam par Eiropas kultūras galvaspilsētas godu.

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte atgādināja, ka amatiermāksla ir skatuves māksla un vienmēr gribam redzēt skaistus priekšnesumus.  “Kovida laikā Latvijā kolektīvu skaits, vērtējot Dziesmu svētku starplaikus ilgākā posmā, sarucis par simts kolektīviem. Agrākos gados apmēram tikpat izveidojās no jauna. Nevar pateikt, cik daudzi pēc pandēmijas tomēr atsāks darbu, jo korekcijas ieviesa arī sertifikāta nepieciešamība. Jautājums ir par  30 līdz 40 procentiem amatiermākslas kolektīvu dalībniekiem, vai viņi atgriezīsies Dziesmu svētku kustībā,” skaidroja S.Pujāte. Amatiermākslā tikai līdz desmit procentiem kolektīvu nav pašvaldību dibināti.

S.Pujāte  “Druvai” atzina, ka arī administratīvi teritoriālā reforma, jauno novadu veidošanās kultūras darbiniekiem rada spriedzi. “Ne visas pašvaldības jau izveidojušas jaunās struktūras. Kamēr tas notiek,    darbinieki nejūtas droši gan par paveikto, vai tas tiks novērtēts, gan par to, vai tas nākotnē būs vajadzīgs. Mainoties spēles laukumam, darba devējiem ir jārada apstākļi, lai darbinieki nejūtas slikti, jāatgādina, ka katrs mazais tautas nams ir vērtība,” viedokli pauda S.Pujāte. “Mainās birokrātiskā kārtība, mainās plānošana, saskaņošana. Ceru, ka kultūras procesi turpinās, kolektīvi gatavojas Dziesmu svētkiem. Cēsu novadam ir ļoti liels potenciāls,” teica S.Pujāte.

Latvijas Kultūras centru konsultatīvās padomes vadītāja, Siguldas kultūras centra “Devons” un Siguldas kultūras centra vadītāja Jolanta Borīte, labi pārzinot jauno Cēsu novadu, jo savulaik strādāja Cēsīs, ieskicējot svarīgāko novada kultūrpolitikā, uzsvēra: “ Cēsu novadā kultūrtelpa ir ļoti plaša, svarīgi, lai katru pamana. Kopīgajā mērķī katram ir sava vieta un uzdevumi. Piebalga, Līgatne ir ar savu jaudu, kas jārespektē. Kultūras namu, centru uzdevums nav tikai pasākumu rīkošana un Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšana, tas ir arī kultūrtūrisms, materiālā un nemateriālā mantojuma uzturēšana. Būtiska ir starpnozaru sadarbība, vajadzīgs kopīgs darbs, redzējums, telpa,” ”Druvai” sacīja J.Borīte.
Priekuļu apvienības pārvaldes kultūras pasākumu organizatores  Ingas Cipes pārdomas  “Kultūra. Pašsaglabāšanās.” kolēģiem bija kā spēka vārdi. Savstarpējās sarunās ne viens vien atklāja, ka šis laiks un notikumi  rada pārāk daudz nezināmā. Divos ierobežojumu gados tik daudz mainījies gan cilvēku ikdienā, gan vajadzībās.

“Labāk nodilt, nekā norūsēt. Neko sliktāku par sliktu pieredzi, kas kalpos kādam labam darbam, izdarīt nevaram. Katram jāuzceļ savs vērtību nams. Ja tā nebūs, var nokļūt stāvoklī, ko saucu par kultūras brošu, nevis rotu, ar ko rotājamies. Tā ir kultūras simulācija, plātīšanās. Daudziem patīk būt kultūras sastāvdaļai, bet pašiem nav izpratnes, apzinātības, nav pieslēgšanās kultūrai. Cilvēkam no dabas ir vēlme pilnveidot sevi un visu apkārt. Kultūra ir avots. Tās vienmēr vajag vairāk, nekā domājam, ka vajag,” sacīja I.Cipe.

Foruma dalībnieki atzina, pasākums vispirms jau bija iespēja satikties. “Prieks par satikšanos ar kolēģiem, noderīgi uzzināt nākotnes plānus novadā. Strādājot Ungurmuižā, ir maz informācijas. Tagad esam novadā, gribas tajā iekļauties,” sacīja Ungurmuižas vadītāja Ieva Ņevečorova.

Pēc foruma A.Egliņš-Eglītis atzina, ka turpmāk kultūras darbiniekiem noteikti jāsatiekas, katram jāver vaļā sava pūra lāde, jāiepazīstas, jo diemžēl jaunajā novadā cits par citu zina maz.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
11

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
19

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi