Pagājušonedēļ nozares ekspertu grupas paziņoja Latvijas kultūras kanonā iekļautās izcilākās un ievērojamākās kultūras vērtības un mākslas darbus. Sākotnēji katrā nozarē tika atlasīti 60, tad 30 un visbeidzot vajadzēja palikt 12 nacionālām vērtībām. Šis nosacījums gan ievērots tikai mūzikas un kino nozarē, pārējās palicis krietni vairāk. Par katrā nozarē iekļautajām vērtībām “Druva” rakstīs atsevišķi. Varam būt lepni, ka Latvijas kultūras kanonā lasāmi brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki”, Kārļa Skalbes “Ziemas pasakas”, Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, Alfrēda Kalniņa solodziesmas, Imanta Kalniņa “Ceturtā simfonija”, arī aktieris Uldis Pūcītis kā viens no spilgtākajiem dzīvā procesa aktieru tipa pārstāvjiem Latvijā.
“Kultūras kanons pirmām kārtām ir mēģinājums aktualizēt sarunu par kultūras izglītības līmeni, kas bieži dod pamatu runāt par kultūranalfabētismu. Tā ir kultūras kanona lielā virsjēga,” uzsvērusi Latvijas Mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Projektā “Latvijas kultūras kanons” Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras docētāji un studenti laikā no pērnā gada septembra līdz janvārim veica pētījumu “Latvijas jauniešu priekšstati par kultūras kanonu”. Aptaujāti vairāk nekā 750 jaunieši.
“Jauniešiem ir zema informētības pakāpe un ļoti atšķirīgs zināšanu līmenis par Latvijas kultūras vērtībām. Viņi paši apzinās un atzīst Latvijas nacionālo kultūras vērtību apdraudējuma pastāvēšanu mūsdienu sabiedrībā,” stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Anda Laķe, kuras vadībā tika veikts pētījums.
Galvenie pētījuma secinājumi – jauniešiem ir zema informētības pakāpe un ļoti atšķirīgs zināšanu līmenis par tām vērtību kopām, kuras kanona nozaru eksperti identificējuši kā eventuāli iekļaujamas kultūras nozaru vērtību sarakstos. Vislabāk pārzinātas ir vērtības tautas tradīciju jomā un literatūrā, visvājāk –
vizuālās mākslas nozarē, maz jauniešiem pazīstamu vērtību arī kino un skatuves mākslas nozarē. Jaunieši atzīst, ka Latvijai ir savas specifiskas kultūras vērtības, taču nespēj nosaukt īpaši plašu šādu vērtību kopu. Tiek nosaukti Dziesmu svētki, tautas dziesmas, Līgo svētki, Mārtiņdiena, Ziemassvētki, Brīvības piemineklis, valoda.
Jaunieši arī uzskata, ka ir grūtības saglabāt kultūras vērtības, jo tradīcijas tiek izkropļotas un komercializētas. Viņu izteikumos jūtama nostalģija pēc tradīciju autentiskuma, taču tiek kritizēti arī centieni mākslīgi, demagoģiskā ceļā saglabāt kādas vērtības. Runājot par to, kas ir tās vērtības, ko latvieši cenšas saglabāt vismērķtiecīgāk, tiek minēta latviešu valoda un Dziesmu svētki.
Biežāk (piektā daļa respondentu vai vairāk) kā visizcilākās Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās jomās, ar kurām lepojamies, studenti nosauc Jāņus. Mākslas filmu “Rīgas sargi” kino nozarē minējuši 47 procenti respondentu, bet “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” –
40. Dziesmu un deju svētkus minējuši 44 procenti respondentu atbildēs par tautas tradīcijām un 36 procenti mūzikas jomā, Raimonds Pauls
mūzikas nozarē – 36% atbilžu, Brīvības piemineklis
minēts arhitektūras un dizaina jomā – 30, Rainis –
literatūras nozarē 29, Vilhelms Purvītis – vizuālās mākslas nozarē 27 procentos.
Aptaujas
laikā plašākai sabiedrībai nebija informācijas par kultūras kanona projektu.
88 % respondentu – studentu uzskata, ka Latvijai savs kultūras kanons ir noteikti vajadzīgs (50,7%) vai drīzāk ir vajadzīgs (37,3%). Kanons nepieciešams, lai neaizmirstu Latvijas kultūras vērtības (32,8%), lai apzinātos, ar ko Latvijas kultūra atšķiras no citām kultūrām (21,2%), lai izvērtētu, kas Latvijas kultūrā ir nozīmīgākais (19,6%), lai palīdzētu ārzemniekiem iepazīt Latvijas kultūras mantojumu (15,2%).
