“Jūtos tā, it kā man rokas būtu sasietas. Viss, kas vajadzīgs darbam, pasākumu rīkošanai, tagad jāsaskaņo ar grāmatvedību Jaunpiebalgā. Neko nevaru ne plānot, ne pirkt bez viņu ziņas. Mums gadā bija kādi trīs jauki kultūras pasākumi un labi apmeklēti. Man liekas, ka tagad cilvēki tikai zaudēs, un zaudēs arī pasākumu kvalitāte. Zaudēs emocionāli, nebūs tā mīļuma,” skaudri novada iespējas vērtēja Zosēnu pagasta kultūras nama vadītāja Inga Kļaviņa. Arī pagasta bibliotēkā joprojām nepērkot jaunās grāmatas, jo nezinot, ko drīkst, ko nedrīkst. Tajā pašā laikā esot zosēnieši, kuri izlasījuši visu bibliotēku un uz jaunumiem gaidot kā medusmaizi.
“Ne jau tikai tagad, jau gadiem cilvēki neatļāvās iegādāties grāmatas. Viņi lasīja un lasīs bibliotēkā. Arvien biežāk nāk un prasa arī laikrakstus, jo cilvēki rēķina līdzi katru santīmu un mazāk abonē. Vietējie labprāt lasītu arī daudzus žurnālus, bet abonējam ļoti maz, jo tie ir dārgi,” sacīja bibliotēkas vadītāja Irene Prīse.
Taču, spītējot līdzekļu trūkumam un neskaidrībai par nākotni, arī šajā Sieviešu dienā Zosēnos bija jauks pasākums un pagasta ļaužu kopā pasēdēšana pavasara svētkos. Tāpat nerimst teātra spēlētāji, un darbīgās Zosēnu sievas nāk kopā vingrot un gaida, kad pagastmājā būs nodarbības, lai apgūtu ko jaunu.
Zosēniete Spodra Cīrule joprojām priecājas, ka pirms pāris gadiem iemācījusies apgleznot stikla traukus un zīdu, un viņa atkal labprāt mācītos. Mājās viņa labprātāk lasa nevis novada, bet Zosēnu pagasta avīzīti. Spodra atzīstas, ka ir lokālpatriote un savu dzīvi ārpus mazā miesta nespēj iedomāties.
“Mums vajag nevis mazināt, bet aktivizēt kultūras dzīvi – vajag ansambli, dejas. Man liekas, ka mums visiem ir jābūt stipriem Zosēnu patriotiem, lai novadā nepaliekam pabērna lomā. Mums sevi jau tagad jāaizstāv, lai nenotiek tā, ka nākamgad mums vairs nav nekā,” tā Spodra Cīrule.
